Arī invalīdi grib strādāt

Kā pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Ilga Mertena, invalīdi bezdarbnieki sākuši daudz vairāk uzticēties aģentūrai un tās filiālēm. Pagājušajā gada 1. janvārī bija reģistrēti 1977 šādi bezdarbnieki, bet šā gada 1. janvārī – jau 3165.
Nodarbinātības pasākumu prioritāte ir vispirms palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem jau ir kādas profesionālas iemaņas, kas tikai jāatjauno vai jāpilnveido. Tādēļ šobrīd nav subsidēto darba vietu invalīdiem bez jebkādas profesijas, piemēram, sētniekiem vai apkopējiem. Karīna Rulle, kas pārstāv jauniešu ar garīgu atpalicību intereses, uzskata, ka noteikti jābūt arī subsidētām mazkvalificētām darba vietām. Jo, kā viņa uzsvēra, šie jaunieši var būt perfekti pakalpojumu jomas darbinieki, jo ir ļoti rūpīgi un vēlas strādāt.
NVA daudz domājusi par invalīdu bezdarbnieku apmācību un subsidēto darba vietu iekārtošanu. Pagājušajā gadā savas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos ir piedalījies 1051 invalīds, profesionālo apmācību izgājuši 414, bet algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināti 322.
Pērngad izveidotas 566 subsidētās darba vietas un 10 sociālie uzņēmumi. Subsidētajās darba vietās invalīds ir tiesīgs strādāt desmit mēnešus, tālāk darba devējs pēc saviem ieskatiem līgumu var vai nu pagarināt, vai ne. Vienas darba vietas izveidei NVA piešķir no 100 līdz 200 latiem, pabalsts darba vietas pielāgošanai invalīdam atbilstoši ergoterapeita slēdzienam ir 500 latu, bet vienas atpūtas vietas izveidei – 100 latu. Šogad papildus jau izveidotajām darba vietām finansējums tiks piešķirts vēl 244 jaunu darba vietu radīšanai.
Kopumā aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem invalīdiem bezdarbniekiem NVA šogad tērēs 381 725 latus, bet pagājušā gada aktivitātēm, kas turpinās arī šogad, – 405 559 latus.
Tā kā subsidētās darba vietas nav uz mūžu, aktuāls ir jautājums, kādēļ pirmās un otrās grupas invalīdiem liegts saņemt bezdarbnieku pabalstu. Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir noteikts, ka pirmās un otrās grupas invalīdi netiek apdrošināti pret bezdarbu (respektīvi, ir mazākas sociālās iemaksas). Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Banarovska atzīst, ka likuma norma ir pamatota, jo, zaudējot darbu, invalīds turpina saņemt pensiju, nepaliekot bez iztikas līdzekļiem. Starp citu, mazākas sociālās iemaksas varētu būt stimuls darba devējam pieņemt darbā invalīdu.
Invalīdi arī norādīja, ka ir negodprātīgi darba devēji, kuri labprāt piesakās izveidot subsidēto darba vietu, jau iepriekš zinot, ka invalīdu ilgāk par noteiktu laiku negrasās nodarbināt.
Atzīstot NVA labos darbus, cilvēki no lauku rajoniem stāstīja, ka vēl aizvien sastopams absurds, kad invalīdu nereģistrē kā bezdarbnieku, sakot: jums jau ir pensija – kaut kāds ienākumu avots, kam jums vēl darbs.
Ļoti nozīmīgs finanšu instruments invalīdu nodarbinātības risināšanā būs Eiropas Sociālais fonds, kura līdzekļi tiks novirzīti gan invalīdu profesionālajai apmācībai, gan subsidēto darba vietu un sociālo uzņēmumu izveidei. Projektus, kas vērsti uz sociālās atstumtības mazināšanu un invalīdu integrāciju sabiedrībā, varēs iesniegt arī pašas invalīdu nevalstiskās organizācijas.