Starptautiska domu apmaiņa par etniskajiem jautājumiem

Šodien Reiterna namā, sākas konference “Etniskā struktūra, nevienlīdzība un valsts sektora pārvalde”

Līva Biseniece

Unikāla starptautiskās
pārstāvniecības ziņā

Konferences rīkotāji – ANO Sociālās attīstības pētniecības institūts (UNRISD), Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) Latvijā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – Rīgā pulcējusi pētniekus no 20 valstīm. Starptautiskās pārstāvniecības ziņā šī ir unikāla konference, kas ļauj izzināt etnisko problēmu un valsts pārvaldes jautājumu risinājumus Beļģijā, Butānā, Bosnijā, Botsvānā, Horvātijā, Igaunijā, Fidži, Ganā, Indijā, Kenijā, Latvijā, Lietuvā, Malaizijā, Nigērijā, Papua-Jaungvinejā, Surinamā, Tanzānijā, Trinidādā un Tobāgo, Spānijā un Šveicē. Kaut arī šo valstu attīstība, vēsture un sabiedrības struktūra ir atšķirīga, tomēr tās kopīgi meklē veidus un paņēmienus, kā risināt etniskos jautājumus un veidot multikulturālu sabiedrību.
Konferences dalībnieku vidū plaši pārstāvētas dažādas attīstības organizācijas un īpaši ANO sistēma, kuru pārstāv sešas aģentūras. UNDP pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere uzsver, ka šī konference Latvijai ir laba iespēja parādīt savu pieredzi multietniskas sabiedrības veidošanā, kā arī ļoti redzami iesaistīties ANO aģentūru darbā un pasaules akadēmiskajās aprindās.
Konferences dalībnieku uzmanības centrā būs 2002. gadā sāktā UNRISD pētījuma rezultāti. Pētījuma iniciatori atzīst, ka līdz šim attīstības organizācijas pietiekami nav pētījušas etniskās šķelšanās un nevienlīdzības raksturu un dinamiku. Līdz ar to lielāka uzmanība tika veltīta konfliktu risināšanas, nevis novēršanas jautājumiem. Šajā pētījumā 16 valstīs zinātnieki analizēja, kā etniskā šķelšanās un nevienlīdzība ietekmē valsts pārvaldes institūcijas daudzkultūru sabiedrībā. Pētnieki ir apkopojuši informāciju par etnisko šķelšanos un nevienlīdzību četrās valsts pārvaldes institūcijās: civildienestā, ministru kabinetā, parlamentā un politisko partiju sistēmā. Viņi analizēja, vai etniskā pārstāvniecība šajās institūcijās ir vienlīdzīga un kāda ir sabiedrības attieksme pret etnisko pārstāvniecību. Tāpat pētnieki analizēja, cik efektīvi šīs institūcijas spēj risināt un vadīt etnisko daudzveidību un nevienlīdzību.

Latvijas pieredze
starptautiskajā kontekstā

Pētījuma ietvaros aplūkota arī Latvijas pieredze. To apkopojis un analizējis Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Artis Pabriks. Latvija ietverta to valstu grupā, kuras raksturo divas vienlīdz lielas etniskās kopienas. Vēl šajā valstu grupā analizētas tādas valstis kā Beļģija, Fidži, Trinidada un Tobāgo. Latvijas pieredzi konferencē prezentēs tās pirmajā dienā 25. martā. Konference būs starptautisks forums, kurā zinātnieki, politikas veidotāji, attīstības organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēs diskutēt par sabiedrības saliedētības veicināšanu un konfliktu novēršanas jautājumiem. Konferences nobeigumā 27. martā uzstāsies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Viņš runās par etniskās piederības jautājumiem un valsts pārvaldi Latvijā salīdzinājumā ar Viduseiropu un Austrumeiropu.
Sabiedrības saliedētības jautājumi ir arī UNDP Latvijā uzmanības centrā. Jau kopš 1993. gada UNDP atbalsta Latvijas valdību sabiedrības integrācijas politikas izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā, lai integrētu sabiedrībā sociāli atstumtos un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu. UNDP veicina naturalizācijas procesu un valsts valodas apguvi, kā arī atbalsta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos.
Šobrīd Latvija no palīdzības saņemējvalsts pārtop par palīdzības sniedzēju citām valstīm un kļūst arvien redzamāka ANO sistēmā. Šī konference ir spilgts paraugs tam, kā Latvija aktīvi un pamanāmi iesaistās ANO aģentūru darbā.

Līva Biseniece,

ANO Pastāvīgā koordinatora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja