Par izmaiņām sociālajā politikā pēc 1.maija

Līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) vēl atlikušas 43 dienas. Par to, kas notiks ar pensijām, pabalstiem un darba iespējām ES pēc 1. maija, vakar, 18. martā, preses konferencē informēja labklājības ministre Dagnija Staķe, valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks, Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu departamenta direktore Sandra Baltiņa, Darba departamenta direktora vietnieks Imants Lipskis un Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs Renārs Lūsis. Kā uzsvēra D. Staķe, sociālās drošības sistēma – pabalstu un pensiju lielums – ir katras dalībvalsts pārziņā un tās iespēju robežās. Savukārt darba likumdošana jau šobrīd pilnībā atbilst visām ES prasībām.

Vai pēc 1.maija
varēsim strādāt ES?

Viena no ES vienotā tirgus pamatbrīvībām ir brīva personu pārvietošanās Kopienas teritorijā, kas sevī ietver nosacījumus par nodarbošanās un dzīvesvietas izvēles brīvību. Praksē gan situācija ir atšķirīga, jo visas pašreizējās dalībvalstis (izņemot Lielbritāniju un Īriju) ir noteikušas pārejas periodus brīvai darbaspēka plūsmai no jaunajām dalībvalstīm. Šos pārejas periodus katra dalībvalsts ir noteikusi pēc saviem ieskatiem, taču tie nedrīkst būt ilgāki par 7 gadiem. Taču, kā uzsvēra I. Lipskis, Latvijas pilsoņiem būs iespēja strādāt visās dalībvalstīs, saņemot darba atļauju. Ministrijas pārstāvji arī solīja, ka pēc 1.maija būs zināms, kurā institūcijā attiecīgajā valstī vērsties, lai šo atļauju saņemtu, un kādi dokumenti būs nepieciešami. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar regulas 1408/71 stāšanos spēkā pēc 1.maija. Tā nodrošina to, lai ES ietvaros robežu šķērsojošie darba ņēmēji (tikai ES pilsoņi!) no sociālās drošības viedokļa nebūtu sliktākā stāvokli kā dzimtenē. Regula attiecas uz: vecuma pensijām, invaliditātes pensijām, apgādnieka zaudējuma pensijām, atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, slimību un maternitātes pabalstiem, bezdarbnieku pabalstiem, apbedīšanas un ģimenes pabalstiem. Līdz šim cilvēkam, kurš strādājis ārzemēs, šis laika periods netika ņemts vērā, aprēķinot pensiju, taču pēc 1.maija, nosakot tiesības uz pensiju, summēs nostrādātos darba gadus, kas uzkrāti vairākās valstīs. Pensiju piešķir nevis tikai viena, bet katra no valstīm atbilstoši uzkrātajiem apdrošināšanas periodiem šajā valstī. Tā kā regulai nav paredzēti nekādi pārejas periodi, rodas jautājums, vai Lielbritānija un Īrija, atverot savu darba tirgu, bet liedzot piekļuvi

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, labklājības ministre Dagnija Staķe un LM Darba departamenta direktora vietnieks Imants Lipskis vakar diskusijā par paredzamajām izmaiņām nodarbinātības un sociālās drošības jomā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

sociālajām garantijām, nepārkāpj šo regulu. I. Alliks uzsvēra, ka Eiropas Komisija noteikti izvērtēs Īrijas un Lielbritānijas gadījumus. Cita lieta ir atsevišķas sociālās garantijas, kuras nav minētas regulā un par kuru (ne)piešķiršanu var lemt katra valsts pati. Piemēram, Latvija bērna piedzimšanas pabalstu piešķir tikai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. I. Alliks arī atzina, ka Latvijai nav nekāda pamata noteikt ierobežojumus ES darbaspēka piekļuvei savam darba tirgum.
Līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs iespēja pievienoties Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (EURES) datu bāzei. Tajā varēs atrast informāciju par brīvajām darba vietām un dzīves apstākļiem ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē. Darba meklētājs datu bāzē varēs ievietot savu CV. Interneta adrese: http://europa.eu.int/eures. Vienīgie ierobežojumi darbam citās ES valstīs ir amati, kas saistīti ar valsts interesēm un valsts aizsardzību (policija, nodokļu dienesti u.c.).

Kas notiks ar pabalstiem
un pensijām pēc 1.maija

Daudzus pensionārus uztrauc iespējamā preču un pakalpojumu cenu celšanās. Taču Latvijas pensiju sistēmā ir iestrādāts zināms aizsargmehānisms – indeksācija. Ja inflācija pārsniedz 3%, tad indeksācija notiek divas reizes gadā, kā tas būs šogad, kad pensijas indeksēs 1.aprīlī un 1.oktobrī. Bez tam nav iespējams cenu kāpums, neņemot vērā pieprasījumu un reālo iedzīvotāju pirktspēju. Iepriekšējā pieredze citās dalībvalstīs liecina, ka pēc iestājas ES pieaug ne tikai cenas, bet arī algas. Tas nozīmē lielākas sociālas iemaksas un līdz ar to lielākas pensijas.
Pēc iestājas ES ir pamats domāt, ka palielināsies valsts sociālie pabalsti, īpaši tie, kas domāti ģimenēm un bērniem. Eiropas Padomes rekomendācijas nosaka, ka valstij atbalsts ģimenēm ar bērniem pabalstu un nodokļu atvieglojuma veidā jāsniedz 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvijas pabalsti gandrīz pilnībā tam atbilst.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv