Arī rītdiena nebūs
gluži droša

Diskusija par šiem jautājumiem rakstu krājuma un projekta zinātniskā vadītāja akadēmiķa Tālava Jundža vadībā 22. martā pulcēja prāvu zinātnieku un interesentu pulku Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA).
Paredzēt nākotni – tas ir nepateicīgs uzdevums, atzina krājuma redaktors, taču pētnieku uzdevums ir analizēt aizvadītā laika pieredzi, uzsvērt labo, vērtīgo, lai nākotnē samazinātu pašreizējās negatīvās tendences, lai izceltu pozitīvās un piedāvātu politiķiem tās ņemt vērā. T. Jundzim krājumā pieder raksts “Drošības apdraudējumi un riski nākotnē”, un, izvaicāts par šiem draudiem, akadēmiķis kā riskantus atzina nabadzību, etniskās un reliģiskās nesaskaņas, vitāli svarīgu resursu nepietiekamību, informācijas sistēmu un tīklu neaizsargātību, masu iznīcināšanas ieroču izplatību, starptautisko terorismu, noziedzību, draudus videi.
LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, kurš risinājis tēmu par zinātnes jaunajām robežām globalizācijas apstākļos, iedrošināja ar domu, ka tradicionāli praktiskās zinātnes – dabaszinātnes un inženierzinātnes, kuru loma sabiedrībā pieaugs, atrisinās naftas un enerģētikas problēmas. Un būtiski pieaugs humanitāro un sociālo zinātņu īpatsvars un nozīmība, jo šīm zinātnēm piekritīs grūts uzdevums – atrast veidu, kā cilvēkiem saprast citam citu un pasaulei kļūt saprātīgai. Jo pasaules saprāts ir atkarīgs no informācijas apmaiņas.
Ainārs Dimants, žurnālists un plašsaziņas līdzekļu pētnieks, novērtējis masu mediju pieaugošo ietekmi uz sabiedrību, aicināja pētīt šo iedarbību, lai atklātu sabiedrības domas veidošanos. Paredzot Rietumu mediju uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, autors uzsvēra redakcionālās autonomijas nodrošināšanas nepieciešamību latviski rakstošajiem izdevumiem. Lai to panāktu, daudz jādara žurnālistu profesionalizācijā.
Dr.sc. ing. Edvīns Karnītis, analizējot informācijas sabiedrību un mēģinot saskatīt tās perspektīvas, uzsvēra, ka Eiropas vienotībā, ekonomikas restrukturizācijā, t.sk. Baltijas jūras reģiona valstu vienotībā, meklējama vienīgā iespēja gūt panākumus informācijas sabiedrības izveidē, lai ES tuvākajā nākotnē varētu konkurēt ar ASV. ES dalībvalstu sasniegtais līmenis vieš stingru pārliecību par sekmēm, sacīja profesors E. Karnītis. Jo – mums jāprot izmantot globalizācijas procesa priekšrocības.
Dr.oec. Uldis Osis, izanalizējis kolēģu rakstu tēmas, norādīja, ka ir aktualitātes, kas prasa turpinājumu, – iedzīvotāju sociālās noslāņošanās problēma Latvijā, atšķirības starp Latvijas reģioniem, inovāciju lomas analīze, lai tiešām nonāktu pie zinātnes lomas definīcijas.

Ierosmes pārdomām
un darba turpinājumam

Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns bija apdomīgs – zinot, ka nākotne ir pagātnes un šodienas turpinājums, mums jāaplūko nosacījumi, kādi Latvijai ir saistībā ar iestāšanos ES. Jo ir dažādu attīstības tempu valstu piemēri – piemēram, Īrija un Grieķija. Vai vienmēr būtu jācīnās par ārzemju investīciju neaprobežotu ienākšanu vai varbūt jāpiesaista šīs investīcijas tā, lai Latvija no tām gūtu maksimālu labumu? Jo pamats civilizāciju cīņai mūsdienās ir milzīgā nevienlīdzība ekonomiskajā ziņā, atzina tautsaimnieks.
Viesturs Pauls Karnups, pamatojoties uz ekonomikas vēstures studijām, analizēja Latvijas ekonomisko sakaru iespējas.
Dr. habil. hist. Ilga Apine aplūkoja etnisko attiecību un etnopolitikas perspektīvas Latvijā un konstatēja, ka Latvijas sabiedrībā nostiprinās kopīgas pilsoniskās vērtības, bet, lai novērstu iespējamu konfliktu eskalāciju, ir jāsakārto likumdošana, jāratificē Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencija.
Demogrāfijas speciālists Dr. habil. oec. Pēteris Zvidriņš, demonstrējot jaunākos statistikas izdevumus, sacīja, ka 2050. gadā Latvijā varētu būt 1, 33 miljoni iedzīvotāju. Mērenais pesimists – tā sevi nodēvēja akadēmiķis P. Zvidriņš, bet klātesošie izteica cerību, ka situācija varbūt nebūs tik bēdīga.
Dr. iur. Andrejs Vilks, tēmas “Kriminālā situācija Latvijā: pašreizējās tendences un nākotnes vīzijas” autors, prognozēja, ka tuvākajos piecos gados, palielinoties iekšzemes kopproduktam, reālajai darba algai un arī bezdarba līmenim, mēs varam sagaidīt noziedzības pieaugumu pat par 30 – 40%, salīdzinot ar 2002. gada rādītājiem. Vai tiešām var gaidīt šādu pieaugumu? Šī tendence var parādīties, pilnveidojot noziedzīgo nodarījumu reģistrāciju un ieviešot ES tiesisko praksi Latvijā. Ko tam pretstatīt? Latvijas iedzīvotāji varēs justies droši tad, ja tiesībsargājošās iestādes materiāli un tehniski būs nodrošinātas ES valstu līmenī, to darbinieki būs kvalificēti, labi atalgoti un motivēti un, protams, paši iedzīvotāji sadarbosies ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Zinātnieki izvērsa dzīvu diskusiju, kurā skanēja gan tautas dzīves gudrību, gan dzejas citāti. Vai tiešām, ieejot ES, mūsu skats uz dzīvi un nākotni būs pesimistisks? Skatam jābūt reālam, un ir labi, ka zinātnieki katrs no sava skatu punkta, katrs no savas pieredzes ir mēģinājuši ielūkoties netālajā nākotnē, domājot ne vien par savu nozari, bet skatot attīstības gaitu kopumā. Tāpēc būtu interesanti šo grāmatu pārlasīt 2014. gadā.