
Lokālpatriotisms dzimtās puses attīstībai
Arvien biežāk un uzstājīgāk izskan atzinums, ka Latvija nav tikai Rīga vien. Ka ir pienācis laiks ne vien runāt, bet rīkoties, lai līdzsvaroti attīstītos visi mūsu mazās valsts reģioni. Ne vien Eiropas Savienības (ES) tuvums un ar to saistīto strukturālo fondu finansējums kā viens no jūtamākajiem un stabilākajiem pamatiem Latvijas novadu attīstībai, bet arī Latvijas reģionos dzīvojošo cilvēku neatlaidība un dažbrīd pat cīņa ar valsts pārvaldes birokrātisko uztveri ļauj vietējiem patriotiem cerēt uz pārmaiņām. Ne tik daudz uz brīnumainiem rezultātiem un strauju augšupeju kā uz piešķirtajām iespējām.Vieni no pretendentiem uz dažādiem labvēlības statusiem (īpaši atbalstāmais, depresīvais, pierobežas, valsts nomales u.tml. rajons) ir Balvi. Līdz tiem, braucot no Rīgas, jāmēro 226 kilometri un ceļā jāpavada aptuveni trīsarpus līdz četras stundas.SIA “Agroserviss”
top guļbūves ēkas un pirtis Latvijas un Norvēģijas tirgum. Balvu domes
priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks |
|
Latgales vai
Malienas zeme?
Šo jautājumu balvēniešiem uzdod bieži. Skaidras atbildes nav. Pēc
administratīvi teritoriālā iedalījuma Balvu rajons ietilpst Latgales novadā. Arī
oficiālā piederība un sadarbība reģionālajā līmenī Balvu rajonam ir ar Latgales
attīstības aģentūru. Balvu rajons sevi dēvē par trešo lielāko Latgales reģiona
centru. Nav noslēpums, ka šai izvēlei ir savs pamats.
Tomēr šeit mazāk saklausāma latgaliešu mēle, jo īpaši Balvu pilsētā. Arī
latgaliešu kultūras identitāte, kas atspoguļojas ne vien etniskajās tradīcijās, bet
apdzīvoto vietu sejā, kā arī cilvēku savstarpējās attieksmēs, šajā Latvijas
nostūrī sliecas vairāk uz Malienas pusi. Sadarbību ar Austrumvidzemes (Malienas)
pilsētām Gulbeni un Alūksni Balvi nav atmetuši kā padomju laika iedalījuma
nevajadzīgu daļu. Ja neņem vērā kaimiņrajonu kolēģu sazināšanos, reālākā
sadarbība īstenojusies pārrobežu saiknē starp Latvijas, Igaunijas, Krievijas un
Baltkrievijas pierobežu rajoniem un Eiroreģiona “Pleskava– Livonija” ietvaros.
Izpilddirektori iepazīstas
ar Balvu rajonu
Nedēļas nogalē iepriekš plānota bija Latvijas Pašvaldību
izpilddirektoru asociācijas izbraukuma sēde un pieredzes apmaiņa Balvu rajonā.
Sabrauca ne vien tuvējie kaimiņi, bet arī Kurzemes un Zemgales puses kolēģi.
Saprotama ir pašvaldību izpildinstitūcijas vadītāju interese redzēt, salīdzināt,
iespējami pārņemt vērtīgo no tā, kā dzīvo un strādā citās Latvijas vietās.
Ieskatu rajona pārvaldes struktūrvienībās, pārstāstu par līdzdalību projektos, kas
nesuši atzīstamu materiālo ieguvumu, salīdzinājumu skaitļos par iekšzemes
kopprodukta (IKP) pieauguma tempiem valstī un Balvu rajonā, kā arī pārdomas par
līdzdalību ES struktūrfondu apguvē sniedza Balvu rajona izpilddirektors Andris
Kazinovskis.
Nedaudz par to skaitļos: sadarbībā ar Reģionālo fondu (1997.–2003.) Balvu rajonā
realizēti 136 uzņēmējdarbības projekti, saņemts 321 213 latu finansējums, radītas
322 darba vietas. Ir līdzdalība autoceļu attīstības projektā “Austrumu stīga”,
kā arī projektā, kas saistīts ar ceļu tīkla uzlabošanu, slēdzot neefektīvu
dzelzceļa līniju. Notiek aktīvs darbs rajona tūrisma infrastruktūras attīstībā,
galvenokārt atbalstot lauku tūrisma tīkla veidošanos.
“Ja pieņem, ka ES valstu dzīves līmenis pēc IKP rādītājiem ir 100%, tad dzīves
līmenis Balvu rajonā ir samērojams tikai ar 9%,” secināja A.Kazinovskis.
Latvijas izpilddirektori varēja iepazīties ar Balvu pilsētas infrastruktūru,
iepazīties ar jaunākajiem objektiem – Balvu slimnīcas atjaunoto katlumāju, Balvu
vidusskolas sporta zāli, jaunajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī
noklausīties sirsnīgus muzikālos priekšnesumus Balvu mūzikas skolā. Apskatīts tika
veiksmīgas uzņēmējdarbības paraugs – SIA “Agroserviss”, kur ražo guļbūves
Latvijas un ārzemju klientiem.
Pilsēta ar
vilka
attēlu ģerbonī
Varētu domāt, ka Balvos senatnē dzīvojuši paši sīkstākie,
drūmākie un plēsīgākie Latvijas ļaudis, kam par šiem “nopelniem” piešķirta
simboliski tieša pazīšanas zīme. Taču Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis
Trupovnieks īpaši negatavotā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” it kā vainīgi
atrunājās: ”Nav jau visi vilki tie dusmīgie un plēsīgie. Vilks var būt arī
pozitīvs, neatlaidīgs, gudrs, cēlsirdīgs.” Pilsētas nosaukuma latviskā
etimoloģija runā par citu – par balvu, dāvanu. Tas krasi kontrastē ar ģerboņa
vilku.
Šodien Balvi ir starp diviem ezeriem – Balvu un Pērkonu ezeru – ieskauta Latvijas
mazpilsēta. Bet – smejies vai raudi – neviena no ūdens tilpēm administratīvi nav
piederīga Balvu pilsētai.
Aizvadīto gadu Balvos uzskata par cerīgu. Taču jo īpašs prieks pašiem par
demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Mazpilsēta, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 8,2
tūkstošiem iedzīvotāju, bet katrs trešais ir vaigā zināms un pazīstams (to
nevarēja nepamanīt, dzirdot domes priekšsēdētāja un izpilddirektora sarunu par ielu
malās manītiem ļaudīm, kad raksta autorei laipni tika piedāvāts izbraukt nelielu
goda apli pa aizejošās ziemas pelēkuma padrūmām Balvu ielām), 2002.gadā teju
izķepurojusies no dzimušo un mirušo disproporcijas. Pērn te piedzimis 71 mazulis, bet
aizsaulē izvadīti 95 vietējie iedzīvotāji.
Neraugoties uz piederību Latgales novadam, arī nacionālais sastāvs Balvos ir
latviskāks nekā citās Latgales pilsētās – 68% latviešu, 25% krievu un 7% citu
tautību pārstāvju.
Lepnums par mērķtiecīgā darbā sasniegto izskanēja arī Balvu pilsētas
izpilddirektora Jāņa Laicāna vārdos: “Pirms diviem gadiem mēs lūdzām pilsētai
apkārt esošos pagastus veidot kopēju novadu un kopīgi strādāt pie projektiem, lai
panāktu uzlabojumus novada robežās, bet tikām atraidīti. Šobrīd izskan gluži
pretējas runas. Pagasti vēlas redzēt mūs kā partnerus un veidot vienu Balvu novadu
rajona robežās. Atklāti sakot, šodien mēs varam vieni ne vien pastāvēt, bet arī
attīstīties. Dzīve rādīs, kāda būs teritoriālā reforma.”
Pilsētas nauda
uz delnas
Balvu pašvaldības budžeta izdevumi 2004.gadā (%) |
Balvi ir viena no četrām pašvaldībām, kas piekritusi piedalīties
sabiedrības par atklātību “Delna” kopējā projektā – veidot saikni ar
iedzīvotājiem, piedāvājot pašvaldības līdzekļu sadales kārtības caurskatāmību.
Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks nav ienācējs Balvos. Tas nozīmē –
savējais, guvis izglītību un atgriezies, uz lielpilsētu neaizmucis, sevi sauc par
lokālo patriotu. Pilsētas galva atzīst, ka atklāta pieeja pašvaldības naudas sadalē
nav sākusies tikai tagad, bet gan tiek īstenota no 2001.gada, kad sāka strādāt
jaunais pašvaldības deputātu sastāvs. “Bijām jauni, pārliecināti par savām
spējām un vēlmi mainīt to, kas neapmierināja. Tādēļ ienācām vietējā politikā.
Moderni to sauc par ambīcijām. Atzīstot atklātību kā demokrātijas neatņemamu
daļu, nāca atskārsme, ka atklātības process nav pašplūsma. To ir jāprot vadīt,
lai būtu sapratne starp iedzīvotājiem un domi.”
Izpratne par vadību J.Trupovniekam gūta no darba bankā. Netiek noliegts, ka arī
pašvaldības darbā svarīgs ir ne vien analītiskais un finanšu plūsmas pārraudzības
process, bet pareizā cilvēka būšana īstajā vietā un labas komandas princips.
