
Mēģinās izbeigt vecāku bezatbildību
Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās šokējoša informācija par gadījumiem, kad vecāki cietsirdīgi izturējušies pret saviem bērniem. Sabiedrība bija pārsteigta – vai tiešām mums līdzās notiek kas tāds un dzīvo šādi cilvēki? Jā, un ne vienmēr vardarbība izpaužas tikai kā bērna fiziska iespaidošana. Tikpat smagas sekas uz bērna veselību var atstāt arī viņa atstāšana bez uzraudzības. Tāpēc Saeima drīzumā varētu lemt par sodu piemērošanu tiem vecākiem, kuri nepieskata savas atvases.“Latvija ir pirmajā vietā Eiropā bērnu traumatisma ziņā,” stāsta Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta-Riekstiņa Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
“Problēmām, kas saistītas ar bērna atstāšanu bez uzraudzības, uzmanību pievērsa mediķi. Viņi norādīja uz statistiku, proti, Latvija ir pirmajā vietā Eiropā bērnu traumatisma ziņā,” stāsta Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta-Riekstiņa. Un tas pat neattiecas uz gadījumiem, kad vecāki fiziski vai emocionāli ietekmē savas atvases, bet gan vienkārši rīkojušies nolaidīgi, pakļaujot mazuļus briesmām. Jau minētā satraucošā statistika rāda, ka visbiežāk bērni iet bojā noslīkstot, nosmokot dūmos vai sadegot. “Bērni nenoslīkst, peldoties kopā ar vecākiem. Viņi tiek atstāti vieni, un tad arī notiek nelaime,” uzskata L. Rieksta-Riekstiņa.
Atkārtots mēģinājums
grozīt likumu
Jau pagājušā gada septembrī Īpašu uzdevumu ministra bērnu un
ģimenes lietās sekretariāts, apkopojot ārvalstu pieredzi, izstrādāja grozījumus
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Krimināllikumā un iesniedza tos Saeimā
izskatīšanai. Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija grozījumus
neatbalstīja. Tā nolēma uzdot sekretariātam izveidot darba grupu, turpināt diskusiju
par priekšlikumiem un pārveidot paredzētos grozījumus.
Darba grupā strādāja dažādu institūciju pārstāvji, kas ikdienā vairāk vai mazāk
saskaras ar vardarbību pret bērniem, – policijas pārstāvji, zvērināti advokāti,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi, Ģimenes atbalsta koordinācijas
centra darbinieki, kā arī sekretariāta pārstāvji un citi eksperti. L.
Rieksta-Riekstiņa atzīst, ka diskusijas bijušas ļoti interesantas. “Darba grupu
vienoja vēlme mainīt situāciju un panākt, lai bērni nebūtu apdraudēti. Diskusijas
lielākoties bija par metodēm, kā to panākt. Mēs centāmies problēmas aplūkot
objektīvi un vispusīgi,” uz padarīto raugās L. Rieksta-Riekstiņa.
Izstrādātajos grozījumos ierosināts APK papildināt ar jaunu pantu, paredzot
atbildību par bērna tiesību neievērošanu. “Pants attieksies gan uz vecākiem, gan
arī uz personām, kas ikdienā strādā ar bērniem, – izglītības iestāžu un
sociālo dienestu darbiniekiem. Pirmos varēs sodīt par darbībām, kas aizkar bērna
cieņu un godu, bet otros par konfidenciālas informācijas izplatīšanu,” komentē L.
Rieksta-Riekstiņa. Tad, kad runa būs par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, tiks
piemērotas Krimināllikumā paredzētās sankcijas.
Vēl eksperti iesaka mainīt APK 173. pantu, kur pašlaik paredzēta atbildība par to, ka
vecāki nepilda audzināšanas vai izglītošanas pienākumus. Viņi uzskata, ka šis
formulējums ir pārlieku šaurs, tāpēc ieteikts atbildību paredzēt vecākiem
gadījumos, ja tie nepilda aprūpes un uzraudzības pienākumus.
Sākumā
tikai brīdinājums
L. Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka nevēlas, lai rastos priekšstats par ārkārtīgi bargu sodu piemērošanu. Viņa paskaidro, ka par bērnu atstāšanu bez uzraudzības sākotnēji paredzēts vien brīdinājums: “Tas nozīmē, ja nav smagu seku, bet bērna tiesības, kas noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ir pārkāptas, mēs varam brīdināt atbildīgos – vecākus, pedagogus, bāriņtiesas vai pagasttiesas priekšsēdētājus.” Tiklīdz atklāsies, ka bērna veselība vai pat dzīvība ir apdraudēta, pagasttiesa vai bāriņtiesa lems par aprūpes tiesību atņemšanu. Protams, speciāliste norāda, ka daži brīdinājumu neuztvers kā sodu, kas arī nebūt nav svarīgākais. “Vecākiem jāsaprot, ka viņi rīkojas nepareizi un, viņus brīdinot, mēs uz to norādām,” komentē L.Rieksta-Riekstiņa. Iespējams, tiks ieviestas daudz stingrākas soda sankcijas, ja pārkāpumi tiks konstatēti atkārtoti. Jautāta par citām sankcijām, sekretariāta pārstāve min naudas sodus, par kuru apjomu vēl pāragri runāt, taču domāts par to tiek.
Par ko un kas sodīs?
Tātad, ja tiks pieņemti grozījumi likumos, vecākus varēs sodīt
par bērnu atstāšanu bez uzraudzības. Bet kas tad īsti slēpjas aiz šī vārdu
salikuma? “Bērns ir apdraudēts pat tad, ja viens pats rotaļājas uz ielas un tuvumā
brauc automašīnas. Bieži vien vecāki nopriecājas, ka viss beidzies labi un ka bērns
ir patstāvīgs. Taču mēs nevaram pieļaut šādu situāciju atkārtošanos,” skaidro
L.Rieksta-Riekstiņa. Tieši tāpēc par līdzīgiem gadījumiem atbildīgajām
institūcijām aicinās ziņot gan policijas, gan arī bāriņtiesas vai pagasttiesas
pārstāvjus. Lielāku atsaucību eksperti vēlas sagaidīt arī no citu cilvēku,
piemēram, kaimiņu puses. “Es, protams, negribētu, lai vecāki baidītos bērnus
izlaist uz ielas – ka tik kaimiņi kaut kur nepaziņo. Tomēr šādas sankcijas ir
nepieciešamas, jo nevaram turpināt tik vienaldzīgi izturēties pret bērniem. Ļoti
bieži mazuļi cieš vai iet bojā tikai tāpēc, ka vecāki viņiem neveltī pietiekami
uzmanības.”
APK lietas izskatīs sekretariāts, un administratīvo sodu piemēros sekretariāta
vadītājs vai valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori.
Cer uz pašvaldību
atbalstu
Sekretariāta pārstāve L. Rieksta-Riekstiņa atklāj, ka vislielāko atbalstu šobrīd gaida no pašvaldībām. Bērni bieži vien tiek atstāti bez uzraudzības tādēļ, ka vecākiem jānokārto savas lietas un nav kur mazuli atstāt. Tieši šajā brīdī atbalstu varētu sniegt pašvaldība. Vairākās Latvijas pilsētās jau izveidotas iestādes, kur vecāki savu atvasi var atstāt speciālistu uzraudzībā. Šādu iestāžu skaits būtu jāpalielina, un palīdzīgu roku pašvaldībām gatavs sniegt arī sekretariāts “Valsts programmā bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai šajā gadā paredzēts projektu konkurss bērnu rotaļu un attīstības centru izveidei pašvaldībās. Finansiāli atbalstīsim labākos projektus,” saka L. Rieksta-Riekstiņa. Viņa vēlāk arī atzīst, ka “laikam jau pareizāk būtu sākt tieši ar šīm lietām. Vispirms cilvēkiem jāpalīdz”.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa, jautāta par iespējām un vēlēšanos pašvaldībām atbalstīt šādus projektus, uzsvēra – katrai pašvaldībai jāizvērtē savas iespējas. “Piedāvājums ir atkarīgs no pieprasījuma. Lai šādus centrus izveidotu, jābūt telpām, pedagogiem un arī bērniem, kas turp dotos. Tikpat svarīgs ir arī finanšu jautājums,” situāciju raksturo S. Šimfa.Alternatīva iespēja –
sabiedrības informēšana
Darba grupai, kas lēma par grozījumiem likumos, esot arī vairākas citas idejas par to, kas vēl būtu nepieciešams. Sekretariāta pārstāve uzskata, ka, piemēram, vecākiem, kas slikti izturējušies pret bērnu, ne tikai jāsaņem sods. “Piespiedu kārtā šiem cilvēkiem jāapmeklē izglītojoši pasākumi, lai viņi arī saprastu, kā ir pareizi,” nākotnē darāmo ieskicē L. Rieksta-Riekstiņa. Viņa arī uzsver, ka šajā jomā joprojām trūkst informācijas. Tā ikdienā nepieciešama ne vien vecākiem, kas pārkāpuši likumu, bet katram no mums. To uzsver arī mediķi, sakot, ka vecāki bieži vien nenovērtē riskus. Viņi jārosina padomāt par to, kas var notikt, ja bērns uz divām stundām viens tiks atstāts dzīvoklī. Tieši tāds būs mērķis šogad paredzētajai informatīvajai kampaņai, kas tiks veidota ar sekretariāta atbalstu. “Mēģināsim vecākiem likt padomāt par savu rīcību un reizē arī izglītot, stāstot, kā vajadzētu darīt,” atklāj L. Rieksta-Riekstiņa.
Ieva Treija