Vai Latvijā darba devēji un ņēmēji ir partneri

Mūsu valstī bieži runā par nepieciešamību atrast kopējas vērtības un intereses sabiedrībā, kas ir noslāņojusies sociāli, nacionāli un politiski. Tas, kas mūs visus vieno ikdienā, mūža lielākās daļas garumā, ir iesaistība darba tirgū, kuras sekas (pensija) jūtam ilgi pēc izstāšanās no tā. Te noteicošās ir darba ņēmēju un darba devēju attiecības, kas uz tiesiskiem pamatiem var vienot sabiedrību, jo darba tirgū spēles noteikumi ir vienādi visiem neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās un seksuālās piederības.
Latvijā aizvien aktuālāks kļūst jēdziens sociālais dialogs, kuru risina darba devēji un ņēmēji – sociālie partneri. Partnerība jau sevī ietver to, ka saruna par darba attiecībām un darba drošību notiek uz līdzvērtīgiem, nevis hierarhiskiem, pamatiem.
Sociālais dialogs ir sena tradīcija Eiropas Savienības darba telpā, kurai pēc 1.maija pievienosies desmit Austrumeiropas valstis. Protams, Eiropa ir ieinteresēta, lai jaunie darba tirgus dalībnieki “neizkristu” no šā dialoga. Tāpēc Latvijā jau ilgāku laiku notiek Eiropas Savienības PHARE projekts divpusējā sociālā dialoga veicināšanā, kas beidzās vakar, 11.martā, ar konferenci “Sociālais dialogs Latvijā: kas notiek starp darbiniekiem un darba devējiem?”.
Konferenci atklāja labklājības ministre Dagnija Staķe, uzsverot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir priekšnoteikums sociālajam mieram un stabilitātei valstī, jo sarunās vienlīdz ievēro visu sabiedrības slāņu intereses. Labi funkcionējošas darba attiecības nodrošina uzņēmuma konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi. Latvijas gudrākie uzņēmēji ir sapratuši, ka nemotivēts, ar darba apstākļiem neapmierināts, jebkuram citam darba piedāvājumam atsaukties gatavs darbinieks uzņēmuma labklājību nevairos.
Vācijas Ekonomikas un darba lietu ministrijas pārstāve Elizabete Nīfere-Dihmana atzina, ka sociālajā dialogā gūtās iemaņas, kā sadzīvot darbavietā, noder, arī risinot sabiedrības integrācijas jautājumus visplašākajā nozīmē. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, ieplūstot investīcijām, radīsies aizvien vairāk starptautisku uzņēmumu, kuros plecu pie pleca būs jāstrādā dažādu kultūru un tautību cilvēkiem. Bez sociālā dialoga darbs multinacionālā vidē, kurā visiem darbiniekiem ir vienādas tiesības, būs ļoti apdraudēts.
Par sociālā dialoga īstermiņa mērķi uzskatāms koplīgums, kura vēl joprojām nav daudzos Latvijas uzņēmumos.
Daudzi vidējie un mazie uzņēmēji gan atzīst, ka labprāt vairāk domātu par darba apstākļiem un drošību, taču tad viņiem jāizput. Tādēļ valsts atbalstā maziem un vidējiem uzņēmējiem ir ieinteresēti arī darba ņēmēji.
Sociālo partneru savstarpējā dialoga galvenais uzdevums ir panākt izpratni, ka bez vienas puses labklājības tās nebūs arī otrai.