Pieņemts rīkojums “Par ceļa izdevumu apmaksu, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupām”.
Ārlietu ministrija noteikta par koordinējošo nacionālo institūciju Eiropas Savienības Padomes finanšu līdzekļu, kas paredzēti ceļa izdevumu apmaksai Padomes darba grupu Latvijas pārstāvjiem, apsaimniekošanai.
Rīkojums ir izstrādāts, pamatojoties uz Padomes ģenerālsekretāra lēmumu, kas paredz jaunu kārtību, kādā tiek segti ceļojuma izdevumi Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonām, dodoties uz Padomes un tās darba grupu sanāksmēm.
Sākot ar šā gada 1.maiju, katrai dalībvalstij no Padomes ģenerālsekretariāta tiks pārskaitīta noteikta naudas summa, kuru varēs izlietot savu pārstāvju ceļa izdevumu segšanai uz Padomes un tās darba grupu sanāksmēm. Saskaņā ar šo kārtību Latvija saņems 6,1% no līdzekļiem, kas Eiropas Savienības budžetā paredzēti budžeta programmai “Sanāksmes”, kas ir 1 154 600 eiro 2004.gadā.
60% no šiem līdzekļiem tiks pārskaitīti jau šā gada 15.aprīlī, tādēļ Ministru kabinetam ir jānosaka nacionālā koordinējošā institūcija par šo finanšu līdzekļu apsaimniekošanu. Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 3.jūnija noteikumiem Nr. 286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” Ārlietu ministrijai ir noteikta koordinējošā loma lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar informācijas apriti ES jautājumos, Ārlietu ministrija ir gatava arī uzņemties koordinatora funkcijas iepriekš minēto līdzekļu sadalē starp Latvijas valsts pārvaldes iestādēm.
Tā kā atbildīgajai nacionālajai institūcijai regulāri ir jāsniedz atskaites par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, Latvijas valsts pārvaldes iestādēm reizi ceturksnī jāsniedz atskaites Ārlietu ministrijai. Bez tam Padomes sekretariāts patur tiesības veikt detalizētus auditus nacionālajās administrācijās, lai nodrošinātu, ka ES budžets tiek tērēts pienācīgi.
Ārlietu ministrija, kļūstot par nacionālo koordinējošo institūciju, veiks aprēķinus par to, cik lieli finanšu līdzekļi pienākas katrai valsts iestādei, kuras pārstāvji dodas uz ES Padomes darba grupām. Aprēķini tiks veikti, ņemot vērā sekojošo: vidējais darba grupu skaits gadā; uz vienu darba grupu tiks rēķināts viens braucējs no atbildīgās ministrijas; pieprasījumi uz darba grupām, kas notiek biežāk nekā vienu reizi nedēļā, vērā tiks ņemti tikai daļēji; organizējot komandējumus uz Padomi, tiks rēķināti trīs cilvēki no atbildīgās ministrijas.
Valsts iestādes, saņemot finansējumu no Ārlietu ministrijas, pašas varēs lemt par līdzekļu sadalījumu komandējumu mērķiem savas iestādes iekšienē. Ārlietu ministrija reizi ceturksnī vēlas saņemt atskaites par finanšu līdzekļu izlietojumu, lai savukārt varētu atskaitīties Padomei. Ja valsts iestādes tām piešķirtos līdzekļus neizlietos vai izlietos neatbilstoši to mērķiem, par attiecīgo summu tiks samazināts nākamā gada finansējums.
Ārlietu ministrija apņemas līdz šā gada 1.aprīlim izstrādāt kārtību Ministru kabineta instrukcijas veidā, kādā tiks veikta no Padomes saņemto finanšu līdzekļu apsaimniekošana.
Pieņemti noteikumi “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums”.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Inspekcijas darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana izložu, azartspēļu, kā arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzībā, lai nodrošinātu šo jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi. Inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta.
Inspekcijas funkcijas: veikt spēļu organizēšanas licencēšanu; veikt azartspēļu automātu un iekārtu uzskaiti un uzraudzību; uzraudzīt un kontrolēt spēļu organizēšanu; veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, inspekcija veic likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” un Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktos uzdevumus, kā arī: izvērtē azartspēļu automātu un iekārtu reģistrācijai iesniegtos dokumentus un citu informāciju, pozitīva izvērtējuma rezultātā piešķirot tām identifikācijas numurus un katra ceturkšņa marķējuma zīmes, anulē ierakstu reģistrā par marķējuma zīmes piešķiršanu un ierakstu azartspēļu automātu un iekārtu reģistrā par identifikācijas numura piešķiršanu; veic azartspēļu automātu skaitītāju uzskaites pārskatu izsniegšanu katram azartspēļu automātam, kā arī organizē to reģistru; saņem un apkopo informāciju par azartspēļu automātu un iekārtu izvietojumu, veido datu bāzi, kā arī nodod apkopoto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa administrēšanai; uztur kazino apmeklētāju reģistra informācijas sistēmu, kā arī veic izložu un azartspēļu tirgus sistemātisku uzskaiti, statistisku analīzi un statistiskās informācijas apkopošanu par preču un pakalpojumu loterijām; sagatavo un sniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās, kā arī par normatīvo aktu projektu izstrādi; pēc Finanšu ministrijas lūguma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem inspekcijas kompetencē esošajos jautājumos; valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami inspekcijas darbības nodrošināšanai; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, informē sabiedrību par inspekcijas darbību; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Pieņemti noteikumi “Interaktīvo spēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība”.
