Valsts sekretāru 2004.gada 4.marta sanāksmē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.36., 05.03.2004., Nr.37., 09.03.2004.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to”, kuri noteiks kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests atzīst suni par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to.
Dienesta ģenerāldirektora apstiprinātas komisijas atbilstoši suņa īpašnieka vai turētāja dzīvesvietai atzīst suni par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to. Komisijas sastāvā ir pieci locekļi: divas dienesta amatpersonas un viens jurists, kā arī divi pilnvaroti vietējās pašvaldības pārstāvji.
Dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu divdesmit vienas darba dienas laikā no suņa vai bīstama suņa uzbrukuma dienas vai no dienas, kad sākta administratīvā vai kriminālā lietvedība par suņa uzbrukuma un nodarītā kaitējuma faktu var iesniegt: persona, kurai uzbrucis suns vai kurai uzbrukuma rezultātā nodarīts kaitējums (psiholoģiska trauma, miesas bojājums); persona, kuras piederošajam dzīvniekam suņa uzbrukuma rezultātā nodarīts miesas bojājums vai tas izraisījis dzīvnieka nāvi; personas likumiskais pārstāvis gadījumos, kad dažādu apstākļu dēļ persona pati nevar sevi pārstāvēt (piemēram, nepilngadīga persona, nav tiesībspējas vai rīcībspējas, uzbrukums izraisījis personas nāvi); Valsts meža dienesta amatpersona gadījumā, kad suņa uzbrukuma rezultātā savvaļas dzīvniekam nodarīts miesas bojājums vai izraisīta dzīvnieka nāve.

Dienesta teritoriālā struktūrvienība trīs darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas: sasauc komisiju; ar ierakstītu vēstuli par procedūras sākšanu suņa atzīšanai par bīstamu informē suņa īpašnieku vai turētāju, iesnieguma iesniedzēju un iestādi, kurā ir sākta administratīvā vai kriminālā lietvedība; saskaņā ar dienesta izstrādāto trakumsērgas profilakses un apkarošanas plānu suni ņem uzskaitē; identificē suni, zem tā ādas ievietojot elektronisko identifikācijas ierīci (transponderi).
Suņa īpašnieks vai turētājs līdz lēmuma pieņemšanai procedūrā par suņa atzīšanu par bīstamu ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības bīstama suņa turēšanai.
Komisija par bīstamu atzīst suni, kurš: nodarījis miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi; uzbrucis citam dzīvniekam, nodarot tam miesas bojājumu vai izraisot tā nāvi. Suni var neatzīt par bīstamu gadījumos, ja: cietusī persona vai dzīvnieks patvaļīgi iekļuvis privātā teritorijā; cietušais kaitinājis, mocījis vai citādi nežēlīgi izturējies pret suni vai uzbrucis tam; cietušais apdraudējis suņa īpašnieka vai turētāja, vai cita sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu; suns pildījis dienesta pienākumus; cietušo dzīvnieku suns savainojis, pildot gana funkciju; dzīvnieku savainojis medībās izmantojamais šķirnes suns pieteikto medību laikā medību teritorijā.
Ja komisija atzīst suni par bīstamu, tā lēmumā norāda vienu no nepieciešamās rīcības veidiem saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu: suņa sterilizāciju vai kastrāciju; suņa eitanāziju.
Ja komisija suni atzīst par bīstamu, tā izdara atbilstošu ierakstu mājas (istabas) dzīvnieka pasē un izsniedz sarkano atšķirības zīmi saskaņā ar prasībām par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, tirdzniecību, demonstrēšanu publiskās izstādēs, suņa apmācību, bīstama suņa turēšanu un par mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībām un pienākumiem, kā arī suņu reģistrācijas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts uzņēmumu “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts” un “Dole”, valsts uzņēmumu zivju audzētavas “Tome”, “Sērene”, “Brasla”, “Pelči”, “Kārļi”, “Ķegums” reorganizāciju par valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra””.
Valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” tiek veidota ar mērķi, lai nodrošinātu valsts funkciju realizāciju darbības sfērā, kas saistīta ar ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas iespēju uzturēšanu Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos atbilstoši vispārējam vides stāvoklim pieejamiem zivju resursiem.
Aģentūras darbība sniegs šādus galvenos politikas rezultātus: saglabās zivju resursus Latvijas ūdeņos; attīstīs makšķerēšanu un ar to saistīto lauku tūrismu; palielinās zivju patēriņa līmeni pārtikā.
Aģentūras realizējamo darbību un tās veiktos pasākumus raksturos šādi galvenie darbības rezultāti un rādītāji: vērtīgo zivju mākslīgās atražošanas rezultātā radītas papildu nozvejas iespējas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos. Rādītājs – vērtīgo zivju papildu nozvejas un makšķerēšanas iespējas (tonnās).
Kompensēti vērtīgo zivju resursu zaudējumi, kas tiem nodarīti Daugavas HES kaskādes izbūves un ekspluatācijas rezultātā. Rādītājs – Daugavā izlaisto zivju mazuļu skaits, papildu nozvejas iespējas (tonnās).
Zinātniski pamatota Latvijas pozīcijas aizstāvēšana zivju resursu izpētes, aizsardzības, atražošanas un zvejas jautājumos Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes institūcijās (Eiropas Komisijas Zinātniskajā, tehniskajā un ekonomiskajā zivsaimniecības komitejā un Zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldīšanas komitejā, kā arī to darba grupās). Rādītājs – izstrādāto zinātnisko pamatojumu skaits.
Zinātniski pamatota ikgadējo nozvejas kvotu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aizstāvēšana, zivsaimniecības nozarei izdevīgas līdzdalības realizēšana un Latvijas saistību izpilde starptautiskajās zivsaimniecības organizācijās. Rādītājs – novērtēto zivju krājumu skaits, zinātnisko pamatojumu skaits, pasākumu skaits, kuros aizstāvētas Latvijas intereses Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā (IBSFC) un Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES).
Pamatoti pieļaujamie nozvejas apjomi (tonnās) un zvejas rīku skaita limiti nacionāli regulējamām rūpnieciski nozīmīgām zivju sugām, kā arī sniegti priekšlikumi citiem zvejas un makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos. Rādītājs – ieviesto zvejas regulēšanas pasākumu skaits.
Nodrošināti kompensāciju pasākumi par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem radītajiem zaudējumiem. Rādītājs – zivsaimniecisko ekspertīžu un zaudējumu aprēķinu skaits, zivju resursiem nodarīto zaudējumu kompensācijas pasākumu skaits, zaudējumu kompensācijas apjoms (Ls).
Racionāla un sabalansēta dabisko ūdenstilpju (upju un ezeru) zivju un vēžu resursu apsaimniekošana, pamatojoties uz izstrādātajiem ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem. Rādītājs – izstrādāto ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu skaits;
Akvakultūrā ieviestas un pilnveidotas jaunu zivju un citu hidrobiontu sugu biotehniskās metodes. Rādītājs – akvakultūrā ieviesto jaunu zivju un citu hidrobiontu sugu biotehnisko metožu skaits.
Konsultācijas ūdenstilpju zivsaimnieciskajā apsaimniekošanā, dīķu izbūvē, zivju audzēšanā, zivju vaislas materiāla selekcijā, ūdenstilpju zivju produktivitātes celšanā. Rādītājs – sniegto konsultāciju skaits.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm”.
Noteikumu projekta galvenais uzdevums ir nodrošināt atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro kontroli, ievedot tos Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs no trešajām valstīm. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu, un uz tās būs jāveic visu to dzīvnieku izcelsmes produktu kravu veterinārā kontrole, kas tiek vestas no trešajām valstīm un paredzētas ievešanai Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to, lai nodrošinātu vienotu Eiropas Savienības prasību ievērošanu tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību, nepieciešams izdot šos Ministru kabineta noteikumus.
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Padomes direktīvu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā;