ATSAUCĒ IETVERT:
ES paplašināšanās maina nelikumību akcentus uz robežām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2004., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86316
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
ES paplašināšanās maina nelikumību akcentus uz robežām
Eiropas Savienības paplašināšanās prasīs pastiprinātas uzmanības veltīšanu iespējamajām nelikumībām uz valstu robežām. Šāds atzinums radies Baltijas valstu, Somijas, Polijas un Krievijas Ziemeļrietumu reģiona robežsardzes, policijas un muitas vadītāju tikšanās reizē Rīgā 29. un 30. martā.Pārrunās izvērtētas problēmas, kuras sagaidāmas uz valstu
iekšējām robežām pēc ES paplašināšanas, kā arī uz ārējās robežas, informē
Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš. Viņš pastāstīja, ka, atceļot
muitas procedūras starp valstīm un mīkstinoties personu pārbaudei uz robežām,
pavērsies lielākas iespējas kontrabandai un nelegālajai migrācijai. Savukārt ES
ārējā robeža kļūs pievilcīgāka kriminālajām aprindām, kuras nodarbojas,
piemēram, ar kontrabandu starp Krieviju un ES valstīm.
Pārrunu noslēguma dokumentā jau šogad paredzēts rīkot vairākas operācijas uz
jūras un sauszemes robežām, kā arī izveidot kopīgu operatīvā darba grupu, kuras
nolūks būs vērsties pret nelegālo migrāciju no Ukrainas, kas tagad ir aktuāla
problēma, informē G. Dāboliņš. Savukārt policijas līmenī panākta vienošanās par
regulāru ikdienas informācijas apmaiņu starp iesaistīto valstu policijas struktūrām,
kā arī sakaru virsnieku institūta ieviešanas turpināšanu. Kopš PSRS sabrukuma tā
būs pirmā šāda tiešas informācijas apmaiņas prakse starp valstu
tiesībsargājošajām institūcijām, norāda G. Dāboliņš.
Baltijas valstu un Somijas muitas, policijas un robežsardzes pārstāvju tikšanās
notiek jau piekto gadu, mainoties kopējo sadarbību vadošajai valstij, kas šogad ir
Igaunija, bet pērn bija Latvija. Savukārt Krievijas un Polijas pārstāvji šogad
piedalījās ekspertu statusā un pirmo reizi, skaidro G. Dāboliņš. Iesaistīto valstu
ekspertu regulāra tikšanās paredzēta līdz šā gada novembrim, bet plašāka
tikšanās – nākamā gada sākumā. Taču strauju un negaidītu pavērsienu gadījumā
Igaunija partnervalstu tikšanos var sasaukt jebkurā laikā.
Guntars Laganovskis, “LV”