Ministru kabineta rīkojums Nr.146

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis


(Ministru kabineta

2004.gada 5.marta rīkojums Nr.146)

1. Risināmā jautājuma būtība

Šobrīd Latvijas Republikā nav atrisināts un noregulēts jautājums saistībā ar valsts interešu pārstāvību dažādos saim-nieciska rakstura vietējos un ārvalstu tiesvedības procesos, kuros ir komplicēta lietas būtība un prasība, kas izteikta finanšu līdzekļu izteiksmē, ir ievērojama. Nav noteikta arī valsts institūciju kompetence tiesvedības procesu risināšanā par strīdiem, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem, kuriem ir komerciāls raksturs.
Pieredze rāda, ka valsts līdzekļu izlietojums, algojot advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai, nav bijis adekvāts sasniegtajiem rezultātiem. Parasti papildus izdevumiem, kas saistīti ar lietas zaudēšanu, ir bijuši nepieciešami vēl ievērojami izdevumi.
Bez tam šobrīd netiek veikta līgumu vienveidīga un kvalitatīva novērtēšana pirms to noslēgšanas. Tas attiecas uz līgumiem, kur viena puse ir no valsts budžeta līdzekļiem tieši vai pastarpināti finansēta institūcija, vai līgumā tiek paredzēta citāda saistība ar valsts līdzekļiem un to izlietojumu, kā arī uz citu līgumattiecību dibināšanu, kuras paredz tiešu vai netiešu valsts atbildību, tātad atbildību ar valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz ar to izveidojusies situācija, ka juridiskā palīdzība tiek meklēta tikai cīņai ar sekām, kad no valsts budžeta līdzekļiem tieši vai pastarpināti finansēta institūcija tiek iesaistīta dārgos un sarežģītos tiesas procesos, nevis pirms šo darbību veikšanas.

2. Piedāvātais risinājums

Izvērtējot visus iepriekšminētos apstākļus un attiecīgo funkciju veikšanai nepieciešamos resursus, kā arī apzinot institūcijas administratīvo spēju, tika secināts, ka valsts interešu aizstāvību konkrēti noteiktās lietās un/vai darījumos, kā arī paredzamo līgumsaistību izvērtēšanu varētu veikt Valsts kancelejas atbildīgā struktūrvienība.
Tādējādi Valsts kancelejas attiecīgā struktūrvienība nodrošinātu valsts interešu pārstāvību nozīmīgos starptautiskos un vietējos tiesvedības procesos, kā arī pārbaudītu citu valsts pārvaldes iestāžu atsevišķu slēdzamo līgumu un veicamo darbību atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, valsts un sabiedrības interesēm.
Atbilstoši iepriekšminētajam mehānismam Valsts kancelejas attiecīgā struktūrvienība obligāti veiktu valsts interešu pārstāvību (pārstāvības vadīšanu) šādos gadījumos:
1) noformējamā darījuma (līguma slēgšana, līguma laušana, grozīšana u.tml.) summa pārsniedz 100000 latu (Valsts kanceleja izvērtē atbilstošās kategorijas līgumu pirms tā noslēgšanas, kā arī sniedz konsultācijas, noformējot nozīmīgus dažāda rakstura darījumus);
2) strīdā esošā prasība (arī zaudējumu un atlīdzības par nodarīto kaitējumu piedziņas lietās) pārsniedz 100000 latu (Valsts kanceleja sniedz konsultācijas, ja nepieciešama palīdzība pozīcijas formulēšanai, sagatavošanai un interešu pārstāvībai dažādās vietējās un ārvalstu tiesu instancēs un šķīrējtiesās attiecībā uz darījumiem (dažādi saimnieciska rakstura līgumi), kā arī zaudējumu un atlīdzības par nodarīto kaitējumu piedziņas lietās, kuros kā viena no pusēm ir iesaistīta Latvijas valsts vai kāda no Latvijas valsts institūcijām, un, ja nepieciešams, nodrošina pārstāvību);
3) strīda izskatīšanas gadījumā, ja apstākļi neatbilst 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, taču zaudējumu apmērs, kas izrietētu no prasības apmierināšanas, varētu būtiski palielināt prasības pamata summu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā izskatāmo jautājumu specifiku un īpašo regulējumu, šī koncepcija netiek attiecināta un neregulē jautājumus saistībā ar iespējamo valsts interešu pārstāvību Eiropas Kopienu tiesā un Eiropas cilvēktiesību tiesā.

3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu

Finanšu resursi Valsts kancelejas attiecīgās struktūrvienības darbinieku papildu atalgošanai par darbu, kas saistīts ar valsts interešu pārstāvēšanu dažāda rakstura saimniecisko līgumu juridiskajā izvērtēšanā un valsts pārstāvībai tiesā, būtu piešķirami kā ikgadēja apropriācija Valsts kancelejas budžeta attiecīgajā programmā.
Atbilstoši pašreizējiem aprēķiniem koncepcijā minēto funkciju nodrošināšanai būtu nepieciešami 180000 latu gadā (2004.gadā šos līdzekļus paredzot no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”).