Sabiedriskā centra labo darbu pūrā ir mācību semināri un pieredzes apmaiņas braucieni, angļu valodas, datorapmācības, veselības vingrošanas un mākslas nodarbības, grāmatu draugu pulciņa dažādās aktivitātes, futbola komandas treniņnometnes un panākumi “Ādas bumbas” kausa izcīņā, sadarbība ar Līvānu fondu “Baltā māja” un Saulgriežu vasaras vidusskolu un vēl daudz kas cits. Vislielāko prieku sagādājusi Skosu pilskalna apgūšana.
Skosu pilskalns atrodas dienvidrietumos no Saukas ezera pie Štulvju purva, kur kādreiz bijis ezers. Tas ir savrups 15 metrus augsts iegarens kalns ar terasēm abos sānos. Ziemeļaustrumu pusē atrodas dabīgi noapaļots uzkalns, ko sauc par Dievkalniņu, jo to uzskata par senu kulta vietu. Šādi uzkalni konstatēti pie daudziem sēļu pilskalniem. Skosu pilskalna nogāzēs un plakumā atrasts kultūrslānis ar bezripas keramiku, bet pakājē – vairāki akmens cirvji. Iespējams, ka apdzīvotība te sākusies 1.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Pirmais pilskalnu 1924.gadā aprakstījis un izmērījis Ernests Brastiņš. Pilskalna sakopšanas darbi uzsākti 2002.gada vasarā. Ceļu uz pilskalnu norāda skolnieka Oskara Kļaviņa izgatavota zīme.
Šādas ziņas varam izlasīt “Skosu Pilskalna Vēstnesī”, kas ir Skosu pilskalna padomes oficiālais laikraksts.
Pie teikšanas gan padomē, gan avīzes redakcijā ir Saukas jaunā paaudze. Saukas Sabiedriskā centra izstrādātais Skosu pilskalna apgūšanas plāns “Paši protam plānot un izdarīt!”, ko atbalsta Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs un Saukas pagasta padome, ir saistīts ar Baltijas un Amerikas Partnerattiecību programmas un Jēkabpils rajona padomes atbalstīto projektu “Pilsoniskās līdzdalības un politiskās integrācijas veicināšana Saukas pagastā”. Lai risinātu tam izvirzītos uzdevumus, kā savdabīgs pašvaldības modelis tikusi ievēlēta Skosu pilskalna padome. Jau pirmajā sēdē izveidotas arī komisijas: izglītības komisija sadarbojas ar ekspertiem, plāno un organizē izglītības pasākumus, sabiedrisko attiecību komisija sagatavo informatīvus materiālus, attīsta sadarbību ar citām organizācijām, organizatorisko jautājumu komisija plāno vides sakopšanas darbus un rūpējas par kārtības uzturēšanu. Pavisam šajos darbos iesaistījušies vairāk nekā 40 Saukas bērnu un jauniešu.
Stāsta Saukas un Viesītes attīstības projektu vadītāja Līga Strautiņa:
– Padome precīzi izkārtoja, kas ko darīs. Bet darāmā bija ļoti daudz. Daudzi bērni iesaistījās novadpētniecības pulciņā, vāca leģendas un nostāstus par pilskalnu, apzināja apkārtnē augošos dižozolus. Tika veikti mērījumi, notika fotografēšana un filmēšana. Lai pilskalnu padarītu redzamu un pieejamu, vajadzēja izzāģēt kokus, izcirst krūmus, iztīrīt brikšņus, veidot taciņas. Visus darbus un darbiņus nemaz nevar uzskaitīt. Toties tagad mums ir pašiem savs pilskalns, un par to priecājas visi.
Līga neslēpj, ka viņa par vislielāko ieguvumu uzskata to, ka pilskalna apgūšanas gaitā bērni un jaunieši mācījušies kopā strādāt, sākuši labāk izprast vides sakopšanas nozīmi, sava darba vērtību. Cēlusies viņu pašapziņa. Saukā, kur tuvākā skola ir Viesītē, ļoti svarīgi ir, lai bērni justu piederību savam pagastam, saistītu ar to savu nākotni. Kopš neatkarības atgūšanas Saukas pagastā uz pastāvīgu dzīvi līdz šim nebija atgriezies neviens augstāko izglītību ieguvis jaunietis. Līga Strautiņa ir pirmā. Izturējusi lielu konkursu, viņa iestājās Vidzemes augstskolā un, pabeigusi bakalaura studijas, atgriezās mājās. Šis projekts viņai ir viens no pirmajiem. Liekas, ka šoreiz pirmie kucēni nebūs jāslīcina. Un Vanagmāte būtu priecīga: Saukas pagasta ļaudīs izrādījies dzīvs darba tikums, un savu aizmirstībā nogrimušo pilskalnu viņi pratuši celt gaismā.