Ministru kabineta rīkojums Nr.147

1.Atbalstīt Koncepcijas par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu un noteikt, ka līdz 2004.gada 1.jūlijam:

1.1.Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās sporta skolas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām. Murjāņu sporta ģimnāzijas statuss netiek mainīts;
1.2.valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, tiek pārveidotas par valsts budžeta iestādēm;
1.3.ministriju padotībā esošie valsts muzeji tiek pārveidoti par valsts aģentūrām. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja statuss netiek mainīts;
1.4.ministriju padotībā esošās valsts bibliotēkas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām;
1.5.Kultūras ministrijas padotībā esošie valsts teātri un koncertorganizācijas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām;
1.6.Veselības ministrijas padotībā esošās valsts ārstniecības iestādes (arī rehabilitācijas centri) tiek pārveidotas par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām.

2. Noteikt, ka līdz 2004.gada 1.oktobrim valsts profesionālās izglītības iestādes, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, tiek pārveidotas par valsts budžeta iestādēm.

3.Noteikt, ka par koncepcijas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Valsts kanceleja.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā.

5.Kultūras ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem:

5.1. Muzeju likumā un Bibliotēku likumā – līdz 2004.gada 1.jūlijam;
5.2. Kultūras institūciju likumā – līdz 2004.gada 1.septembrim.

6.Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši koncepcijai, kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta trešo daļu izstrādāt un līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas informatīvajā daļā minēto nozaru iestāžu nolikumu projektus un ar padotības iestāžu juridiskā statusa maiņu saistītus priekšlikumus par grozījumiem citos normatīvajos aktos.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks


(Ministru kabineta

2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147)

1. Risināmā jautājuma būtība

Izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerc-likums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību.
Tādējādi to valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss, kuri ir ministriju pārziņā un darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē (turpmāk – nozares iestādes), neatbilst minētajiem likumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.februāra komitejas sēdē nolemtajam par augstākās izglītības un zinātnes nozari tiks noformēta atsevišķa koncepcija un virzīta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.8 1.§ 2.5.apakšpunkts).
Attiecībā uz pašvaldību padotībā esošajām nozaru iestādēm koncepcijai ir ieteikuma raksturs.

2. Piedāvātais risinājums

nistra padotībā ir liels skaits iestāžu, jāņem vērā, ka pieaugs ministra noslogotība (pārvaldes līgumu slēgšana ar vairākiem desmitiem valsts aģentūru), novirzot darbību uz administratīvo, nevis politikas jautājumu risināšanu.

3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu

Problēmas risinājumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, bet jāņem vērā, ka, pārveidojot pašlaik ministriju pārziņā esošos valsts bezpeļņas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par valsts aģentūrām, valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem būs jāuzņemas atbildība par to līdzšinējām saistībām.
Ja paredz pārveidot ārstniecības iestādes par valsts aģentūrām, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un analīze, lai noteiktu, kāda būs ar veselības aprūpes institūciju statusa maiņu saistītā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Veselības minis-trijas sniegtā informācija par veselības aprūpes institūciju parādiem liecina, ka uz 2003.gada sākumu tie bija apmēram 13,9miljoni latu, no tiem apmēram 2,8miljoni latu – ilgtermiņa saistības. Sākotnējais izvērtējums ļauj secināt, ka par valsts aģentūrām varētu pārveidot tikai nelielu daļu no 52valsts ārstniecības iestādēm. Jautājumu par katras konkrētas aģentūras izveidošanu Ministru kabinets izskatīs atsevišķi.