Halīla Džibrāna 121.dzimšanas dienas sarīkojumu, kas 24.martā notika Vernisāžas centrā, Latvijas Rakstnieku savienība rīkoja kopā ar Latvijas – Libānas izglītības un kultūras klubu. Smaržoja arābu kafija, skanēja austrumnieciska mūzika un bija arī brīnišķīgi vēderdejotāju priekšnesumi, tomēr pāri visam – stāstījums par dižo rakstnieku, gleznotāju un filozofu, videofilma un viņa dzejiskais vārds.
Kluba valdes priekšsēdētājs Dr.Hosams Abu Meri sarīkojumu vadīja skaistā latviešu valodā. Par savu lielo tautieti viņš sacīja: “Kas latviešiem ir Krišjānis Barons un Rainis, tas mums Halīls Džibrāns. Viņa “Pravietis”, ko sauc par poēmu prozā, ir tulkots vairāk nekā divdesmit valodās un piedzīvojis neskaitāmus izdevumus. Halīls Džibrāns piedzima 1883.gada decembrī, un pērn daudzās pasaules valstīs atzīmēja viņa apaļo jubileju. Tomēr saistībā ar Latviju vēsturē paliks tieši šis gads: mans kolēģis jau nākamnedēļ aizvedīs uz Beirūtu latviešu valodā izdotās grāmatas “Pravietis” un “Mīlas vārdi” un nodos tās Džibrāna muzejam. Tas ir ļoti apmeklēts muzejs, un tagad daudzi libānieši te redzēs arī Latvijas vārdu.”
Uldis Bērziņš salīdzināja Halīlu Džibrānu ar tiem daudzajiem laicīgajiem un garīgajiem trimdiniekiem (kāds bija arī Rainis), kas savu personību veidojuši divu kultūru ietekmē, dziļākajā būtībā tomēr palikdami uzticīgi senču asinsbalsij. Studiju laikā jaunie amerikāņu dzejnieki Uldim ieteikuši : “Ja tu gribi iepazīt labu amerikāņu literatūru, lasi mūsu Džibrānu!” Viņa personību veidoja bērnībā iepazītā feniķiešu folklora un arābu kultūra, mākslas un filozofijas studijas Rietumeiropā, bet savu īsā mūža lielāko daļu viņš pavadīja Amerikā. “Pravieti” viņš iecerēja jau agros gados, vairākus uzmetumus uzrakstīdams arābu valodā, bet pēc tam no jauna pārrakstīja angļu valodā. Tā bija viņa trešā angļu valodā izdotā grāmata. Latviski tā pirmo reizi tika izdota Toronto (1975) Ingrīdas Vīksnas tulkojumā.
Latvijā “Pravieti” Raimonda Auškāpa tulkojumā 1998.gadā izdeva apgāds “Atēna” un 2001. gadā – “Zvaigzne ABC”. “Atēna”1999.gadā izdeva arī “Mīlas vārdus” Silvijas Brices tulkojumā. Viņu priekšnesumā Halīla Džibrāna austrumnieciski noslēpumainie un filozofiski gudrie dzejas tēli ienāca zālē un skatītājus noskaņoja arī izstādīto gleznu un zīmējumu dziļākai izpratnei.
Latvijas–Libānas izglītības un kultūras klubs dzimis tikai pirms gada, un šis bija trešais lielākais pasākums. Rīgā dzīvo ap septiņdesmit libāniešu. Hosams Abu Meri te ieradies pirms 11 gadiem, jo gribēja studēt medicīnu un te bija iespējams mācīties angļu valodā. Tagad viņš strādā par ārstu un tikai reizi gadā aizbrauc uz Beirūtu apciemot vecākus, brāļus un māsas. Ārsts ir arī viņa vietnieks Sabri Abdulmasihs, kas sarīkojumā stāstīja par rakstnieka dzīves gājumu. Daudzi libāņu jaunieši studē dažādās augstskolās. Viņi nāk ar savu kultūru un atsaucīgi iekļaujas Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē.