Lokālpatriotisms dzimtās puses attīstībai

Latgales vai
Malienas zeme?

Šo jautājumu balvēniešiem uzdod bieži. Skaidras atbildes nav. Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma Balvu rajons ietilpst Latgales novadā. Arī oficiālā piederība un sadarbība reģionālajā līmenī Balvu rajonam ir ar Latgales attīstības aģentūru. Balvu rajons sevi dēvē par trešo lielāko Latgales reģiona centru. Nav noslēpums, ka šai izvēlei ir savs pamats.
Tomēr šeit mazāk saklausāma latgaliešu mēle, jo īpaši Balvu pilsētā. Arī latgaliešu kultūras identitāte, kas atspoguļojas ne vien etniskajās tradīcijās, bet apdzīvoto vietu sejā, kā arī cilvēku savstarpējās attieksmēs, šajā Latvijas nostūrī sliecas vairāk uz Malienas pusi. Sadarbību ar Austrumvidzemes (Malienas) pilsētām Gulbeni un Alūksni Balvi nav atmetuši kā padomju laika iedalījuma nevajadzīgu daļu. Ja neņem vērā kaimiņrajonu kolēģu sazināšanos, reālākā sadarbība īstenojusies pārrobežu saiknē starp Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežu rajoniem un Eiroreģiona “Pleskava– Livonija” ietvaros.

Izpilddirektori iepazīstas
ar Balvu rajonu

Nedēļas nogalē iepriekš plānota bija Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas izbraukuma sēde un pieredzes apmaiņa Balvu rajonā. Sabrauca ne vien tuvējie kaimiņi, bet arī Kurzemes un Zemgales puses kolēģi. Saprotama ir pašvaldību izpildinstitūcijas vadītāju interese redzēt, salīdzināt, iespējami pārņemt vērtīgo no tā, kā dzīvo un strādā citās Latvijas vietās.
Ieskatu rajona pārvaldes struktūrvienībās, pārstāstu par līdzdalību projektos, kas nesuši atzīstamu materiālo ieguvumu, salīdzinājumu skaitļos par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempiem valstī un Balvu rajonā, kā arī pārdomas par līdzdalību ES struktūrfondu apguvē sniedza Balvu rajona izpilddirektors Andris Kazinovskis.
Nedaudz par to skaitļos: sadarbībā ar Reģionālo fondu (1997.–2003.) Balvu rajonā realizēti 136 uzņēmējdarbības projekti, saņemts 321 213 latu finansējums, radītas 322 darba vietas. Ir līdzdalība autoceļu attīstības projektā “Austrumu stīga”, kā arī projektā, kas saistīts ar ceļu tīkla uzlabošanu, slēdzot neefektīvu dzelzceļa līniju. Notiek aktīvs darbs rajona tūrisma infrastruktūras attīstībā, galvenokārt atbalstot lauku tūrisma tīkla veidošanos.
“Ja pieņem, ka ES valstu dzīves līmenis pēc IKP rādītājiem ir 100%, tad dzīves līmenis Balvu rajonā ir samērojams tikai ar 9%,” secināja A.Kazinovskis.
Latvijas izpilddirektori varēja iepazīties ar Balvu pilsētas infrastruktūru, iepazīties ar jaunākajiem objektiem – Balvu slimnīcas atjaunoto katlumāju, Balvu vidusskolas sporta zāli, jaunajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī noklausīties sirsnīgus muzikālos priekšnesumus Balvu mūzikas skolā. Apskatīts tika veiksmīgas uzņēmējdarbības paraugs – SIA “Agroserviss”, kur ražo guļbūves Latvijas un ārzemju klientiem.

Pilsēta ar vilka
attēlu ģerbonī

Varētu domāt, ka Balvos senatnē dzīvojuši paši sīkstākie, drūmākie un plēsīgākie Latvijas ļaudis, kam par šiem “nopelniem” piešķirta simboliski tieša pazīšanas zīme. Taču Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks īpaši negatavotā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” it kā vainīgi atrunājās: ”Nav jau visi vilki tie dusmīgie un plēsīgie. Vilks var būt arī pozitīvs, neatlaidīgs, gudrs, cēlsirdīgs.” Pilsētas nosaukuma latviskā etimoloģija runā par citu – par balvu, dāvanu. Tas krasi kontrastē ar ģerboņa vilku.
Šodien Balvi ir starp diviem ezeriem – Balvu un Pērkonu ezeru – ieskauta Latvijas mazpilsēta. Bet – smejies vai raudi – neviena no ūdens tilpēm administratīvi nav piederīga Balvu pilsētai.
Aizvadīto gadu Balvos uzskata par cerīgu. Taču jo īpašs prieks pašiem par demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Mazpilsēta, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 8,2 tūkstošiem iedzīvotāju, bet katrs trešais ir vaigā zināms un pazīstams (to nevarēja nepamanīt, dzirdot domes priekšsēdētāja un izpilddirektora sarunu par ielu malās manītiem ļaudīm, kad raksta autorei laipni tika piedāvāts izbraukt nelielu goda apli pa aizejošās ziemas pelēkuma padrūmām Balvu ielām), 2002.gadā teju izķepurojusies no dzimušo un mirušo disproporcijas. Pērn te piedzimis 71 mazulis, bet aizsaulē izvadīti 95 vietējie iedzīvotāji.
Neraugoties uz piederību Latgales novadam, arī nacionālais sastāvs Balvos ir latviskāks nekā citās Latgales pilsētās – 68% latviešu, 25% krievu un 7% citu tautību pārstāvju.
Lepnums par mērķtiecīgā darbā sasniegto izskanēja arī Balvu pilsētas izpilddirektora Jāņa Laicāna vārdos: “Pirms diviem gadiem mēs lūdzām pilsētai apkārt esošos pagastus veidot kopēju novadu un kopīgi strādāt pie projektiem, lai panāktu uzlabojumus novada robežās, bet tikām atraidīti. Šobrīd izskan gluži pretējas runas. Pagasti vēlas redzēt mūs kā partnerus un veidot vienu Balvu novadu rajona robežās. Atklāti sakot, šodien mēs varam vieni ne vien pastāvēt, bet arī attīstīties. Dzīve rādīs, kāda būs teritoriālā reforma.”

Pilsētas nauda
uz delnas

Balvu pašvaldības budžeta izdevumi 2004.gadā (%)