“Lattelekom” prāvā mierizlīgums

Vakar valdības namā tika parakstīts mierizlīgums ieilgušajā SIA “Lattelekom” akcionāru prāvā.

Tas noticis dažas stundas pēc tam, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savāca nepieciešamo deputātu parakstu skaitu, lai jau šodien pēcpusdienā sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi, kurā izvērtēs minētā mierizlīguma atbilstību valsts interesēm.

Mierizlīgumu tiesvedībā starp Latvijas valsti un telekompāniju koncernu “TeliaSonera”, kurai pieder “Lattelekom” līdzīpašnieks “Tilts Communications” (TC), parakstīja demisionējušās valdības tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, “TeliaSonera” prezidents Norvēģijā, Dānijā un Baltijas valstīs Kenets Karlbergs un “Lattelekom” prezidents Gundars Strautmanis.
Mierizlīguma parakstīšanu A. Aksenoks skaidroja ar ieilgušās tiesvedības negatīvo ietekmi uz telekomunikāciju attīstību Latvijā, kaitējumu investīciju videi, neprognozējamo tiesāšanās iznākumu un izdevumiem, kas, turpinot tiesāšanos Stokholmas starptautiskajā tiesā, kur prāva bija paredzēta aprīlī, pieaugtu līdz vairāk nekā 22 miljoniem latu jau iztērēto 16 miljonu vietā. Tieslietu ministrs akcentēja arī nepieciešamību beidzot sākt “Lattelekom” kapitāldaļu privatizāciju atklāti, bez tiesvedības spiediena un ierobežojumiem.
Attiecībā uz ZZS pārmetumiem par mierizlīguma slēgšanas sasteigtību un iespējamo neizdevīgumu Latvijas pusei A. Aksenoks paskaidroja, ka šādu rīcību noteikuši vairāki iemesli: minētā tiesāšanās ar neprognozējamām sekām, tiesu darbu izmaksu sadārdzināšanās, pašreiz labvēlīgā situācija “Lattelekom” monopolstāvokļa nepieļaušanai nākotnē. Turklāt šis mierizlīgums bijis Latvijai izdevīgākais no visiem līdz šim sagatavotajiem.
Mierizlīgums paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo 51% Lattelekom” kapitāldaļu saglabās “TeliaSonera”. Abas puses arī parakstījušas turpmākās sadarbības dokumentu par kārtību, kā notiks “Lattelekom” un šim uzņēmumam šobrīd piederošo SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) 23% kapitāldaļu turpmākā pārdošana. Latvijas valstij vēl pieder 27% LMT kapitāldaļu, savukārt “TeliaSonera” un “Sonera Holding B.V.” – 49% abām kopā.
Latvijas valstij mierizlīgums paredz arī kompensāciju par tiesvedības izdevumiem viena miljona latu vērtībā, kuru maksās “TeliaSonera”. Vēl deviņus miljonus latu koncerns samaksās, ja 2004. gada laikā visas “Lattelekom” daļas nonāks tā kontrolē, vai arī tās iegūs valsts.
Tiesvedība starptautiskajā arbitrāžas tiesā 2000. gadā sākās ar “Tilts Communications” prasību pret Latvijas valsti par iepriekš līdz 2013. gadam noteiktā “Lattelekom” fiksēto sakaru pakalpojumu monopolstāvokļa saīsināšanu līdz 2003. gadam, kā arī par līgumā paredzēto telekomunikāciju tarifu nenodrošināšanu noteiktajā apmērā. Par to tika prasīta 87 miljonus latu liela kompensācija. Savukārt Latvija tiesā iesniedza pretprasību 599 miljonu latu vērtībā par iepriekš jumta līgumā TC noteikto saistību nepildīšanu – vilcināšanos ar telekomunikāciju tīkla modernizāciju, norunāto investīciju nenodrošināšanu un vēl gandrīz desmit citiem līguma pārkāpumiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv