Patērētāju tiesības ES kontekstā – tā ir viena no šā brīža galvenajām aktualitātēm Latvijā patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Kas mainīsies pēc 1.maija?
Vispirms par likumdošanu. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Baiba Vītoliņa skaidro: “Pēc iestāšanās ES būtiskas izmaiņas nebūs. Mūsu patērētāju aizsardzības sistēma piemērota Eiropas sistēmai. Latvijas likumdošanas pielāgošana savienības normatīvajiem aktiem sākta pirms vairākiem gadiem. Galvenās direktīvas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu drošumu, patērētāju ekonomisko interešu aizstāvību, aizsardzību reklāmas jomā, patērētāju informēšanu, lielākoties mūsu likumdošanā jau pārņemtas. Turklāt mūsu aizsardzības sistēma šajos gados attīstījusies līdzi ES patērētāju tiesību aizsardzības sistēmai, jo normatīvā bāze savienībā nepārtraukti mainās.
Tomēr pāris jaunumu gribu uzsvērt. Viens no tiem ir jaunais Preču un pakalpojumu drošuma likums, ko pagājušajā nedēļā akceptēja Ministru kabinetā un kas nosūtīts izskatīšanai Saeimai. Paredzēts, ka tam jāstājas spēkā no 1.maija. Otrs – jaunie Ministru kabineta noteikumi par elektropreču marķēšanu. Piemēram, tagad arī kondicionieriem būs jāuzrāda energoefektivitātes klase.”
Likums izstrādāts, lai padarītu skaidrākus ražotāju, importētāju, izplatītāju un tirgotāju pienākumus preču drošuma jomā. Tajā detalizētāk noteiktas tirgus uzraudzības iestāžu tiesības nedrošu preču gadījumos, kā arī piešķirta lielāka loma harmonizētajiem Eiropas standartiem.
Līdz ar iestāšanos ES tiks attīstīta patērētāju tiesību aizsardzība starpvalstu līmenī. Proti, ja Latvijas patērētājs iegādājas preces ārvalstīs vai ārvalstu patērētājs iegādājas preci šeit, viņu tiesības būs vienlīdz aizstāvētas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) jau ir pieredze pārrobežu konfliktu praktiskos risinājumos. Tiesa, šādu gadījumu pagaidām ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, taču, cilvēkiem kļūstot zinošākiem par savām tiesībām, tie arī aktīvāk uzdrošināsies tās aizstāvēt. PTAC vadītāja vietniece Māra Jēgera norāda, ka pērn centram nācies risināt piecus strīdus gadījumus, kuros iesaistīti ārvalstu uzņēmēji vai arī preces bijušas pasūtītas no ārvalstīm. Piemēram, viena sūdzība bijusi saņemta par Spānijā iegādātiem nekvalitatīviem apaviem. PTAC izdevies šo lietu atrisināt par labu sūdzības iesniedzējam, tas ir, apavi samainīti un nekvalitatīvo vietā atsūtīti citi.
Jau šobrīd, kamēr Latvija nav kļuvusi par ES dalībvalsti, patērētājiem pārrobežu konflikta gadījumus palīdz atrisināt PTAC, kas kopš 2002.gada darbojas Starptautiskajā patērētāju aizsardzības un tirgus uzraudzības tīklā, apgūstot citu valstu pieredzi un veicot praktiskas aktivitātes, lai novērstu un izlīdzinātu negodīgas tirdzniecības prakses sekas. Centrs, ja pašu spēkiem nav iespējams atrisināt konfliktsituāciju, tās risināšanā iesaista konkrētās valsts patērētāju tiesību aizsardzības institūciju.
Runājot par tuvējo nākotni, jāatzīmē, ka situācijās, kad nepieciešams risināt individuālus patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumus, patērētājiem ES palīdzību sniedz Eiropas patērētāju centri un Eiropas papildu tiesvedības institūciju tīkls.

Slazds
bīstamajām precēm

Lai nepieļautu, ka pie patērētāja nonāk bīstamas preces, radīta speciāla sistēma TRAPEX – informācijas ātrās apmaiņas sistēma par bīstamajām precēm. Arī mūsu PTAC jau vairākus gadus šīs sistēmas ietvaros saņem informāciju, kas apkopota datu bāzē. Ja arī uzreiz Latvijas tirgū nav atrasta konkrēta bīstamā prece, par kuru saņemta informācija no citām valstīm, ziņas par to saglabājas datu bāze. Tā ir ļoti noderīga informācija, jo nereti bīstamā prece mūsu tirgū pārdošanā parādās tikai pēc ilgāka laika. Piemēram, no pērn saņemtās informācijas par bīstamajām precēm Latvijas tirgū atrasti četrpadsmit preču veidi, tajā skaitā astoņi rotaļlietu (!) veidi. Savukārt no iepriekšējos gados saņemtās informācijas par bīstamajām precēm aizvadītajā gadā atrasti trīspadsmit bīstamo preču veidi, tajā skaitā rotaļlietas un elektropreces.

Stiprina tirgus
uzraudzību

Lai padziļinātu praktiskās zināšanas un apgūtu citu ES dalībvalstu uzkrāto pieredzi, ne mazāk svarīga nozīme ir ES finansiālās palīdzības izmantošanai. Ir sākta “Phare” programmmas “Tirgus uzraudzība nepārtikas preču sektorā” īstenošana. Pirmā līguma partneris ir tirgus uzraudzību koordinējoša institūcija no Anglijas. Tirgus uzraudzības projekts ieviests pērn oktobrī un ilgs visu šo gadu. Kāds praktisks labums no šā projekta mūsu patērētājiem? Stiprinot tirgus uzraudzības iestāžu kapacitāti, paaugstināsies gan Latvijā ražoto preču drošuma pakāpe, gan arī uz ES pāri Latvijas robežām importēto preču drošuma pakāpe. Tātad ne tikai mūsu patērētāji būs ieguvēji. Arī Eiropā no Latvijas vai cauri mūsu valstij importētās preces kļūs drošākas.

Pārlieka kautrība –
ienaidnieks maciņam

Latvijas iedzīvotāji pamazām kļūst zinošāki par savām tiesībām, taču patērētāju tiesību aizsardzības jomā jāiegulda vēl liels sabiedrības izglītošanas un informēšanas darbs. Ne tikai pārrobežu konfliktsituācijās, bet arī pašmāju līmenī patērētāji bieži neuzdrošinās risināt problēmas. Pagaidām sabiedrībā dominē pārlieka kautrība vai iesīkstējušais pašapziņas trūkums, proti, cilvēku kūtrumu nosaka ačgārna domāšana: kāpēc tērēt laiku, vai tas vispār vajadzīgs, tāpat nekas nemainīsies un tamlīdzīgi. Taču par preci vai pakalpojumu ir samaksāts un cilvēks ir tiesīgs pretī saņemt to, ko vēlējies nopirkt. Pat, ja tikai radušās šaubas par preces vai pakalpojuma kvalitāti, ieteicams sazināties ar PTAC, kuram septiņās lielākajās pilsētās ir arī reģionālās nodaļas, un konsultēties ar speciālistiem, kuru pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Pērn PTAC saņēmis gandrīz tūkstoti iesniegumu un sūdzību, un tas ir par diviem simtiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aptuveni trešā daļā sūdzību apstrīdēta kvalitāte iegādātajām precēm gandrīz 130 000 latu vērtībā. Visvairāk sūdzību iesniegtas par nekvalitatīviem apaviem. PTAC gandrīz simts šādu sūdzību atzinis par pamatotām. Cilvēki biežāk sūdzējušies arī par sliktas kvalitātes elektroprecēm, tekstilizstrādājumiem un mobilajiem tālruņiem. Vērojama arī tendence, ka pieaug sūdzību skaits par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Izplatītākie pakalpojumi, ar kuru kvalitāti nav bijuši apmierināti iedzīvotāji, – īre un komunālie pakalpojumi, ar tūrisma jomu saistītie pakalpojumu, telekomunikācijas un energoapgāde.