Maksātnespēju izmanto parādu piedziņai

Parādu var apstrīdēt. Tas kaitē kreditoriem

Likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikts, ka kreditoram rakstiski jādara zināms parādniekam par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Ja pirms tam, saņemot pretenziju par saistībām, parādnieks tās atzīst vai arī uz tām nereaģē, kreditors var iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Savukārt, ja parādnieks, atbildot kreditoram, norāda, ka parādu neatzīst, visbiežāk tas tiek traktēts kā strīds par tiesībām un līdz ar to tiesa neierosina maksātnespējas lietu. Uz interesentu jautājumiem, vai, lai uzsāktu strīdu par tiesībām, pietiek ar to, ka parādnieks atbildē vienīgi norāda, ka parādu neatzīst, neiedziļinoties sīkākos argumentos, klātesošie tiesneši atzina, ka tiešām sīkāka argumentācija nav nepieciešama. Ja izveidojas šāda situācija, kreditoram ir jātiesājas vispārējā tiesvedības kārtībā vai šķīrējtiesā un jāpierāda, ka uzņēmums tam tiešām ir parādā. Tikai saņemot pozitīvu tiesas spriedumu un gadījumā, ja triju mēnešu laikā nav bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu sakarā ar to, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami parāda segšanai, kreditors var rīkoties tālāk un sniegt tiesā pieteikumu par maksātnespēju.

Domā, kā palīdzēt uzņēmumiem finansiālu grūtību gadījumā

Seminārā bieži izskanēja viedoklis, ka pašlaik maksātnespējas process nereti tiek izmantots tikai parādu atgūšanai, nedomājot par to, vai uzņēmumam nav iespējams līdzēt atgūties no īslaicīgām grūtībām. Arī zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa atzina, ka maksātnespēja ir radīta, lai uzņēmumam palīdzētu pārstrukturēties un turpināt darbību, norādot, ka Latvijā maksātnespēja kalpo par parādu piedziņas veidu. Arī vairāki klātesošie uzņēmēji norādīja, ka ļoti bieži parādnieks, saņemot informāciju par pieteikuma iesniegšanu, lai atzītu uzņēmumu par maksātnespējīgu, īsā laikā nokārto parādsaistības. Tas apliecina, ka Latvijā tiešām bieži maksātnespējas procesu izmanto parādu piedzīšanai. Jaunā maksātnespējas likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gaidis Bērziņš semināra dalībniekiem norādīja, ka Vācijā maksātnespējas procesa mērķis ir maksimāli panākt uzņēmumu atdzimšanu.
Šo problēmu izprot arī Maksātnespējas administrācija. Tās direktors Aldis Gobzems norādīja, ka jaunajā maksātnespējas likumā, kurš pašlaik tiek izstrādāts, būs iekļautas normas, lai pēc iespējas samazinātu ikdienišķu saimniecisku problēmu risināšanu ar maksātnespējas procesa palīdzību. Likumprojektā paredzēts, ka par maksātnespējīgām varēs atzīt tikai fiziskas un juridiskas personas, ja to parāds pārsniegs noteiktu summu. Pašlaik šāda ierobežojuma nav, un līdz ar to maksātnespējas procesu teorētiski iespējams ierosināt pat par pāris latu lielu parādu. A. Gobzems prognozēja, ka šobrīd minimālā pieteikuma summa varētu būt 500 lati, bet šis jautājums vēl ir diskutējams un summa var mainīties. Lielbritānijā minimālā summa, par kuru iespējams ierosināt maksātnespējas lietu, ir 800 mārciņas jeb aptuveni 800 lati.
Likumprojektā arī domāts par to, kā palīdzēt uzņēmumam laikā, kad tas nonācis īslaicīgās finansiālās grūtībās. Plānots ieviest parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu īslaicīgas maksātnespējas gadījumā. Pirms maksātnespējas atzīšanas parādnieks pats būtu tiesīgs griezties tiesā ar pieteikumu ierosināt šādu procesu un lūgt tiesas aizsardzību attiecībā pret kreditoriem, tālāk vienojoties par konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai samaksātu kreditoriem, pārskatītu maksājumu termiņus, atjaunotu maksātspēju un turpinātu uzņēmējdarbību.
Plānots, ka pirmā jaunā likumprojekta versija varētu tikt publiskota pēc diviem trim mēnešiem.

VID maksātnespējas pieteikumi 2003.gadā