– Vēstnieka kungs, domājot par Grieķiju, vispirms nāk prātā jūsu zemes senā vēsture. Taču visai ilgas ir arī mūsu valsts diplomātiskās attiecības.
– Jā, Grieķija Latvijas valsti de iure atzina jau 1922. gada 23. maijā, un mēs nekad neesam atzinuši Latvijas aneksiju un iekļaušanu PSRS sastāvā. Grieķija bija arī viena no pašām pirmajām valstīm, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 9. septembrī atjaunoja ar jums diplomātiskās attiecības. Tas vien jau rāda, ka mūsu attiecības allaž bijušas teicamas.
Latviju un Grieķiju tuvina arī tas, ka abas valstis uztur aktīvas politiskās, diplomātiskās, militārās un kultūras attiecības. Mūsu ekonomiskie un tirdzniecības sakari gan vēl nav īpaši plaši, taču šeit ir cerība uz jauniem impulsiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
– Kā, jūsuprāt, Latvijas un Grieķijas attiecības kopumā iespaidos fakts, ka abas valstis pavisam drīz būs partneres gan ES, gan NATO?
– Latvijas iestāšanās Eiropas struktūrās iezīmēs ļoti nozīmīgu pavērsienu jūsu jaunākajā vēsturē. Kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsts, Latvija atgriežas demokrātiskajā Eiropā, pie kuras faktiski allaž ir piederējusi. Šo abu organizāciju dalībvalsts statuss Latvijai nozīmē jaunas nākotnes perspektīvas un iespējas, kā arī jaunus izaicinājumus jūsu valstij un tautai. Šajā sakarā es gribu atgādināt, ka Grieķija jau no pašas pirmās dienas aktīvi atbalstījusi Latvijas virzību uz ES un NATO. Starp mūsu valstīm noslēgti divpadsmit līgumi un protokoli, divi līgumi vēl ir tapšanas stadijā. Grieķija arī iecerējusi vēl šogad Rīgā atvērt savu vēstniecību.
– Kā jūs raksturotu aktuālākos jūsu valsts uzdevumus?
– Grieķijai līdz ar ES un Monetāro savienību, kā arī ar NATO pašlaik ir divi galvenie mērķi: strādāt, lai rastu mierīgu un ilgu Kipras problēmas atrisinājumu, balstoties uz ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana plānu, un sekmīgi sarīkot 2004. gada olimpiskās spēles Atēnās, kas notiks no 13. līdz 29. augustam. Galvenie kritēriji šo mērķu īstenošanai ir seno vērtību nodrošināšana un investīciju veicināšana, kā arī mūsu vēsturiskās pilsētvides pilnveidošana un jaunu nodarbinātības iespēju radīšana. Grieķijas ekonomikas spēcīgākie balsti ir tūrisms un tirdzniecības flote, tādēļ mēs pastāvīgi pieskaņojamies pasaules jaunajai situācijai un šodienas prasībām, īpaši ES paplašināšanas kontekstā. Pērn Grieķija sasniedza 5 procentus lielu nacionālā kopprodukta pieaugumu.
– ES paplašināšanas kontekstā īpaši aktuāla kļūst reģionālā sadarbība.
– Šajā sakarā es gribu uzsvērt Baltijas jūras reģiona īpašo politisko, stratēģisko, ekonomisko un kultūras aktualitāti. Ne vien valstīm ap Baltijas jūru, bet arī Eiropas Savienībai, NATO un citām reģionālajām organizācijām kopumā. Jūsu reģions var būtiski sekmēt attīstību un sadarbību Eiropā. Es domāju, īpašu nozīmi iegūst vides aizsardzība, jo piesārņojums nepazīst robežas.
Atļaujiet man Grieķijas valsts svētku dienā sirsnīgi sveikt Latvijas tautu ar atgriešanos vienotajā, demokrātiskajā Eiropā. Es gribu jums ieteikt maksimāli izmantot unikālo vēsturisko iespēju, ko sniedz iestāšanās Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, lai jo straujāk attīstītu savu valsti.