ATSAUCĒ IETVERT:
Starptautiska domu apmaiņa par etniskajiem jautājumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2004., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86069
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Starptautiska domu apmaiņa par etniskajiem jautājumiem
Šodien Reiterna namā, sākas konference “Etniskā struktūra, nevienlīdzība un valsts sektora pārvalde” Līva Biseniece |
Unikāla starptautiskās
pārstāvniecības ziņā
Konferences rīkotāji – ANO Sociālās attīstības pētniecības
institūts (UNRISD), Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP)
Latvijā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts –
Rīgā pulcējusi pētniekus no 20 valstīm. Starptautiskās pārstāvniecības ziņā
šī ir unikāla konference, kas ļauj izzināt etnisko problēmu un valsts pārvaldes
jautājumu risinājumus Beļģijā, Butānā, Bosnijā, Botsvānā, Horvātijā,
Igaunijā, Fidži, Ganā, Indijā, Kenijā, Latvijā, Lietuvā, Malaizijā, Nigērijā,
Papua-Jaungvinejā, Surinamā, Tanzānijā, Trinidādā un Tobāgo, Spānijā un Šveicē.
Kaut arī šo valstu attīstība, vēsture un sabiedrības struktūra ir atšķirīga,
tomēr tās kopīgi meklē veidus un paņēmienus, kā risināt etniskos jautājumus un
veidot multikulturālu sabiedrību.
Konferences dalībnieku vidū plaši pārstāvētas dažādas attīstības organizācijas
un īpaši ANO sistēma, kuru pārstāv sešas aģentūras. UNDP pastāvīgā pārstāve
Latvijā Gabriele Kēlere uzsver, ka šī konference Latvijai ir laba iespēja parādīt
savu pieredzi multietniskas sabiedrības veidošanā, kā arī ļoti redzami iesaistīties
ANO aģentūru darbā un pasaules akadēmiskajās aprindās.
Konferences dalībnieku uzmanības centrā būs 2002. gadā sāktā UNRISD pētījuma
rezultāti. Pētījuma iniciatori atzīst, ka līdz šim attīstības organizācijas
pietiekami nav pētījušas etniskās šķelšanās un nevienlīdzības raksturu un
dinamiku. Līdz ar to lielāka uzmanība tika veltīta konfliktu risināšanas, nevis
novēršanas jautājumiem. Šajā pētījumā 16 valstīs zinātnieki analizēja, kā
etniskā šķelšanās un nevienlīdzība ietekmē valsts pārvaldes institūcijas
daudzkultūru sabiedrībā. Pētnieki ir apkopojuši informāciju par etnisko šķelšanos
un nevienlīdzību četrās valsts pārvaldes institūcijās: civildienestā, ministru
kabinetā, parlamentā un politisko partiju sistēmā. Viņi analizēja, vai etniskā
pārstāvniecība šajās institūcijās ir vienlīdzīga un kāda ir sabiedrības
attieksme pret etnisko pārstāvniecību. Tāpat pētnieki analizēja, cik efektīvi šīs
institūcijas spēj risināt un vadīt etnisko daudzveidību un nevienlīdzību.
Latvijas pieredze
starptautiskajā kontekstā
Pētījuma ietvaros aplūkota arī Latvijas pieredze. To apkopojis un
analizējis Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Artis Pabriks. Latvija ietverta to
valstu grupā, kuras raksturo divas vienlīdz lielas etniskās kopienas. Vēl šajā
valstu grupā analizētas tādas valstis kā Beļģija, Fidži, Trinidada un Tobāgo.
Latvijas pieredzi konferencē prezentēs tās pirmajā dienā 25. martā. Konference būs
starptautisks forums, kurā zinātnieki, politikas veidotāji, attīstības organizāciju
pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēs diskutēt par sabiedrības
saliedētības veicināšanu un konfliktu novēršanas jautājumiem. Konferences
nobeigumā 27. martā uzstāsies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas
lietās Nils Muižnieks. Viņš runās par etniskās piederības jautājumiem un valsts
pārvaldi Latvijā salīdzinājumā ar Viduseiropu un Austrumeiropu.
Sabiedrības saliedētības jautājumi ir arī UNDP Latvijā uzmanības centrā. Jau kopš
1993. gada UNDP atbalsta Latvijas valdību sabiedrības integrācijas politikas
izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā, lai integrētu sabiedrībā sociāli
atstumtos un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu. UNDP veicina naturalizācijas
procesu un valsts valodas apguvi, kā arī atbalsta pilsoniskās sabiedrības
iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos.
Šobrīd Latvija no palīdzības saņemējvalsts pārtop par palīdzības sniedzēju
citām valstīm un kļūst arvien redzamāka ANO sistēmā. Šī konference ir spilgts
paraugs tam, kā Latvija aktīvi un pamanāmi iesaistās ANO aģentūru darbā.
Līva Biseniece,
ANO Pastāvīgā koordinatora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja