Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Attīsta starpvalstu sadarbību patērētāju aizstāvībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2004., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85601

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grāmatizdevēju ražas svētki

Vēl šajā numurā

16.03.2004., Nr. 41

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Attīsta starpvalstu sadarbību patērētāju aizstāvībai

Patērētāju sabiedrībā cilvēks ik uz soļa ir burtiski ierauts preču un pakalpojumu pirkšanā. Piedāvāto un pirkto preču, tāpat kā pakalpojumu klāsts kļūst arvien plašāks. Tieši tāpēc iedzīvotājiem nepieciešama izpratne par savām tiesībām. Jau 21 gadu 15.martā, Starptautiskajā patērētāju dienā, īpaša uzmanība tiek pievērsta aktuāliem patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem. Arī Latvijā.

Tam, kādēļ par Starptautisko patērētāju dienu izvēlēts 15.marts, protams, ir sava priekšvēsture. Pirms 42 gadiem šajā dienā tika publiskoti ASV prezidenta Džona Kenedija patērētāju tiesību aizsardzības četri pamatprincipi: patērētājam ir tiesības uz preču drošumu, patērētājam ir tiesības uz informāciju, patērētājam ir tiesības izvēlēties, un patērētājam ir tiesības tikt uzklausītam.
Astoņdesmito gadu vidū Dž.Kenedija izvirzītās nostādnes kļuva par pamatu ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajiem patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipiem, papildinot jau četrus esošos ar vēl diviem:
– patērētājam ir tiesības uz izglītību savu tiesību aizsardzības jautājumos,
– patērētājiem ir tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās.
Šie principi ievēroti, veidojot Latvijas likumdošanu par patērētāju tiesībām un interešu aizsardzību. Turklāt gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un ES direktīvu ieviešana bija dzinulis, kas veicināja likumdošanas sakārtošanu patērētāju tiesību jomā.

Pārrobežu konflikti

SALAMANDER.PNG (86296 bytes)
Izpārdošana vai atlaides nenozīmē, ka patērētājs automātiski brīdināts par preces zemāku kvalitāti. Par izpārdošanā vai ar atlaidēm pirktām precēm prasījumu var pieteikt tāpat kā par citām precēm
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Patērētāju tiesības ES kontekstā – tā ir viena no šā brīža galvenajām aktualitātēm Latvijā patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Kas mainīsies pēc 1.maija?
Vispirms par likumdošanu. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Baiba Vītoliņa skaidro: “Pēc iestāšanās ES būtiskas izmaiņas nebūs. Mūsu patērētāju aizsardzības sistēma piemērota Eiropas sistēmai. Latvijas likumdošanas pielāgošana savienības normatīvajiem aktiem sākta pirms vairākiem gadiem. Galvenās direktīvas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu drošumu, patērētāju ekonomisko interešu aizstāvību, aizsardzību reklāmas jomā, patērētāju informēšanu, lielākoties mūsu likumdošanā jau pārņemtas. Turklāt mūsu aizsardzības sistēma šajos gados attīstījusies līdzi ES patērētāju tiesību aizsardzības sistēmai, jo normatīvā bāze savienībā nepārtraukti mainās.
Tomēr pāris jaunumu gribu uzsvērt. Viens no tiem ir jaunais Preču un pakalpojumu drošuma likums, ko pagājušajā nedēļā akceptēja Ministru kabinetā un kas nosūtīts izskatīšanai Saeimai. Paredzēts, ka tam jāstājas spēkā no 1.maija. Otrs – jaunie Ministru kabineta noteikumi par elektropreču marķēšanu. Piemēram, tagad arī kondicionieriem būs jāuzrāda energoefektivitātes klase.”
Likums izstrādāts, lai padarītu skaidrākus ražotāju, importētāju, izplatītāju un tirgotāju pienākumus preču drošuma jomā. Tajā detalizētāk noteiktas tirgus uzraudzības iestāžu tiesības nedrošu preču gadījumos, kā arī piešķirta lielāka loma harmonizētajiem Eiropas standartiem.
Līdz ar iestāšanos ES tiks attīstīta patērētāju tiesību aizsardzība starpvalstu līmenī. Proti, ja Latvijas patērētājs iegādājas preces ārvalstīs vai ārvalstu patērētājs iegādājas preci šeit, viņu tiesības būs vienlīdz aizstāvētas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) jau ir pieredze pārrobežu konfliktu praktiskos risinājumos. Tiesa, šādu gadījumu pagaidām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, taču, cilvēkiem kļūstot zinošākiem par savām tiesībām, tie arī aktīvāk uzdrošināsies tās aizstāvēt. PTAC vadītāja vietniece Māra Jēgera norāda, ka pērn centram nācies risināt piecus strīdus gadījumus, kuros iesaistīti ārvalstu uzņēmēji vai arī preces bijušas pasūtītas no ārvalstīm. Piemēram, viena sūdzība bijusi saņemta par Spānijā iegādātiem nekvalitatīviem apaviem. PTAC izdevies šo lietu atrisināt par labu sūdzības iesniedzējam, tas ir, apavi samainīti un nekvalitatīvo vietā atsūtīti citi.
Jau šobrīd, kamēr Latvija nav kļuvusi par ES dalībvalsti, patērētājiem pārrobežu konflikta gadījumus palīdz atrisināt PTAC, kas kopš 2002.gada darbojas Starptautiskajā patērētāju aizsardzības un tirgus uzraudzības tīklā, apgūstot citu valstu pieredzi un veicot praktiskas aktivitātes, lai novērstu un izlīdzinātu negodīgas tirdzniecības prakses sekas. Centrs, ja pašu spēkiem nav iespējams atrisināt konfliktsituāciju, tās risināšanā iesaista konkrētās valsts patērētāju tiesību aizsardzības institūciju.
Runājot par tuvējo nākotni, jāatzīmē, ka situācijās, kad nepieciešams risināt individuālus patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumus, patērētājiem ES palīdzību sniedz Eiropas patērētāju centri un Eiropas papildu tiesvedības institūciju tīkls.

Slazds
bīstamajām precēm

Lai nepieļautu, ka pie patērētāja nonāk bīstamas preces, radīta speciāla sistēma TRAPEX – informācijas ātrās apmaiņas sistēma par bīstamajām precēm. Arī mūsu PTAC jau vairākus gadus šīs sistēmas ietvaros saņem informāciju, kas apkopota datu bāzē. Ja arī uzreiz Latvijas tirgū nav atrasta konkrēta bīstamā prece, par kuru saņemta informācija no citām valstīm, ziņas par to saglabājas datu bāze. Tā ir ļoti noderīga informācija, jo nereti bīstamā prece mūsu tirgū pārdošanā parādās tikai pēc ilgāka laika. Piemēram, no pērn saņemtās informācijas par bīstamajām precēm Latvijas tirgū atrasti četrpadsmit preču veidi, tajā skaitā astoņi rotaļlietu (!) veidi. Savukārt no iepriekšējos gados saņemtās informācijas par bīstamajām precēm aizvadītajā gadā atrasti trīspadsmit bīstamo preču veidi, tajā skaitā rotaļlietas un elektropreces.

Stiprina tirgus
uzraudzību

Lai padziļinātu praktiskās zināšanas un apgūtu citu ES dalībvalstu uzkrāto pieredzi, ne mazāk svarīga nozīme ir ES finansiālās palīdzības izmantošanai. Ir sākta “Phare” programmmas “Tirgus uzraudzība nepārtikas preču sektorā” īstenošana. Pirmā līguma partneris ir tirgus uzraudzību koordinējoša institūcija no Anglijas. Tirgus uzraudzības projekts ieviests pērn oktobrī un ilgs visu šo gadu. Kāds praktisks labums no šā projekta mūsu patērētājiem? Stiprinot tirgus uzraudzības iestāžu kapacitāti, paaugstināsies gan Latvijā ražoto preču drošuma pakāpe, gan arī uz ES pāri Latvijas robežām importēto preču drošuma pakāpe. Tātad ne tikai mūsu patērētāji būs ieguvēji. Arī Eiropā no Latvijas vai cauri mūsu valstij importētās preces kļūs drošākas.

Pārlieka kautrība –
ienaidnieks maciņam

Latvijas iedzīvotāji pamazām kļūst zinošāki par savām tiesībām, taču patērētāju tiesību aizsardzības jomā jāiegulda vēl liels sabiedrības izglītošanas un informēšanas darbs. Ne tikai pārrobežu konfliktsituācijās, bet arī pašmāju līmenī patērētāji bieži neuzdrošinās risināt problēmas. Pagaidām sabiedrībā dominē pārlieka kautrība vai iesīkstējušais pašapziņas trūkums, proti, cilvēku kūtrumu nosaka ačgārna domāšana: kāpēc tērēt laiku, vai tas vispār vajadzīgs, tāpat nekas nemainīsies un tamlīdzīgi. Taču par preci vai pakalpojumu ir samaksāts un cilvēks ir tiesīgs pretī saņemt to, ko vēlējies nopirkt. Pat, ja tikai radušās šaubas par preces vai pakalpojuma kvalitāti, ieteicams sazināties ar PTAC, kuram septiņās lielākajās pilsētās ir arī reģionālās nodaļas, un konsultēties ar speciālistiem, kuru pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Pērn PTAC saņēmis gandrīz tūkstoti iesniegumu un sūdzību, un tas ir par diviem simtiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni trešā daļā sūdzību apstrīdēta kvalitāte iegādātajām precēm gandrīz 130 000 latu vērtībā. Visvairāk sūdzību iesniegtas par nekvalitatīviem apaviem. PTAC gandrīz simts šādu sūdzību atzinis par pamatotām. Cilvēki biežāk sūdzējušies arī par sliktas kvalitātes elektroprecēm, tekstilizstrādājumiem un mobilajiem tālruņiem. Vērojama arī tendence, ka pieaug sūdzību skaits par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Izplatītākie pakalpojumi, ar kuru kvalitāti nav bijuši apmierināti iedzīvotāji, – īre un komunālie pakalpojumi, ar tūrisma jomu saistītie pakalpojumu, telekomunikācijas un energoapgāde.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!