Angļu “Financial Times” spriež: “Kad eiropieši iebilda pret karu Irākā, runa jau nebija par morāli. Eiropieši vienmēr ar aizdomām skatījušies uz visu, ko uzsāk ASV... Vai Irākas karš būs bijis leģitīms, to noteiks amerikāņu panākumi, atjaunojot Irāku un nostiprinot vispārpieņemtas vērtības gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sabiedriskajā jomā.”

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitun” informē: “Pagājušajā gadā biroju telpu īres maksa par vairāk nekā 10% palielinājās vienīgi Briselē un Viļņā, jūtami tā pieauga arī Rīgā un Tallinā. Tomēr nekustamā īpašuma cenas, kā arī algas un īres maksa atrodas tik tālu no Eiropas normām, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās ES arī gruntsgabalu tirgū tuvināšanās Eiropas līmenim šķiet gandrīz neizbēgama.”

Krievijas “RIA Novosty” ziņo: “Igaunijas Tautas savienības, kas pārstāv krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju intereses, ģenerālsekretārs ir izteicies, ka krievu diplomātu izraidīšana varētu būt reakcija uz Maskavas izteikto kritiku par krievvalodīgās minoritātes tiesību ierobežojumiem Igaunijā. Igaunijas un Krievijas parlamentārās grupas prezidents Sergejs Ivanovs uzskata, ka esot jāpārtrauc savstarpējie apvainojumi un kopīgi jāveido tilti, kas vienotu abas valstis.”

Parīzē izdotais “International Herald Tribune” spriež: “No vienas puses, ASV iniciatīva par islāma valstu demokratizēšanu ir uzslavējama, jo ASV nerīkojās vienpusēji, bet balstījās uz ANO Attīstības programmas ziņojumu par cilvēktiesībām Tuvajos Austrumos, kā arī piesaistot citas valstis. No otras puses, islāma valstu pārstāvji šo iniciatīvu novērtējuši negatīvi. Un iemesls ir viens – sākotnēji iniciatīva tika izstrādāta ASV, un tikai tad ar to iepazīstināja partnerus.”

Krievijas “Izvestija” raksta: “Bratislavā konferencē tikušies Viļņas desmitnieka un Višegradas četrinieka valstu vadošie politiķi. Tika sadalītas “ietekmes sfēras” – Slovākija lobēs Albānijas, Maķedonijas un Horvātijas iestāšanos NATO, Igaunija atbalstīs Moldāviju, Rumānija – Gruziju. Visvairāk advokātu izrādījās Baltkrievijai, kurai vispirms jāievieš demokrātija, un tad var runāt par iestāju NATO. Ukrainas iestāšanos NATO atbalstīja Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija.”