jaunas eksporta paplašināšanas iespējas. Pēc ekspertu paredzējuma tam par iemeslu būs ne tik daudz līdzšinējā importa pieprasījuma pieaugums, kā Latvijas uzņēmēju spēja sūrās konkurences gaisotnē sev atklāt jaunus tirgus segmentus ar lētākām un kvalitatīvākām precēm plašākā sortimentā. Sava pozitīva nozīme būšot arī izdevīgam lata kursam pret eiro. Tiek prognozēts, ka 2004.gadā tas svārstību režīmā varētu līdzināties iepriekšējā gada labvēlīgam samēram. 2005.gadā lats būs cieši piesaistīts eiro un eksporta darījumos atkritīs jebkāds valūtu kursu izmaiņas risks. Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstu pietiekami augstie attīstības tempi (2004.gadā ap 5%) sola Latvijas eksportam augošu pieprasījumu no Ukrainas, Baltkrievijas un Vidusāzijas neatkarīgo valstu importētājiem. Iespējams, ka eksports uz Krieviju vairs neattīstīsies tikpat strauji kā jaunā gadsimteņa pirmajos gados, kad bija jāatgūst iepriekš zaudētais tirgus. Tuvākā nākotne rādīs, vai Krievijas ekonomiskā attīstība sekmēs adekvātu Latvijas eksporta izvēršanu, neraugoties uz to, ka daži mūsu lielā austrumu kaimiņa politiķi aicina iesaldēt savstarpējās ekonomiskās attiecības.
Labas attīstības iespējas ir tranzītam. Nepieciešama aktīva rīcība, lai to aktivizētu, plašāk nekā līdz šim iesaistot tranzītpārvadājumos Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas.
Paredzams, ka augs iedzīvotāju pieprasījums. Minimālā darba alga jau ir paaugstināta no 70 līdz 80 latiem. Diemžēl ir prognoze, ka patēriņa preču cenas šogad, tāpat kā pērn, pieaugs par 3%, attiecīgi mazinot reālo ienākumu kāpinājumu. Pozitīvi ir tas, ka privātais patēriņš par 1 procenta punktu apsteigšot iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Otrajā posmā no 2006.gada dinamiskākā attīstība galvenokārt saistīšoties ar Latvijas iekļaušanos Eiropas ekonomiskajos integrācijas procesos. Tas nebūt nenotiks automātiski.
Pirmkārt, Latvija kļūs atraktīva investīcijām. Tā ir nozīmīga izaugsmes iespēja. Lai investīciju aktīvāka pieplūde kļūtu realitāte, valsts institūcijām jārada ārzemju un iekšzemju kapitālieguldījumiem maksimāli labvēlīgs klimats. Tas nozīmē arī visnotaļ iegrožot birokrātismu, iznīdēt daudzveidīgo korupciju, par kuru ne vienu reizi vien sūdzējušies investori.
Otrkārt, daudz kas būs atkarīgs no uzņēmēju rīcības, pielāgojoties ES “spēles noteikumiem”, it sevišķi jaunajiem konkurences nosacījumiem. Konkurence būšot tas spēks, kas piespiedīs racionalizēt visu uzņēmējdarbību, līdzinās ceļu augstajām tehnoloģijām un līdz ar to paplašinās Latvijas precēm noieta iespējas. Eksperti prognozē, ka konkurences spiediens sevišķi pastiprināsies iekšējā tirgū sakarā ar brīvo preču kustību; mazākā mērā tas skars ārējo tirgu, kur tehniski un tehnoloģiski jaunumi vienmēr pratuši atvērt pircēju maku.
Konkurencē būs ne tikai uzvarētāji, bet arī zaudētāji. Perspektīvas skatījumā galvenais būs tas, ka konkurences pātaga rosinās Latvijas tautsaimniecībā īstenot modernizāciju, specializāciju un līdz ar to restrukturizāciju, kas spēj kāpināt IKP izaugsmes tempu. Bet pēdējais īstenosies vienīgi ar nosacījumu, ka paātrināsies globālā attīstība. Ja apkārtējā pasaulē, Eiropas Savienības vecajā kodolā, ilgstoši saglabāsies līdzšinējie zemie pieauguma tempi, Latvijas ekonomikas izaugsme par 2–3 punktiem būs lēnāka nekā pēc prognozes dinamiskā varianta.
Pārejai no lata uz eiro vajadzētu sekmēt eksporta pieaugumu, vienlaikus kāpinot importēto preču cenas.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas speciālistu prognozi augsts izaugsmes temps periodā līdz 2009.gadam būs raksturīgs gan preču ražošanas, gan pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
Iepriecina, ka straujāk nekā līdz šim attīstīsies lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība. Īpaši augsts pieauguma temps gaidāms būvniecībā kā investīciju apjomu atspulgs. Tirdzniecības izvēršanās liecina par prognozēto iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Būs jācīnās, lai straujāk pieaugtu transporta un sakaru apjomi. Normāli, ka lēnāk attīstīsies elektroenerģijas, gāzes apgādes un ūdensapgāde. Toties droši var prognozēt, ka mazināsies bezdarbnieku skaits.

IKP izlietojuma
prognoze

Saražoto iekšzemes kopproduktu vajag racionāli izlietot. Tā ir ekonomiskās politikas neapstrīdama prasība – tautsaimniecības tālākās izaugsmes nosacījums. Ieskatīsimies 2.tabulā!
2.tabulā fiksētajai IKP izlietojuma prognozei ir būtiskas iezīmes: pirmkārt, no 62,7% līdz 66,0% saražotā iekšzemes kopprodukta tieši patērēs iedzīvotāji; ikgadējais privātā patēriņa pieauguma temps ir pietiekami augsts; otrkārt, pieaug valsts patēriņš, kaut arī tā īpatsvars kopējā izlietojumā nedaudz mazinās; treškārt, no 2005.gada investīciju (kopējā pamatkapitāla veidošana) pieaugums būšot visstraujākais; ceturtkārt, eksporta pieauguma temps būšot augstāks nekā importa pieauguma temps, un ar to tikšot pārvarēta iepriekšējo gadu negatīvā tendence.
Latvijas iekšzemes kopprodukta ražošanas un izlietojuma rītdiena vērtējama visnotaļ pozitīvi. Vienlaikus jāatzīmē, ka neatrisināto problēmu mums vēl ir atliku likām. Tomēr valsts iedzīvotāji var drošāk raudzīties nākotnē.

Georgs Lībermanis, LU Dr.h.c.,

Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – EM, R., 2003.g. decembris, 21.lpp.

Latvijas iekšzemes kopprodukta prognoze nozaru griezumā
(reālais pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu)

* skaitītājā – 1.variants, saucējā – 2.variants.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – EM, 2003.g. decembris, 22.lpp.

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze
(salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

* skaitītājā – 1.variants, saucējā – 2.variants
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – EM, 2003.g. decembris, 22.lpp.