Pirms trīsarpus mēnešiem sākās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un pašvaldību pirmais sarunu posms par novadu veidošanu. Pamats šai demokrātiskajai procedūrai bija aizvadītā gada 25.novembrī valdības solītais politiskais atbalsts vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai, nosacīti 102 novadu izveidei.

Sekmīgais aizsākums

Pirmās sarunas ir beigušās. Kā uzskata sarunu rīkotāji, beigušās sekmīgi. Kaut līdz ar valdības maiņu kardināli mainījusies turpmākā novadu veidošanas stratēģija, ministrija norāda, ka ir pabūts katrā sestajā Latvijas pašvaldībā un runāts par novadu veidošanu gandrīz simt reižu simt vietās. Tiešs dialogs, kas nebija īpaši iecienīta prakse iepriekšējā valsts un pašvaldību sadarbībā, uzskatāms par nozīmīgāko ieguvumu sarunu procesā. Bez aizspriedumiem toreizējam ministram tieši tika izteikti trūkumi, vēlmes, prasības, ieteikumi. “Ir skaidrs, ka visas pašvaldību vēlmes īstenot nebūs iespējams. “Siets” būs vajadzīgs,” atzīst RAPLM preses sekretārs Ansis Pūpols, atgriežoties no pēdējām sarunām.
Sarunas aizsākās Latgales pusē – Aglonā, bet noslēdzās vakar, 30.martā, Jūrmalā. Sarunu kompleksais izvērtējums ministrijā taps pēc neilgas elpas ievilkšanas.

Izmaiņas un nemainīgais

Jāpiezīmē ka izvirzītais sarunu mērķis – precizēt 102 novadu izveidošanas projektu atbilstoši pašvaldību vēlmēm atšķirībā no stopsignāla “līdz 2005.gada 13.martam ar valsts atbalstu izveidot Latvijā novadus” – nav mainīts.
“Ir nepieciešama pašvaldību brīva griba veidot novadus dabīgā ceļā, pamatojoties uz pašu izstrādāto valsts atbalsta programmu novadu veidošanai, ” atzīst jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs. Tādēļ nākamais solis pēc pirmo sarunu rezultātu precizēšanas būs otrā sarunu kārta. Precizētā novadu modeļa strīdīgie gadījumi tiks apspriesti šajā kārtā. Arī otrās sarunas pēc ministra ieteikuma notikšot nevis Rīgā, kā bija iecerēts iepriekš, bet gan uz vietām.

Daudz uzdevumu
un nezināmo tajos

Vēl pāragri spriest, cik novadu Latvijā izveidosies šā gada laikā brīvprātīgā kārtā. Pašvaldības arī cer, ka valsts atbalsta programma nepazudīs skaisto solījumu papīru kalnos. Likumdevēja varā, skatot grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, ir šobrīd izlemt, cik ilgs varētu būt pašvaldību brīvprātīgās apvienošanās laiks. Vai bezgalīgs? Un kāds turklāt būs apriņķu pašvaldību politiskais liktenis. “Vai, aunot kājās zābakus, neesam aizmirsuši par zeķēm?” – tā alegoriski par notiekošo pašvaldību reformēšanā izteicās kāda procesam tuvu stāvoša amatpersona.

Lappusi sagatavojusi

Zaida Kalniņa,”LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv