Taču projekta realizācija jau sākotnēji sastapās ar sabiedrības pretestību un valsts varas skepsi. Galvenie iebildumi vērsti pret rūpnīcas iespējamo ekoloģisko kaitīgumu. 2003.gada 8.aprīlī “Baltic Pulp” Ietekmes uz vidi (IVN) valsts birojam iesniedza sākotnējo, tā dēvēto darba ziņojumu uz 600 lappusēm, kurā eksperti sniedza rūpnīcas darbības ekoloģisko izvērtējumu. Tā paša gada 8.aprīlī Jēkabpilī notika ziņojuma sabiedriskā apspriešana, bet 16.aprīlī Rīgā – informatīvā sanāksme. IVN valsts birojs 2003.gada 30.jūnijā sniedza vērtējumu par “Baltic Pulp” sagatavoto darba ziņojumu. Birojs uzņēmumam lūdza atbildēt uz virkni jautājumu, kā arī precizēt un sīkāk izskaidrot daudzus projekta ekoloģiskos aspektus.
Vakar “Baltic Pulp” IVN valsts birojam iesniedza celulozes rūpnīcas projekta ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, kura apjoms ir 1000 lappuses. Ziņojumā atspoguļota rūpnīcas ietekme uz gaisu, ūdeni un trokšņu līmeni apkārtējā vidē. Sakarā ar šo svarīgo soli tika sarīkota preses konference, kurā piedalījās gan “Baltic Pulp” izpilddirektors Juka Laitinens, gan ekoloģijas un ķīmijas eksperti. Konferences rīkotāju nolūks bija sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem sniegt priekšstatu par ziņojuma saturu.
SIA “Metsä – Botnia” viceprezidents Ismo Reilama, kurš stāstīja par rūpnīcas ietekmi uz vidi, uzsvēra, ka projekta realizētāji strikti ievēros Eiropas Savienības ekoloģiskās normas un rūpnīcā izmantos tikai labākās pieejamās tehnoloģijas. Viņš arī norādīja, ka kompānijai “Metsäliitto Group” jau pieder piecas celulozes rūpnīcas, kuras darbojas Somijā, Zviedrijā un Francijā, un tas uzņēmuma speciālistiem ļāvis gūt vērā ņemamu pieredzi. Savukārt somu zinātnieks Juka Tana uzskata, ka bažas par iespējamo vides piesārņojumu nav pamatotas – piemēram, celulozes rūpnīcu notekūdeņu sastāvā esošie ķīmiskie savienojumi arī šobrīd sastopami Daugavā, bet uzņēmuma darbība to līmeni būtiski nepalielinās. Šiem savienojumiem nav raksturīga bioakumulācija – tie dabiskā ceļā noārdās, neatstājot paliekošas pēdas. J.Tana norādīja, ka rūpnīca pilnīgi neietekmēs dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību vietējiem un starptautiskajiem standartiem. Arī pētījumu veikušā starptautiskā uzņēmuma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” direktors Valts Vilnītis, kurš runāja par rūpnīcas ietekmi uz gaisa kvalitāti, bija pārliecināts par ziņojuma objektivitāti: “Celulozes rūpnīcas ietekme uz apkārtējo vidi būs niecīga.”
IVN valsts biroja direktors Jānis Avotiņš atturējās no ziņojuma satura komentēšanas, jo tā izvērtēšanai būs nepieciešami vismaz divi mēneši, jo dokumenta apjoms ir apmēram 1000 lappuses. Viņš atzīmēja, ka ziņojuma autori 37 lappušu garumā snieguši atbildes uz IVN valsts biroja uzdoto 41 jautājumu, kas liecina par darba nopietnību.
Preses konferences noslēgumā J.Laitinens aicināja visu Latvijas sabiedrību objektīvi izvērtēt projektu un pauda cerību, ka projekts tiks realizēts. Uz žurnālista jautājumu par projekta izredzēm, ņemot vērā “zaļo” būtisko īpatsvaru jaunajā valdībā, kuras vadītājs I.Emsis jau paguvis izteikt savu negatīvo nostāju pret rūpnīcu, J.Laitinens atbildēja: “Nule notika Ārvalstu investoru padomes un Latvijas valdības tikšanās. No amatpersonu sacītā es sapratu, ka Latvijai ir ļoti svarīgi palielināt ārvalstu investīciju apjomu un attīstīt rūpniecību, it sevišķi ārpus Rīgas. Projekta realizācija nozīmētu arī Latvijas eksporta pieaugumu un ļautu celt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tas manī rada pārliecību, ka amatpersonu darbība problēmas neradīs.”
Jāpiebilst, ka “Baltic Pulp” vadība ir solījusi nodrošināt gan visa projekta, gan arī iesniegtā ziņojuma publicitāti. Visi interesenti tika aicināti uzdot jautājumus, kā arī izteikt priekšlikumus un kritiku – uzņēmuma biroja darbinieki ir gatavi dialogam ar sabiedrību. Novērtējuma par ietekmi uz vidi ziņojuma pilns teksts tiks publicēts arī “Baltic Pulp” interneta mājaslapā.