• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2004., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85370

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ierindā kopā ar sargātāju

Vēl šajā numurā

10.03.2004., Nr. 38

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievijas “Izvestija” atskatās uz desmit gadiem Latvijas un Krievijas attiecībās. Laikraksts secina, ka radikālie Krievijas politiķi runā agresīvi, tomēr augstākā līmeņa politiķi, piemēram, prezidents Putins, pret Latviju nav vērsuši “pārsteidzīgus” izteikumus. Uzņēmēju aprindas abās valstīs cenšas izvairīties no biznesa lietu politizācijas.

“Izvestija” (Krievija)

Krievijas aizsardzības ministrs Ivanovs aicinājis NATO atturēties no bāzu ierīkošanas Baltijā, jo šāda rīcība novestu līdz vēl neratificētā, taču “ļoti efektīvā” līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā likvidēšanas un Krievijas pretpasākumiem Kaļiņingradā. Bez tam viņš pārmetis Latvijai, ka tā neatbilstot ES standartiem, jo apspiežot krievu minoritāti.

“Tagesspiegel” (Vācija)

Franču “Le Figaro” citē Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Ivanovu: “Krievijā neviens nespētu saprast, kādēļ paplašināšanās gaitā Baltijas valstīs būtu jāizvieto NATO bāzes. Ja visu mūsu kopīgā problēma ir terorisms, kādēļ gan Lietuvā vai Polijā būtu vajadzīgas šādas bāzes? Galvenie draudi meklējami Tuvajos Austrumos. Tādēļ varētu vēl saprast bāzu izvietošanu Bulgārijā vai Rumānijā, iespējamos teroristu ceļos, taču nav saprotams, kādēļ tas būtu nepieciešams Polijā un Baltijas valstīs.”

“Le Figaro” (Francija)

Sīms Kallass uzskata: lai gan Igaunija ir viena no mazākajām kandidātvalstīm, Eiropas Savienība no tās var mācīties. Viņš domā, ka austrumeiropiešu iestāšanās varētu veicināt straujāku ekonomisko attīstību visā ES. S.Kallass nebaidās, ka lielie Eiropā varētu Igauniju atspiest malā. Viņš brīdināja nenovērtēt par zemu mazās dalībvalstis un nopietni izturēties pret to rūpēm. Pēc viņa domām, lielāka Eiropas Komisija nekādā gadījumā nenozīmēs arī lielāku birokrātiju.

“Tagesspiegel” (Vācija)

Eiropa vairs nedrīkst nodarboties tikai ar sevi vien. Tā ir vajadzīga kā pasaules vara.

“Tagesspiegel” (Vācija)

Vairums eiropiešu kā nākamo ASV prezidentu vēlas redzēt Džonu Keriju. Eiropā tikai 6 procenti no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzinīgi izsakās par Džordža Buša ārpolitiku. Šī situācija nav jātulko kā eiropiešu antipātijas pret ASV kopumā. Daudzi eiropieši izsakās šādi: “Es neesmu antiamerikānisks, es tikai esmu pret Bušu.”

“The Economist” (Anglija)

Vai īstais ES favorīts – pašreizējais Luksemburgas premjers Žans Klods Žonkērs – tiešām politiski korekti nonāks līdz augstajam amatam Briselē? Viņš nevēlas informēt savus vēlētājus, ka pārējie ES valstu un valdību vadītāji 17.jūnija sanāksmē varētu viņu nominēt ES Komisijas vadītāja amatam.

“Der Standard” (Austrija)

Buša administrācija ieplānojusi nākamajā “Lielā astotnieka” sanāksmē prezentēt ambiciozu programmu visa Tuvo Austrumu reģiona demokratizēšanai. Tomēr apšaubāmi, ka demokrātiju mākslīgi var ieviest valstī, ja valsts iekšēji tam nav gatava. Demokrātija nebūt nav līdzīga “ātri pagatavojamām” pusdienām. Ir labi jāsagatavo augsne, tikai tad “demokrātijas stāds” var ieaugt.

“International
Herald Tribune”
(Francija)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!