“Arī man, kļūstot par domes priekšsēdētāju, tas bija jāsaprot. Jo principi, kas
valda politikā, diemžēl nav samērojami ar uzņēmējdarbību. Lēmumu pieņemšanas
ceļš, izpilde, saskaņojums, viedokļu uzklausīšana, opozīcijas spiediens, politiķu
ambīcijas – tam visam politikā ir citāda pieeja nekā biznesa vidē. Pie šāda
atzinuma es nonācu.”
Sadarbība ar iedzīvotājiem vēlmju un vajadzību pārzināšanā šeit veiksmīgi
palīdz īstenot daudzdzīvokļu māju pārvaldnieki. Tie jau divus gadus pilda starpnieku
un sakarnieku funkcijas. Tikšanās reizēs ir svarīgi runāt vienkāršā un saprotamā
valodā. “Esam pārdzīvojuši to laiku, kad pilsētai bija jāveic vien dažādas
“ugunsdzēsēju” funkcijas – remonti, krīzes ūdens apgādē, ielu apgaismojums
utt. Šobrīd budžetā ir jau parādījusies nauda, ko varam tērēt attīstībai.
Palēnām sakopt pilsētvidi. Ar katru gadu to varam atļauties arvien vairāk.” Kā
veiksmīgu atbalstu pilsētvides sakopšanā un iedzīvotāju nodarbinātībā
J.Trupovnieks min Nodarbinātības valsts dienesta rīkotos pagaidu sabiedriskos darbus
bezdarbniekiem.
Otrs ceļš – iedzīvotāju anketēšana. Tomēr, tāpat kā citviet, atsaucība ir
niecīga. Aktivitāti neizrāda jaunieši, bet gan jau pieredzējuši ļaudis.
Ceļš, lai panāktu kāpumu
Pašvaldības šogad izdevumos plāno tērēt 1,26 miljonus latu.
Aizvadītajā gadā Balviem izdevies saņemt papildu finansējumā ievērojamas summas,
kopumā caur projektiem, mērķdotācijām 2003.gadā piesaistīti 835 tūkstoši latu.
Kā tas izdevies? J.Trupovnieks smejot atzīst: lai vai kā, nav žēl pa Rīgas bruģi un
institūciju gaiteņiem nodeldēto apavu pāru, nekautrējoties vaicājot pēc padoma un
palīdzības.
Šajā gadā lielākie kapitālieguldījumi plānoti 584 435 latu vērtībā. Par to, kas
darāms, domes priekšsēdētājs apgalvo, ka deputātu starpā lielu politisku ķīviņu
neesot. “Posmu, kad nācās sīki skaidrot, esam pārdzīvojuši,” atzīst
J.Trupovnieks.
Ja pašvaldības saimnieciskā dzīve darba un iespēju robežās, pēc priekšsēdētāja
teiktā, ir puslīdz sakārtota, kā saistošs izaicinājums spējai turpmāk apliecināt
varēšanu ir Eiropas strukturālo fondu projektu pieteikumu sagatavošana un līdzekļu
piesaiste.
Otrs solis ceļam uz augšupeju ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana. Bez
uzņēmējiem nekā nebūs. Pašvaldībai ir jāstrādā pie motivācijas radīšanas.
Personiskās politiskās karjeras veidošanā Balvu pilsētas galva Jānis Trupovnieks
nenoliedz iespēju spert soli tālāk. “ Kāpēc ne? Par lobijiem ir jādomā.”
Nesolām pīrāgus
Izglītības iespējas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves
kvalitāti. Saprotot, ka attālums līdz Rīgai, Daugavpilij, Rēzeknei, kur izvietojušas
augstākās mācību iestādes, daudziem ir gan finansiāli smags, gan fiziski tāls,
pašvaldība atvērusi Balvu tālākizglītības centru. Tā ir iespēja vajadzības
gadījumā apgūt citu kvalifikāciju, pārprofilēties. Filiāli atvērusi arī
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte un ir iespēja iegūt divu līmeņu augstāko
izglītību.
Nenoliedzot, ka ir ideālas iespējas mācīties māju tuvumā, domes priekšsēdētājs
atturējās komentēt jautājumu, vai labprāt atbalstītu šādu savu bērnu
izglītošanas iespēju. ”Tā kādam ir iespēja. Nedomāju, ka šeit tādēļ klibotu
izglītības kvalitāte. Jo pasniedzēji brauc no Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes. Nemaz tik
cildenas atsauksmes nav vairs arī par valsts akadēmiskajām augstskolām.”
Tomēr cilvēkresursu trūkuma novēršanas sviras arī šeit nav spējušas iedarboties.
Jaunieši aizplūst. Un pašvaldība tiem, lai atgrieztos, nevar piesolīt neko. Vien
aicināt – mācīties, tad atgriezties un pašiem radīt darba vietas. Tādēļ
jādomā, vai tādas sviras vispār ir un vai tās būtu spējīgas darboties.
Zaida Kalniņa,”LV”