No Eiropas Komisijas visaptverošā monitoringa ziņojuma

Desmit kandidātvalstis
Eiropas Parlaments
(..) 34. Uzsver, cik svarīga nozīme ir paplašinātās ES – kaimiņvalstu stratēģijai attiecībās ar valstīm, kas paliks ārpus paplašinātās Eiropas Savienības, un paļaujas uz to, ka ES jaunās dalībvalstis aktīvi iesaistīsies tiltu veidošanā un centīsies panākt savstarpēju sapratni un attīstīt sadarbību;
– uzsver, cik svarīga nozīme ir Ziemeļu dimensijai ziemeļu reģionos;
35. Atzīmē, ka attiecības starp Latviju, Igauniju un Krieviju, neraugoties uz daudzām pozitīvām pārmaiņām, vēl arvien ir saspīlētas un ka robežlīgums, kas ir būtisks elements attiecību normalizēšanā, vēl nav parakstīts Krievijas noraidošās attieksmes dēļ; uzskata, ka Latvija un Igaunija kā ES jaunās dalībvalstis veidos attiecības ar Krieviju savstarpējas sapratnes garā un tās būs labas kaimiņvalstu attiecības pārrobežu sadarbībā, kas ietvers plašu jautājumu loku, ieskaitot cilvēku savstarpējos kontaktus; apstiprina, ka ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līgums ir jāattiecina uz visām ES dalībvalstīm bez atšķirībām, ieskaitot jaunās dalībvalstis, kas iestāsies Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, un sagaida, ka nepieciešamā tehniskā adaptācija tiks laikus izdarīta. (..)

Latvija
Eiropas Parlaments
(..) 69. Atzinīgi novērtē reformas, ko īsteno Latvijas varas iestādes, kuru mērķis ir restrukturizēt un uzlabot valsts pārvaldes kapacitāti, kam jāpilnveido valsts pārvaldes iestāžu darba koordinācija, palielinot caurskatāmību un atbildību; tomēr uzskata, ka ļoti svarīgi ir tālāk nostiprināt valsts pārvaldi, sevišķi nodrošinot jaunu algu sistēmu, lai atlīdzība par darbu sabiedriskajā sektorā būtu konkurētspējīga; norāda arī uz nepieciešamību paātrināt 1998.gadā iesāktās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu;
70. Pauž bažas par augstā korupcijas līmeņa saglabāšanos, kas kaitē valsts starptautiskajam tēlam un mazina iedzīvotāju uzticēšanos savai valstij; un tāpēc pilnībā atbalsta pašreizējās valdības stingro apņēmību palielināt pret korupciju vērsto pasākumu efektivitāti, ieskaitot valsts pasūtījumu jomu, ar jaunas stratēģijas palīdzību, ko izstrādājis jaunizveidotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām; novērtē KNAB darbu kā pozitīvu soli uz priekšu, sevišķi iesākto augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanu, ieskaitot likuma pārkāpumus politisko partiju finansēšanā; tomēr pauž bažas par to, ka nav demokrātiskas kontroles pār KNAB, kas atrodas Ministru prezidenta pakļautībā; uzskata, ka cīņa pret korupciju var būt efektīva tikai tad, ja tā ir apvienota ar centieniem uzlabot civildienesta darba kultūru, lai likuma un noteikumu ievērošanu atbalstītu indivīdi, ikdienā ievērojot ētiskas uzvedības standartus;
71. Atzinīgi novērtē tiesu iekārtas reformas, kas mainīs lietu piekritību un vienkāršos tiesvedību; īpaši uzsver, ka ievērojami uzlabojušies apstākļi nepilngadīgo noziedznieku cietumos; norāda uz tiesnešu kvalifikācijas prasībām, viņu atalgojumu un sociālajām garantijām, kur ir pozitīvās pārmaiņas pareizajā virzienā; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt juridiskās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem, kā arī sekmēt to; pauž bažas par pārāk ilgo pirmstiesas izmeklēšanas procesu, cietumu pārapdzīvotību, nepietiekamas uzmanības pievēršanu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai; un tāpēc atzinīgi novērtē izstrādāto valsts stratēģiju cīņai pret cilvēku tirdzniecību, kas tika pabeigta 2003.gada 1.novembrī, un aicina Ministru kabinetu to nekavējoties pieņemt;
72. Pauž bažas par to cilvēku stāvokli Latvijā, kas cieš no nabadzības un sociālās izstumtības, kam, neraugoties uz to, ka viņi jau ilgu laiku ir valsts iedzīvotāji, nav skaidri noteikta statusa, kam par cēloni ir izmaiņas pilsonības likumdošanā, un kas tiek turēti cietumam līdzīgajā Olaines nelegālo imigrantu uzturēšanās centrā bez iespējām saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, un tāpēc mudina Latvijas varas iestādes nekavējoties piešķirt šiem cilvēkiem uzturēšanās statusu un mēģināt viņus integrēt Latvijas sabiedrībā; aicina Latvijas varas iestādes pieņemt humānus lēmumus patvēruma meklētāju un migrācijas politikas jomā, kuras pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta;
73. Atzīst, ka pilsonības, valodas un izglītības politika juridiskajos ietvaros ir atbilstoša starptautiskajiem standartiem; tomēr aicina Latvijas varas iestādes nodrošināt bilingvālo izglītību skolas vecuma bērniem, ieskaitot galaeksāmenus, saskaņā ar esošajiem noteikumiem, kas paredz 60 procentu mācību priekšmetu mācīšanu valsts valodā un 40 procentus minoritātes valodā, un uzsver, ka nepieciešams saglabāt adekvātas iespējas mācīšanai minoritātes valodā; uzskata, ka elastīga izglītības likuma piemērošana varētu dot ieguldījumu krieviski runājošās minoritātes sociālajai un ekonomiskajai integrācijai Latvijas sabiedrībā un sekmēt dialogu, lai mazinātu saspīlējumu ar šo minoritāti, kas pārstāv ievērojamu iedzīvotāju daļu;
74. Atzinīgi novērtē naturalizācijas tempa palielināšanos 2003.gadā, kas galvenokārt notika, pateicoties referendumam par iestāšanos ES, pat ja nepilsoņu veidotās sabiedrības daļas naturalizācijas process vēl joprojām ir lēns, un tāpēc aicina Latvijas varas iestādes sekmēt naturalizācijas procesu un uzskata, ka minimālas valodas zināšanas prasības vecākiem cilvēkiem var to veicināt; mudina Latvijas varas iestādes pārvarēt esošo šķelšanos sabiedrībā un veicināt nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas konkurētiespējas izglītībā un darbā; ierosina Latvijas varas iestādēm paredzēt iespēju, kas ļautu nepilsoņiem, kas jau ilgu laiku ir valsts iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās; atzinīgi vērtē nepārtraukto dialogu starp valdības pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību attiecībā uz Eiropas Padomes Konvencijas nacionālo minoritāšu aizsardzībai ratifikāciju, kā arī īpašas sabiedrības integrācijas apakškomitejas izveidošanu Saeimas Cilvēktiesību komitejā; rekomendē Latvijas varas iestādēm ātri ratificēt šo konvenciju;
75. Atzīst, ka Zemkopības ministrija ir pielikusi lielas pūles, lai novērstu atlikušās nepilnības līdz uzņemšanai ES; tomēr aicina Latvijas varas iestādes panākt, lai tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi nacionālo procedūru pabeigšanai, kas nodrošinātu, lai pilnībā darbotos aģentūra, kas administrēs ES finansētos lauku attīstības projektus;
76. Aicina Latvijas varas iestādes tālāk uzlabot reģionālās attīstības politiku un atbalstīt šo politiku ar efektīvu instrumentu palīdzību valsts un reģionālā līmenī, paturot prātā, ka panākumi šajā jomā ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējama sociālā un ekonomiskā kohēzija un ilgtspējīga attīstība; uzskata, ka ir ļoti svarīgi pievērst lielu uzmanību tam, lai sagatavotos Eiropas Sociālā fonda, kā arī visu strukturālo fondu līdzekļu saņemšanai;
77. Uzskata, ka, pirms šī politika kļūst rezultatīva un tiek piešķirts finansējums, būtu jārada alternatīvas nodarbinātības iespējas mazāk attīstītajos lauksaimniecības un agrākajos industriālajos reģionos un jāizmanto līdzekļu pārdales mehānismi, lai izvairītos no pieaugošām atšķirībām ienākumos; uzsver nepieciešamību turpināt nodarboties ar vietējo un reģionālo sociālo darbinieku un vides aizsardzības speciālistu izglītošanu, lai paaugstinātu viņu spējas darboties monitoringa komitejā strukturālo fondu izmantošanai;
78. Atzīmē, ka tieši lauku apvidos ir ļoti augsts bezdarba līmenis, un izsaka nožēlu, ka Latvijas iesniegtā statistika Eiropas Komisijai ziņojuma sagatavošanai attiecas uz Latviju kopumā un neatspoguļo svarīgas reģionālās atšķirības bezdarba līmenī; apzinoties, ka reģionos galvenā problēma ir darba vietu trūkums, aicina Eiropas Komiteju pievērst īpašu uzmanību vismazāk attīstītajiem reģioniem, tādiem kā Latgale, un mudina Latvijas valdību veikt pasākumus, lai risinātu bezdarba, sociālās atstumtības, nabadzības un nevienlīdzības problēmas kopīgās programmas dokumenta ietvaros ar strukturālo fondu palīdzību; uzskata, ka ir nepieciešams investēt sociālās labklājības projektos, lai saglabātu sociālo un ekonomisko kohēziju un lai Latvijas sabiedrības visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem būtu iespējams gūt labumu no ekonomiskās attīstības.
Aicina Latviju darīt vairāk, lai integrētu nacionālās minoritātes; izsaka nožēlu par trūkumiem autonomijā divpusējā sociālajā dialogā starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un kolektīvu darba līgumu trūkumu; mudina Latviju mainīt darba laiku regulējošus noteikumus dažos sektoros;
79. Uzsver, ka noteiktie pārtikas higiēnas standarti kalpo vienīgi patērētāju interešu aizsardzībai un nodrošina, lai pārtikas produktiem būtu laba kvalitāte; tam nevajadzētu izraisīt apzinātu pārtikas pārstrādes rūpniecības koncentrāciju, kas varētu vēl tālāk palielināt bezdarbu lauku reģionos; mudina Latvijas valdību izmantot lauku attīstības programmas, lai dažādotu produkciju un atbalstītu augstas kvalitātes pārtikas produktu ražošanas decentralizāciju;
80. Atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut infrastruktūras projektus, tādus kā “Rail Baltica”, prioritāro projektu sarakstā, kas palīdzētu Latvijai tālākā modernizācijā;
81. Norāda, ka jebkurā kandidātvalstī visiem iedzīvotājiem, sevišķi parlamenta locekļiem, jābūt garantētām tiesībām uz vārda brīvību, pilnīgi izslēdzot jebkādas šaubas par to, un visiem parlamenta locekļiem jābūt aizsargātiem no jebkādas pret viņiem vērstas darbības viņu uzskatu vai pienākumu izpildīšanas dēļ; un tāpēc pauž bažas par Latvijas Saeimas neseno mēģinājumu atsaukt vienu no tās locekļiem no novērotāja pienākumu pildīšanas Eiropas Parlamentā.