Vācu uzņēmēji Latvijā

– Kāds ir Vācijas un Latvijas Uzņēmumu savienības mērķis? Zināms, ka drīzumā gaidāma organizācijas transformācija...
– Tieši tā – tiks izveidota bilaterāla Vācijas – Latvijas Ārvalstu tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tas arī uzskatāms par Vācijas un Latvijas Uzņēmumu savienības darbības mērķi. Tās dibināšana bija uzskatāma par sava veida sagatavošanās posmu. Bija nepieciešams apvienot visus ieinteresētos uzņēmumus. Otrkārt, vēlējāmies, lai Latvijā būtu birojs, kas vārētu piedāvāt pakalpojumus vācu uzņēmumiem, kuri vēlas ienākt šajā tirgū, un lai tas būtu Vācijas Ārvalstu tirdzniecības kameru tīkla posms. Kamerai jau ir 110 biroju astoņdesmit valstīs. Biroja izveidošana bija nākamais solis, bet trešais – nobeiguma – posms ir Uzņēmumu savienības un biroja apvienošanās.
Ņemot vērā reģiona specifiku, tika nolemts veidot vienu, visām trim Baltijas valstīm kopēju kameru ar pārstāvību gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā, turklāt vietējos birojus vada šo valstu iedzīvotāji. Katrā valstī mums ir 7 – 10 darbinieki. Organizācija piedāvā visa veida know – how attiecībā uz biznesa kontaktiem un finanšu resursiem. Šā uzdevuma īstenošanai mēs saņemam krietnu finansiālo atbalstu no Vācijas Federālās valdības.
– Kādus pakalpojumus piedāvās Tirdzniecības un rūpniecības kamera?
– Jāņem vērā, ka pat visu Baltijas valstu kopējais tirgus ir samērā mazs. Tāpēc lietderīgi Vācijas uzņēmējus vispirms iepazīstināt ar Baltijas tirgu – jēdziens “Baltija” nevienam nav svešs. Interesents, kurš, piemēram, nodarbojas ar tirdzniecību, gūst iespēju savas preces pārdot visās trijās valstīs. Mūsu vietējie pārstāvji klientam palīdz nokārtojot jautājumus, kas attiecas uz nodokļiem vai juridisko bāzi. Taču svarīgs ir arī bilaterālais aspekts. Tas nozīmē, ka esam gatavi palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas ieiet Vācijas tirgū. Vācijā ir astoņdesmit divas kameras, kurās ir 3,2 miljoni biedru. Šis plašais tīkls ļauj nodibināt nepieciešamos biznesa kontaktus, kas pārsvarā tiek veidoti, piedaloties gadatirgos. Taču mūsu palīdzība Latvijas uzņēmējiem vienkāršo pieeju arī Igaunijas un Lietuvas tirgiem – mūsu organizācija ir vienīgā, kas var piedāvāt šādus visaptverošus pakalpojumus.
– Cik uzņēmumu ar vācu kapitālu šobrīd jau darbojas Baltijā?
– Igaunijā ir reģistrētas 300 šādas firmas, Latvijā tādu ir gandrīz 900, bet Lietuvā – 1200. Jāņem vērā, ka Igaunija, pirmkārt, ir ļoti neliela valsts, kura gan daudz sasniegusi, un, otrkārt, tās tirgū aizvadītajos gados ienāca ārkārtīgi daudz somu un zviedru kapitāla. Tādējādi šobrīd tur faktiski vairs nav vietas. Turklāt Latvijai un Lietuvai vairāk ir attīstīta rūpniecība un tās infrastruktūra.
Vācijas uzņēmējiem šobrīd ir pastiprināta interese par Baltiju. Sākotnēji tika veidota sadarbība ar Ungāriju, Poliju, Čehiju, tagad tiek gaidīts 1. maijs, kad sadarbībai pilnībā “atvērsies” Latvija, Lietuva un Igaunija.
Ļoti daudzi uzņēmēji labprāt sadarbojas ar Latvijas firmām, piemēram, dažādas produkcijas ražošanā. Runa pirmām kārtām ir par kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, tekstilrūpniecību, kā arī metālapstrādi un mašīnbūvi.
Taču Latvijas uzņēmējiem savā domāšanā un darbībā jābūt elastīgiem – atsevišķās nozarēs pieprasījums var būtiski sarukt, kā tas jau noticis ar tekstilrūpniecību. Turklāt, ražošanas izmaksām Latvijā kļūstot augstākām, daļa uzņēmēju savas ražotnes pārcels uz citām valstīm. Tas uzņēmēju nedrīkst pārsteigt nesagatavotu, ir jāprot pārorientēties un atrast citu tirgus nišu.
– Kas Latviju dara pievilcīgu šādai sadarbībai un investīcijām?
– Latvijas tirgus spēj piedāvāt kvalitāti, un produkciju ir iespējams savlaicīgi nogādāt Vācijā. Investīciju drošības un juridiskā taisnīguma garants ir gaidāmā pievienošanās Eiropas Savienībai. Jūtams, ka Latvija ir eiropeiska zeme, kuras attīstību vienkārši aizkavējusi piecdesmit gadus ilgā okupācija. Turklāt vāciešiem šeit ir dziļas vēsturiskas saknes, un pret vācu uzņēmējiem ir pozitīva attieksme. Latvijai ir priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm – Vācijā Rīgu pazīst daudz labāk nekā Viļņu vai Tallinu. Tas jāizmanto.
– Latvijas uzņēmēji bieži sūdzas par dažādām administratīvajām barjerām un citiem traucēkļiem. Kas traucē vācu uzņēmējiem Latvijā?
– Sarežģījumus rada administratīvo iestāžu darbs, dažkārt ir problemātiski panākt taisnību tiesā, protams, korupcija. Taču tā ir visur, arī Vācijā. Svarīgi, ka par to runā, attīstās sabiedrības attieksme pret to. Ļoti būtiska problēma ir atklāto konkursu norise, proti, lēmumu “necaurspīdīgums”. Saprotams, ka daudzi trūkumi ir mantoti no padomju laikiem, taču mēs redzam, ka tie tiek pārvarēti. Pēc trīspadsmit tirgus ekonomikas attīstības gadiem nevar gaidīt un vēlēties, piemēram, Nīderlandei līdzvērtīgus apstākļus. Par pozitīvu attīstību liecina mūsu sekmīgā sadarbība ar daudzām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu.