ņemamas raizes uzņēmējdarbībai vairs nesagādā arī kriminālās struktūras – iespējams gan, ka atsevišķi ārvalstu uzņēmēji dažādās negācijās mēdz saskatīt mītiskās mafijas pirkstu, tomēr visumā šī problēma acīmredzami zaudējusi aktualitāti.
Raksturīgi, ka nemainīgi visaugstākās vietas biznesa kavēkļu rindā saglabājusi likumdošanas nepastāvība un neprognozējamība, kā arī augstās nodokļu likmes. Tomēr novērojama arī pozitīva tendence – samazinājusies abu būtisko uzņēmējdarbības vides trūkumu ietekme, toties uzņēmēju skatījumā pieaugusi nodokļu administrēšanas un inflācijas negatīvā loma.

Konkrēts plāns,
reāli rezultāti

Protams, par maz būtu tikai konstatēt trūkumus – tie jālabo. LIAA direktora vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Guntars Grīnvalds ziņoja par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna īstenošanas gaitu. Šis plāns ir regulāri izstrādājams starpministriju politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas politikas rīcības virzieni, uzdevumi, veicamie pasākumi, atbildīgās institūcijas, rādītāji uzdevumu izpildes novērtēšanai un izpildes termiņi. Konkrētu pasākumu plānu izstrādāšana un izpildes uzraudzība ir LIAA un citu valsts un pašvaldību iestāžu ekspertu kompetencē. Kopš 1999. gada veikti 106 dažādi uzņēmējdarbības vides uzlabojumi.
Jaunākais plāns tika pieņemts 2003. gada 31. jūlijā, un šā gada 1. martā apkopoti pirmie konkrētie rezultāti. No 34 plānotajiem pasākumiem 29 ir izpildīti, viens – realizēts daļēji, un četri tiek veikti pastāvīgi. Daļēji izdevies uzlabot nodokļu likumus un noteikumu pārkāpumu sodu sistēmu. Praksē tas diemžēl nozīmē, ka uzņēmējiem dažkārt joprojām tiek uzlikti sodi, kuru piemērošanā nav ievēroti samērīguma un proporcionalitātes principi – par niecīgiem pārkāpumiem tiek piemērotas bargas sankcijas.
Sekmīgi izdevies izstrādāt grozījumus Komerclikumā, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt uzņēmumu dibināšanas procedūru. Grozījumi jau šā gada 29. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un paredzams, ka tie stāsies spēkā ar 2005. gada 1.janvāri. Likuma izmaiņu būtība – uzņēmuma dibināšanas līgums un statūti būs derīgi bez parakstu notariāla apliecinājuma.
Sākts arī projekts, kura ietvaros tiks izvērtēts 58 dažādu administratīvo procedūru lietderīgums, samērīgums un kvalitāte. Kā būtiskus G. Grīnvalds atzīmēja arī paredzamos normatīvo aktu grozījumus, kuru mērķis ir panākt, lai ar algas nodokli netiktu aplikta darba devēja apmaksāta darbinieka diploma izglītība. Šo grozījumu mērķi ir, pirmkārt, paaugstināt darbinieku ieinteresētību izglītības gūšanā, otrkārt, motivēt uzņēmējus atbalstīt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.
Saskaņā ar plānu realizēti un vēl turpinās arī daudzi citi pasākumi uzņēmējdarbības atvieglošanai un veicināšanai. LIAA vadītāji arī atgādināja, ka 16. un 17. martā paredzēta Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās augstākajā līmenī, kuras gaitā tiks pievērsta uzmanība gan pētījumam par uzņēmējdarbības vidi, gan arī pasākumu plānam un tā rezultātiem.