Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lokālpatriotisms dzimtās puses attīstībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2004., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85596

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Attīsta starpvalstu sadarbību patērētāju aizstāvībai

Vēl šajā numurā

16.03.2004., Nr. 41

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lokālpatriotisms dzimtās puses attīstībai

Arvien biežāk un uzstājīgāk izskan atzinums, ka Latvija nav tikai Rīga vien. Ka ir pienācis laiks ne vien runāt, bet rīkoties, lai līdzsvaroti attīstītos visi mūsu mazās valsts reģioni. Ne vien Eiropas Savienības (ES) tuvums un ar to saistīto strukturālo fondu finansējums kā viens no jūtamākajiem un stabilākajiem pamatiem Latvijas novadu attīstībai, bet arī Latvijas reģionos dzīvojošo cilvēku neatlaidība un dažbrīd pat cīņa ar valsts pārvaldes birokrātisko uztveri ļauj vietējiem patriotiem cerēt uz pārmaiņām. Ne tik daudz uz brīnumainiem rezultātiem un strauju augšupeju kā uz piešķirtajām iespējām.Vieni no pretendentiem uz dažādiem labvēlības statusiem (īpaši atbalstāmais, depresīvais, pierobežas, valsts nomales u.tml. rajons) ir Balvi. Līdz tiem, braucot no Rīgas, jāmēro 226 kilometri un ceļā jāpavada aptuveni trīsarpus līdz četras stundas.

104_0423.PNG (117293 bytes) 104_0426.PNG (86611 bytes)

SIA “Agroserviss” top guļbūves ēkas un pirtis Latvijas un Norvēģijas tirgum. Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks
Foto: Jānis Trupovnieks

Latgales vai
Malienas zeme?

Šo jautājumu balvēniešiem uzdod bieži. Skaidras atbildes nav. Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma Balvu rajons ietilpst Latgales novadā. Arī oficiālā piederība un sadarbība reģionālajā līmenī Balvu rajonam ir ar Latgales attīstības aģentūru. Balvu rajons sevi dēvē par trešo lielāko Latgales reģiona centru. Nav noslēpums, ka šai izvēlei ir savs pamats.
Tomēr šeit mazāk saklausāma latgaliešu mēle, jo īpaši Balvu pilsētā. Arī latgaliešu kultūras identitāte, kas atspoguļojas ne vien etniskajās tradīcijās, bet apdzīvoto vietu sejā, kā arī cilvēku savstarpējās attieksmēs, šajā Latvijas nostūrī sliecas vairāk uz Malienas pusi. Sadarbību ar Austrumvidzemes (Malienas) pilsētām Gulbeni un Alūksni Balvi nav atmetuši kā padomju laika iedalījuma nevajadzīgu daļu. Ja neņem vērā kaimiņrajonu kolēģu sazināšanos, reālākā sadarbība īstenojusies pārrobežu saiknē starp Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežu rajoniem un Eiroreģiona “Pleskava– Livonija” ietvaros.

Izpilddirektori iepazīstas
ar Balvu rajonu

Nedēļas nogalē iepriekš plānota bija Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas izbraukuma sēde un pieredzes apmaiņa Balvu rajonā. Sabrauca ne vien tuvējie kaimiņi, bet arī Kurzemes un Zemgales puses kolēģi. Saprotama ir pašvaldību izpildinstitūcijas vadītāju interese redzēt, salīdzināt, iespējami pārņemt vērtīgo no tā, kā dzīvo un strādā citās Latvijas vietās.
Ieskatu rajona pārvaldes struktūrvienībās, pārstāstu par līdzdalību projektos, kas nesuši atzīstamu materiālo ieguvumu, salīdzinājumu skaitļos par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempiem valstī un Balvu rajonā, kā arī pārdomas par līdzdalību ES struktūrfondu apguvē sniedza Balvu rajona izpilddirektors Andris Kazinovskis.
Nedaudz par to skaitļos: sadarbībā ar Reģionālo fondu (1997.–2003.) Balvu rajonā realizēti 136 uzņēmējdarbības projekti, saņemts 321 213 latu finansējums, radītas 322 darba vietas. Ir līdzdalība autoceļu attīstības projektā “Austrumu stīga”, kā arī projektā, kas saistīts ar ceļu tīkla uzlabošanu, slēdzot neefektīvu dzelzceļa līniju. Notiek aktīvs darbs rajona tūrisma infrastruktūras attīstībā, galvenokārt atbalstot lauku tūrisma tīkla veidošanos.
“Ja pieņem, ka ES valstu dzīves līmenis pēc IKP rādītājiem ir 100%, tad dzīves līmenis Balvu rajonā ir samērojams tikai ar 9%,” secināja A.Kazinovskis.
Latvijas izpilddirektori varēja iepazīties ar Balvu pilsētas infrastruktūru, iepazīties ar jaunākajiem objektiem – Balvu slimnīcas atjaunoto katlumāju, Balvu vidusskolas sporta zāli, jaunajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī noklausīties sirsnīgus muzikālos priekšnesumus Balvu mūzikas skolā. Apskatīts tika veiksmīgas uzņēmējdarbības paraugs – SIA “Agroserviss”, kur ražo guļbūves Latvijas un ārzemju klientiem.

UNTITLED-1 COPY.PNG (44520 bytes)Pilsēta ar vilka
attēlu ģerbonī

Varētu domāt, ka Balvos senatnē dzīvojuši paši sīkstākie, drūmākie un plēsīgākie Latvijas ļaudis, kam par šiem “nopelniem” piešķirta simboliski tieša pazīšanas zīme. Taču Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks īpaši negatavotā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” it kā vainīgi atrunājās: ”Nav jau visi vilki tie dusmīgie un plēsīgie. Vilks var būt arī pozitīvs, neatlaidīgs, gudrs, cēlsirdīgs.” Pilsētas nosaukuma latviskā etimoloģija runā par citu – par balvu, dāvanu. Tas krasi kontrastē ar ģerboņa vilku.
Šodien Balvi ir starp diviem ezeriem – Balvu un Pērkonu ezeru – ieskauta Latvijas mazpilsēta. Bet – smejies vai raudi – neviena no ūdens tilpēm administratīvi nav piederīga Balvu pilsētai.
Aizvadīto gadu Balvos uzskata par cerīgu. Taču jo īpašs prieks pašiem par demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Mazpilsēta, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 8,2 tūkstošiem iedzīvotāju, bet katrs trešais ir vaigā zināms un pazīstams (to nevarēja nepamanīt, dzirdot domes priekšsēdētāja un izpilddirektora sarunu par ielu malās manītiem ļaudīm, kad raksta autorei laipni tika piedāvāts izbraukt nelielu goda apli pa aizejošās ziemas pelēkuma padrūmām Balvu ielām), 2002.gadā teju izķepurojusies no dzimušo un mirušo disproporcijas. Pērn te piedzimis 71 mazulis, bet aizsaulē izvadīti 95 vietējie iedzīvotāji.
Neraugoties uz piederību Latgales novadam, arī nacionālais sastāvs Balvos ir latviskāks nekā citās Latgales pilsētās – 68% latviešu, 25% krievu un 7% citu tautību pārstāvju.
Lepnums par mērķtiecīgā darbā sasniegto izskanēja arī Balvu pilsētas izpilddirektora Jāņa Laicāna vārdos: “Pirms diviem gadiem mēs lūdzām pilsētai apkārt esošos pagastus veidot kopēju novadu un kopīgi strādāt pie projektiem, lai panāktu uzlabojumus novada robežās, bet tikām atraidīti. Šobrīd izskan gluži pretējas runas. Pagasti vēlas redzēt mūs kā partnerus un veidot vienu Balvu novadu rajona robežās. Atklāti sakot, šodien mēs varam vieni ne vien pastāvēt, bet arī attīstīties. Dzīve rādīs, kāda būs teritoriālā reforma.”

Pilsētas nauda
uz delnas

ZAIDA CMYK.PNG (49818 bytes)
Balvu pašvaldības budžeta izdevumi 2004.gadā (%)

Balvi ir viena no četrām pašvaldībām, kas piekritusi piedalīties sabiedrības par atklātību “Delna” kopējā projektā – veidot saikni ar iedzīvotājiem, piedāvājot pašvaldības līdzekļu sadales kārtības caurskatāmību.
Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks nav ienācējs Balvos. Tas nozīmē – savējais, guvis izglītību un atgriezies, uz lielpilsētu neaizmucis, sevi sauc par lokālo patriotu. Pilsētas galva atzīst, ka atklāta pieeja pašvaldības naudas sadalē nav sākusies tikai tagad, bet gan tiek īstenota no 2001.gada, kad sāka strādāt jaunais pašvaldības deputātu sastāvs. “Bijām jauni, pārliecināti par savām spējām un vēlmi mainīt to, kas neapmierināja. Tādēļ ienācām vietējā politikā. Moderni to sauc par ambīcijām. Atzīstot atklātību kā demokrātijas neatņemamu daļu, nāca atskārsme, ka atklātības process nav pašplūsma. To ir jāprot vadīt, lai būtu sapratne starp iedzīvotājiem un domi.”
Izpratne par vadību J.Trupovniekam gūta no darba bankā. Netiek noliegts, ka arī pašvaldības darbā svarīgs ir ne vien analītiskais un finanšu plūsmas pārraudzības process, bet pareizā cilvēka būšana īstajā vietā un labas komandas princips. “Arī man, kļūstot par domes priekšsēdētāju, tas bija jāsaprot. Jo principi, kas valda politikā, diemžēl nav samērojami ar uzņēmējdarbību. Lēmumu pieņemšanas ceļš, izpilde, saskaņojums, viedokļu uzklausīšana, opozīcijas spiediens, politiķu ambīcijas – tam visam politikā ir citāda pieeja nekā biznesa vidē. Pie šāda atzinuma es nonācu.”
Sadarbība ar iedzīvotājiem vēlmju un vajadzību pārzināšanā šeit veiksmīgi palīdz īstenot daudzdzīvokļu māju pārvaldnieki. Tie jau divus gadus pilda starpnieku un sakarnieku funkcijas. Tikšanās reizēs ir svarīgi runāt vienkāršā un saprotamā valodā. “Esam pārdzīvojuši to laiku, kad pilsētai bija jāveic vien dažādas “ugunsdzēsēju” funkcijas – remonti, krīzes ūdens apgādē, ielu apgaismojums utt. Šobrīd budžetā ir jau parādījusies nauda, ko varam tērēt attīstībai. Palēnām sakopt pilsētvidi. Ar katru gadu to varam atļauties arvien vairāk.” Kā veiksmīgu atbalstu pilsētvides sakopšanā un iedzīvotāju nodarbinātībā J.Trupovnieks min Nodarbinātības valsts dienesta rīkotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem.
Otrs ceļš – iedzīvotāju anketēšana. Tomēr, tāpat kā citviet, atsaucība ir niecīga. Aktivitāti neizrāda jaunieši, bet gan jau pieredzējuši ļaudis.

Ceļš, lai panāktu kāpumu

Pašvaldības šogad izdevumos plāno tērēt 1,26 miljonus latu. Aizvadītajā gadā Balviem izdevies saņemt papildu finansējumā ievērojamas summas, kopumā caur projektiem, mērķdotācijām 2003.gadā piesaistīti 835 tūkstoši latu. Kā tas izdevies? J.Trupovnieks smejot atzīst: lai vai kā, nav žēl pa Rīgas bruģi un institūciju gaiteņiem nodeldēto apavu pāru, nekautrējoties vaicājot pēc padoma un palīdzības.
Šajā gadā lielākie kapitālieguldījumi plānoti 584 435 latu vērtībā. Par to, kas darāms, domes priekšsēdētājs apgalvo, ka deputātu starpā lielu politisku ķīviņu neesot. “Posmu, kad nācās sīki skaidrot, esam pārdzīvojuši,” atzīst J.Trupovnieks.
Ja pašvaldības saimnieciskā dzīve darba un iespēju robežās, pēc priekšsēdētāja teiktā, ir puslīdz sakārtota, kā saistošs izaicinājums spējai turpmāk apliecināt varēšanu ir Eiropas strukturālo fondu projektu pieteikumu sagatavošana un līdzekļu piesaiste.
Otrs solis ceļam uz augšupeju ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana. Bez uzņēmējiem nekā nebūs. Pašvaldībai ir jāstrādā pie motivācijas radīšanas.
Personiskās politiskās karjeras veidošanā Balvu pilsētas galva Jānis Trupovnieks nenoliedz iespēju spert soli tālāk. “ Kāpēc ne? Par lobijiem ir jādomā.”

Nesolām pīrāgus

Izglītības iespējas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Saprotot, ka attālums līdz Rīgai, Daugavpilij, Rēzeknei, kur izvietojušas augstākās mācību iestādes, daudziem ir gan finansiāli smags, gan fiziski tāls, pašvaldība atvērusi Balvu tālākizglītības centru. Tā ir iespēja vajadzības gadījumā apgūt citu kvalifikāciju, pārprofilēties. Filiāli atvērusi arī Daugavpils Pedagoģiskā universitāte un ir iespēja iegūt divu līmeņu augstāko izglītību.
Nenoliedzot, ka ir ideālas iespējas mācīties māju tuvumā, domes priekšsēdētājs atturējās komentēt jautājumu, vai labprāt atbalstītu šādu savu bērnu izglītošanas iespēju. ”Tā kādam ir iespēja. Nedomāju, ka šeit tādēļ klibotu izglītības kvalitāte. Jo pasniedzēji brauc no Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes. Nemaz tik cildenas atsauksmes nav vairs arī par valsts akadēmiskajām augstskolām.”
Tomēr cilvēkresursu trūkuma novēršanas sviras arī šeit nav spējušas iedarboties. Jaunieši aizplūst. Un pašvaldība tiem, lai atgrieztos, nevar piesolīt neko. Vien aicināt – mācīties, tad atgriezties un pašiem radīt darba vietas. Tādēļ jādomā, vai tādas sviras vispār ir un vai tās būtu spējīgas darboties.

Zaida Kalniņa,”LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!