ATSAUCĒ IETVERT:
Neatbalsta "krievu skolu aizsargu kongresa" lēmumus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.03.2004., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85456
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Neatbalsta “krievu skolu aizsargu kongresa” lēmumus
Vakar plašsaziņas īdzekļos tika izplatīta vēsts, ka krievu 19 sabiedrisko organizāciju vadītāji neatzīst tā sauktā krievu skolu aizsardzības štāba rīkotā krievu skolu aizstāvju kongresa lēmumus. Tas kļuva zināms pēc tam, kad 9.martā ar savu paziņojumu nāca klajā Krievu biedrību Latvijas asociācija (KBLA) un Krievu partija.Dokumentā, kas pieņemts jau 2004.gada 6.martā pulksten 12 (tātad
vienlaikus ar “aizstāvju kongresa” darba gaitu), norādīts, ka nekādā ziņā
kongresa rīkotājiem nav tiesību runāt un rīkoties Latvijas krievu vārdā, jo
kongress pauž “tikai krievvalodīgas iedzīvotāju daļas viedokli, bet tas nebūs
Latvijas krievu kopienas viedoklis”.
Kā “Latvijas Vēstnesim” vakar, 10.martā, pastāstīja Krievu biedrību Latvijas
asociācijas padomes sekretārs Mihails Gavrilovs, asociācijā ir apvienojušās 19
sabiedriskas krievu organizācijas. Tostarp tās pārstāv Latvijas krievu rakstniekus,
krievu juristus, turklāt asociācijas organizācijas darbojas ne tikai Latvijas
galvaspilsētā, bet arī Daugavpilī un Rēzeknē. Asociācija iestājas par krievu
kopienas pastāvēšanu Latvijā un aizstāv tās tiesības.
Izplatītajā paziņojumā teikts: “2004. gada sākumā “Krievu skolu aizsardzības
štābs” izveidoja rīcības komiteju, lai sagatavotu “Krievu skolu aizsargu
Vislatvijas kongresu”. Štābs nepūlējās piesaistīt skolēnu vecākus un krievu
sabiedrību krievu skolu aizsardzības kustībai, bet piesaistīja akcijām skolēnus, kas
traucē normālu mācību procesu, ļauj vadībai pastiprināt spiedienu uz skolu
administrāciju un skolotājiem un nostāda skolēnus pret skolotājiem.
Štāba rīkotās akcijas nav nesušas veiksmes. Ir negatīvas sekas: starpetniska
sasprindzinājuma un ekstrēmisma pieaugums ļauj valstij un štābam paaugstināt
spiedienu pret krievu skolu administrāciju un skolotājiem, faktiski izjaukts dialoga
process.”
Dokumentā secināts, ka saasinājušās starpetniskās attiecības var novest līdz
starpnacionālam konfliktam un krievu skolu sagraušanai, un uzsvērts – ne “štābam,
ne orgkomitejai, ne kongresam, ne kādai pārrunu grupai nav tiesību runāt un rīkoties
Latvijas krievu vārdā”.
Paziņojuma autori par galveno uzdevumu uzskata “atjaunot dialogu ar valdību par krievu
integrāciju Latvijas sabiedrībā, obligāti saglabājot viņu nacionālo identitāti”.
“LV” informācija