Grāmatizdevēju ražas svētki

Arī apmēru ziņā amplitūda ir milzīga: apjomīgā grāmata par Borisu Bērziņu un ērti kabatā ieliekamā vārdnīca Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No 10. marta līdz 14.maijam LAB Misiņa bibliotēkā skatāma izstāde “Latvijas grāmatniecība 2003”. Šādas grāmatniecības darba skates nu jau otro gadu desmitu tiek rīkotas pirms Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas tradicionālā grāmatu mākslas konkursa par gada balvu grāmatniecībā nobeiguma. Šogad konkursa rezultātus komisija publiskos 18.martā, kad arī uzzināsim, kuras no 11 grupās nominētajām grāmatām ieguvušas balvas. Pašu galveno Gada grāmatu šogad lūgts noteikt bijušajai ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei.
Izstāde atspoguļo grāmatizdevēju darbu kopumā. Te aplūkojamas 70 apgādos izdotās 1000 grāmatas – ne vien konkursam nominētās, bet arī tās, kas ar savu ārējo veidolu nepretendē uz skaistākās grāmatas balvu. Tas gan nenozīmē, ka šo grāmatu vērtība būtu mazāka. It bieži grāmatām ar ļoti nozīmīgu saturu ir visai necils ārējais veidols. Patlaban īpaši atzīmētas ir tikai nominētās grāmatas, bet pēc 18.marta atsevišķās vitrīnās būs apskatāmas godalgotās grāmatas. Tie grāmatu draugi, kuri pirms desmit gadiem bijuši pirmo grāmatu ražas izstāžu skatītāju pulkā, labi atceras, ka atšķirība no pašreizējās ir ievērojama gan grāmatu skaita, gan tematiskās daudzveidības, gan formāta un kvalitātes ziņā. Pelēcīgs vai iedzeltens papīrs, uz kura iespiestais teksts vietām gandrīz nesalasāms, bet pati grāmata pēc pirmās vai otrās pārlapošanas vairs neizskatās pēc grāmatas, jo ir atsevišķu lapu kaudzīte – tas viss jau pieder pagātnei. Aizvadītajos gados Latvijā ir ievērojami augušas poligrāfiskās iespējas, mūsu grāmatas ir konkurētspējīgas pasaules grāmatu tirgū. Vērojams arī, ka grāmatu mākslinieciskais noformējums vairāk pieskaņojas Latvijas lasītāju gaumei – tikpat kā neredz grāmatu vākus kliedzoši spilgtās krāsās, kurus “rotā” ar saturu nesaistīts attēls. Pamanāms, ka ik apgāds atradis savām grāmatām raksturīgu māksliniecisko noformējumu, stilu, pēc kura var pazīt, piemēram, “Neputna”, “Atēnas”, “Daugavas”, “Pētergaiļa AGB” un ne tikai šo apgādu izdevumus. Tas var būt veiksmīgs, vai ne gluži tāds, bet atpazīstams gan.
Pirms gadiem desmit mūsu grāmatizdevēji steidza lasītājus iepazīstināt ar 20.–30.gadu un trimdas latviešu autoru darbiem atkārtotos izdevumos, bet tagad jau redzam citu ainu. Ir grāmatas, kuru sagatavošanai bijis vajadzīgs daudzu gadu darbs un kuras apliecina, ka Latvijas zinātnieki strādā un rod iespējas finansiālajam atbalstam, lai sava darba rezultātu varētu parādīt sabiedrībai (“20.gadsimta Latvijas vēsture, II daļa. Neatkarīgā valsts 1918–1940”, “Latvijas mākslas vēsture” u.c.). Tiek aizpildīti robi Latvijas zinātnes, literatūras un kultūras vēsturē. Top jaunas mācību grāmatas. Pie to sagatavošanas un izdošanas strādā izdevniecības “RaKa”, “Rasa ABC”, “Pētergailis” u.c. piesaistītie autori un autoru kolektīvi. Par pieprasījumu pēc dažādu valodu tulkojamām vārdnīcām liecina plašais vārdnīcu klāsts grāmatu apgāda “Avots” stendā – gan apjomīgas, gan miniatūras, “kabatas” vārdnīcas. “Avota” apgādā izdotas arī skaidrojošās vārdnīcas (“Biznesa leksikas skaidrojošā vārdnīca”, “Angļu – latviešu necenzētās leksikas skaidrojošā vārdnīca”). Izdevniecības “Norden AB” grāmata “Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā” palīdzēs saskarsmē ar mums tuvajiem ziemeļu kaimiņiem, bet arvien pieaugošajam tūristu pulkam laba rokasgrāmata varētu būt R.Pētersona un E.Plinta “Angļu – latviešu tūrisma terminu skaidrojošā vārdnīca” (“Daugava”). Pieaudzis arī juridiskās literatūras izdevumu skaits – iespēju kļūt zinošākiem Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā piedāvā izdevniecības “Latvijas Vēstnesis”, “Tiesu namu aģentūra” u.c.
Jau 230 gadi mūs šķir no laika, kad iznāca pirmā un ilgstoši vienīgā “enciklopēdija latviešu zemniekiem” – G.F.Stendera “Augstas gudrības grāmata” (1774), kuras autors “mīļajiem latviešiem” skaidroja filozofijas, fizikas, astronomijas un citu zinātņu atziņas un likumus viņiem saprotamā, populārā veidā. Tagad mūsu izvēlei – “Latvijas enciklopēdija II sēj.” (“V.Belokoņa izd.”), “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (“Zinātne”), “Meža enciklopēdija” (“Zelta grauds”), “Latvijas jūrniecības vēsture” (“Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs”), “Izcilas ebreju personības Latvijā” (“Nacionālais apgāds”) u.c.
Par poligrāfisko iespēju izaugsmi liecina mākslas grāmatas – “Boriss Bērziņš” (“Neputns”), “Latvijas grafika” (“Nacionālais apgāds”) u.c. Ar gandarījumu jāsecina, ka arī zinātnisko izdevumu ietērps kļuvis izteiksmīgāks (piem., Z.Gailīte “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”, “Pētergailis”).
Oriģināldaiļliteratūra ieraugāma vai ikviena apgāda krājumā. To izdošanā savs ieguldījums ir gan nelielajiem apgādiem, kādi ir “Priedaines”, “Karogs”, “Rasa”, “Jaunā Daugava”, “Signe”, gan arī lielākiem – “Daugava”, “Jumava”, “Pētergailis”, “Atēna”, “Valters un Rapa” u.c. Grāmatas bērniem izdod apgādi “Annele”, “Jumava”, “Daugava”, “Pētergailis” u.c., ar ārzemju literatūru bērniem turpina iepazīstināt “Egmont Latvija”.
Joprojām plašu tematisko loku aptver apgādu “Nordik”, “Tapals”, “Jumava”, “Avots” grāmatas. Savu specializēšanos karšu izdevniecībā saglabā “Jāņa sēta”, tāpat kā mūzikas literatūra ir apgāda “Musica Baltica”, grāmatas latviešu valodas apguvei mazākumtautību skolās – LVAVP darbalauks.
Izvēles iespēja bagātīgajā grāmatu klāstā liela – vai interesējaties par latviešu daiļliteratūru, dokumentālo prozu, reliģisko literatūru, meditāciju, jogu, ārstniecību, vai citu – tas katra paša izvēlei – skatieties, lasiet, vērtējiet!
Izstādes veidotājas ir Misiņa bibliotēkas galvenā bibliogrāfe A.Poriete un māksliniece I.Poriete. Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, kā arī 70 izdevniecību atbalstu, un ir skatāma Rūpniecības ielā 10.

Anna Šmite