Saeima nosoda mierizlīgumu

Kā jau ziņots, mierizlīgumu 3.martā, satiksmes ministra pienākumu izpildītājam un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem atsakoties, parakstīja demisionējušās valdības tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, telekompāniju koncerna “TeliaSonera” un SIA “Lattelekom” pārstāvji. Šī vienošanās izraisīja jaunās valdības vadītāja kandidāta Induļa Emša pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iebildumus.
Vakar notikušajā Saeimas ārkārtas sēdē I.Emsis norādīja uz virkni neskaidrību mierizlīguma pieņemšanā. Viņš pauda neizpratni, kāpēc vairāki mierizlīguma parakstīšanai deleģētie pārstāvji, tajā skaitā satiksmes ministrs Roberts Zīle, izlīguma parakstīšanā nepiedalījās. Tāpat I.Emsis izteica neizpratni par atteikšanos no Latvijas puses iepriekš prasītajiem gandrīz 600 miljoniem latu un to, ka demisionējusī valdība tik atbildīgu lēmumu pieņēmusi savas pastāvēšanas pēdējās dienās. Valdības veidotāja kandidāts norādīja uz sasteigtību un slepenību, kādā lēmums par mierizlīgumu pieņemts, kā arī pauda bažas par “Lattelekom” monopolstāvokļa faktisku saglabāšanos turpmāk, kas radītu Eiropas Savienības (ES) iebildumus, un sagaidāmo Latvijas valsts nespēju turpmāk noteikt sev izdevīgu telekomunikāciju politiku. I.Emsis atzina, ka šāda mierizlīguma parakstīšana izskaidrojama ar neprofesionalitāti vai pagaidām nezināmiem savtīgiem iemesliem.
A.Aksenoks mierizlīguma parakstīšanu deputātiem skaidroja ar tiesvedības kaitējošo iespaidu uz valsts ekonomiku, turpmākas tiesāšanās neparedzamo iznākumu un pieaugošajiem tiesvedības izdevumiem. Noslēgto mierizlīgumu par vislabāko atzinuši iepriekšējās valdības nolīgtie advokāti. Savukārt attiecībā uz pārmetumiem par mierizlīgumā noteiktajām “TeliaSonera” pirmpirkuma tiesībām uz valstij piederošo 51% “Lattelekom” kapitāldaļu A.Aksenoks norādīja, ka šīs tiesības Ziemeļvalstu koncernam bijušas jau pirms konflikta uzsākšanas un atbilstoši likumam saglabātos arī turpmāk. Tāpat viņš noraidīja pārmetumus par turpmāko valsts nespēju veidot telekomunikāciju politiku. A.Aksenoks arī pauda gandarījumu, ka turpmākā “Lattelekom” privatizācija varēšot notikt atklāti. Savukārt demisionējušā Ministru kabineta vadītājs Einars Repše, kurš Saeimas sēdē uzstājās pēc tieslietu ministra, tieši šā uzņēmuma privatizācijas varbūtību atzina par iespējamo savas valdības kraha iemeslu.
Saeima sēdes noslēgumā ar 64 balsīm “par” atzina, ka noslēgtais mierizlīgums ir valstij neizdevīgs, satur valsts nozagšanas pazīmes, kā arī liek secināt, ka lēmuma pieņēmēji no Latvijas valsts puses nav vadījušies pēc sabiedriskā labuma apsvērumiem.