Noteikumi nosaka spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, kā arī minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu no interaktīvajām spēlēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību azartspēlēs.
Azartspēles organizētājs izveido un uztur interaktīvo spēļu spēlētāju reģistru. Spēlētājam ir tiesības, nosūtot paziņojumu izlozes vai azartspēles organizētājam, izslēgt sevi no interaktīvo spēļu spēlētāju reģistra.
Azartspēles organizators trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas izslēdz šo spēlētāju no interaktīvo spēļu spēlētāju reģistra.
Spēlētājs, kas sevi lūdzis izslēgt no viena azartspēles organizētāja interaktīvo spēļu spēlētāju saraksta, var netikt iekļauts citu azartspēles organizētāju sarakstos.
Pieņemti noteikumi “Audžuģimeņu noteikumi”, kuri nosaka audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā.
Bērnu var nodot laulāto aprūpē, ja tiem ar bāriņtiesas vai pagasttiesas (bāriņtiesa) lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē. Bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē, ievēro bērna intereses.
Bāriņtiesa ne retāk kā reizi divos mēnešos apseko audžuģimenes statusu ieguvušos laulātos un uzrauga audžuģimenē ievietotā bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam un citiem normatīvajiem aktiem vai arī, ja bērns audžuģimenē vēl nav ievietots, konstatē, vai audžuģimenes dzīves apstākļi nav mainījušies, liedzot veikt audžuģimenes pienākumus.
Audžuģimenē vienlaikus var ievietot ne vairāk kā trīs bērnus, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus un māsas. Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem, kur vismaz viens no laulātajiem ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, ārvalstnieks, bezvalstnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā ne mazāk kā divus gadus no noteiktā iesnieguma iesniegšanas brīža.
Lai pretendētu uz audžuģimenes statusa iegūšanu, laulātajiem jāatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta trešās daļas prasībām un vismaz vienam no laulātajiem jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem.
Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērnu interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām vecuma robežām. Šādos gadījumos audžuģimenes statusa piešķiršanai ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
Lai pretendētu uz audžuģimenes statusa iegūšanu, laulātie bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu, kurā ir norādītas ziņas par laulāto garīgās veselības stāvokli, saslimstību ar infekcijas slimībām un ziņas par atrašanos narkologa uzskaitē.
Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē, atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam, audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes noslēgtajā līgumā. 
Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus, sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu un izglītību. 

Noteikumi nosaka lielākus atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērus, t.i., 70 latus, kā arī to, ka šī atlīdzība izmaksājama par laika periodu no 2004.gada 1.janvāra.
Akceptēts likumprojekts “Diskriminācijas novēršanas likums”.
2000.gada 29.jūnijā tika pieņemta ES Padomes Direktīva 2000/43/EC, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības. Šīs direktīvas prasības Latvijas Republikai jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.
Likumprojekta izdošanas mērķis ir pārņemt direktīvas prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju.
Likumprojekts paredz: ieviest Latvijas tiesību sistēmā ES tiesībām atbilstošu terminoloģiju; noteikt, ka diskriminācijas aizlieguma princips privāto tiesību jomā piemērojams šādās sfērās: darba attiecības un nodarbinātība; dalība arodbiedrībās un citās profesionālās organizācijās; izglītība; sociālā drošība un veselības aprūpe; piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā mājoklim, kā arī citās sfērās, ja to paredz normatīvie akti; noteikt, kāda atšķirīga attieksme nav uzskatāma par diskrimināciju; ieviest efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (zaudējumu atlīdzība un atlīdzība par morālo kaitējumu); noteikt, ka biedrībām ir tiesības iesniegt sūdzību vai prasību sakarā ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja cietusī persona tam piekrīt un pati nav iesniegusi šādu sūdzību vai prasību (populārsūdzība); nostiprināt pierādīšanas nastas uzlikšanu atbildētājam civiltiesiskā strīdā, kurš ir saistīts ar diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai vai atbildētāja radītajām nelabvēlīgajām sekām; noteikt Valsts cilvēktiesību biroja pienākumus diskriminācijas novēršanas jomā.
Vienlaikus sagatavoti likumprojekti “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus”, kuri nosaka kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo denaturētus tabakas izstrādājumus un tabakas izstrādājumus, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai.
Par denaturētiem tabakas izstrādājumiem uzskata produktus, kuri atbilst vienam no šādiem veidiem: tie ir sasmalcināti ļoti sīkās daļās (putekļos), kas neatgriezeniski liedz iespēju izmantot šos produktus citu tabakas izstrādājumu ražošanai vai patērēšanai; tiem ir pievienotas ķīmiskas vielas, kas neatgriezeniski liedz iespēju izmantot šos produktus citu tabakas izstrādājumu ražošanai vai patērēšanai.
Denaturēt tabakas izstrādājumus ir atļauts akcīzes preču noliktavā un tikai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram atļauts veikt darbības ar tabakas izstrādājumiem. Noliktavas turētājs ne vēlāk kā divu darbadienu laikā pirms tabakas izstrādājumu denaturēšanas rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par denaturēšanas laiku un veidu. Tabakas izstrādājumus denaturē, kā arī atbilstības novērtēšanai nepieciešamo denaturēto tabakas izstrādājumu paraugu ņem Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotās amatpersonas klātbūtnē.
Ir atļauts ievest no Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, denaturētus tabakas izstrādājumus, ja tos pārvieto uz akcīzes preču noliktavu, kurā atļauts veikt tabakas izstrādājumu denaturēšanu. Noliktavas turētājs atbild par tālākām darbībām ar denaturētiem tabakas izstrādājumiem.
Tabakas izstrādājumi (arī ievestie no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) tiek uzskatīti par denaturētiem, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām un ir piegādāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Ja tabakas izstrādājumi (arī ievestie no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) neatbilst šo noteikumu prasībām vai netiek piegādāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, tiem piemēro akcīzes nodokli saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”. Atbildīgs par akcīzes nodokļa maksāšanu šajā gadījumā ir akcīzes preču noliktavas turētājs.
Denaturētos tabakas izstrādājumus ir atļauts piegādāt tikai tiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem, kuri denaturētos tabakas izstrādājumus izmanto augsnes ielabošanas, augu aizsardzības un tamlīdzīgu līdzekļu ražošanā dārzkopībā un kuri ir saņēmuši atbilstošu Zemkopības ministrijas apliecinājumu.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos”, kuri nosaka maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku (arī augu aizsardzības līdzekļu atlieku) daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un produktos, kas paredzēti dzīvnieku barības ražošanai, kā arī pesticīdu atlieku kontroles kārtību.
Noteikumi attiecas uz produktiem, kuri minēti šo noteikumu pielikumā, kā arī uz produktiem, kuri: iegūti pārstrādes vai žāvēšanas procesā no šo noteikumu pielikumā minētajiem produktiem; sastāv no pārstrādes vai žāvēšanas procesā iegūtu šo noteikumu pielikumā minēto pārtikas produktu sastāvdaļu maisījuma, kurā varētu būt pesticīdu atliekas.
No brīža, kad produkti tiek iekļauti pārtikas apritē, pesticīdu atlieku daudzums tajos nedrīkst pārsniegt noteikumos minētos maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku daudzumus.
Žāvētiem un pārstrādātiem produktiem, kuriem maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums nav noteikts šo noteikumu pielikumā, maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu nosaka, ņemot vērā pesticīdu atlieku koncentrāciju vai atšķaidīšanos, ko izraisa attiecīgo produktu žāvēšanas vai pārstrādes process.
Pārtikas produktiem, kuros ir vairākas sastāvdaļas un kuriem maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums nav noteikts šo noteikumu pielikumā, maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu nosaka, ņemot vērā produkta sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā.
Pesticīdu atlieku daudzumu produktos uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Pieņemti noteikumi “Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā marķējama dzīvnieku barība.
Dzīvnieku barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās un ārstnieciskās barības marķējumā norāda: garantēto derīguma termiņu vai glabāšanas termiņu “Derīgs līdz (gads, datums, mēnesis)”. Barībai, kas ātri bojājas, norāda “Izlietot līdz (gads, datums, mēnesis)”; partijas numuru; ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru; neto svaru sausiem produktiem un tilpumu vai svaru šķidriem produktiem; juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju; ražotāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu.
Marķējumā ietverto informāciju, kas atbilst noteikumos minētajām prasībām, drīkst papildināt ar citu informāciju, ja tā: nesatur ziņas par to, ka barība pasargā no slimības, novērš slimību vai ārstē to; ir skaidri nodalīta no obligātās informācijas.
Ja informāciju par derīguma termiņu, neto svaru, partijas numuru un ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru norāda citā, nevis marķējumam paredzētā vietā, marķējumā ir norāde par attiecīgās informācijas atrašanās vietu.
Marķējumā sniedzamo informāciju norāda pavaddokumentā, ja: dzīvnieku barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem transportlīdzekļiem; barība ir nelielos daudzumos un paredzēta galapatērētājam.
Pieņemti noteikumi “Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”.
Noteikumi nosaka: kārtību, kādā marķē un izplata Latvijas Republikā (tai skaitā ieved un izved no Latvijas Republikas) veterinārās zāles (tai skaitā imunoloģiskos produktus, kurus izmanto imunitātes līmeņa noteikšanai un aktīvās vai pasīvās imunitātes nodrošināšanai, ārstnieciskos premiksus (jebkuras veterinārās zāles, kas pagatavotas, lai tās izmantotu ārstnieciskās dzīvnieku barības ražošanai) un veterinārās homeopātiskās zāles); kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē veterināro zāļu izplatīšanu; prasības, kas jāievēro, izstrādājot veterināro zāļu lietošanas instrukciju.