Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sarunas par valdību - normāls process. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2004., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85055

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Maksātnespēju izmanto parādu piedziņai

Vēl šajā numurā

03.03.2004., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sarunas par valdību – normāls process

Kopš 5.februārī notikušās valdības demisijas arvien vairāk pieaug bažas, ka jauna Ministru kabineta veidošana ievelkas, tādējādi būtiski kavējot arī darbus, kas veicami, Latvijai stājoties Eiropas Savienībā (ES). Vai pašreiz valdības tapšanā vērojamie procesi ir demokrātiskai praksei gluži raksturīgi un saprotami vai arī tie nav tik viennozīmīgi vērtējami? Uz šo “LV” jautājumu atbild politoloģe, portāla “politika.lv” galvenā redaktore Nellija Ločmele:

— Partijām ir gan programmatiskas atšķirības, gan tas, ko tās solījušas saviem vēlētājiem. Tādēļ vienošanos ir ļoti grūti panākt, un skaidrs, ka tas prasa laiku. Un es neredzu arī nekādas vajadzības noteikt normas, ka valdība jāizveido, piemēram, trīs nedēļu laikā.

Es pat neteiktu, ka sarunas ievelkas, – ir pagājis pavisam neilgs laiks, kopš Valsts prezidente nosaukusi valdības veidotāja kandidātu. Var salīdzināt – kad notiek Saeimas vēlēšanas, paiet vesels mēnesis līdz tam, kad Saeima vispār pirmoreiz sanāk. Visu šo laiku notiek konsultācijas. Un arī tad bijuši gadījumi, kad ilgāku laiku neizdodas valdību izveidot, nepieciešami vairāki mēģinājumi. Tas izriet no mūsu vēlēšanu sistēmas, ka vairākuma izveidošanai nepieciešamas koalīcijas.
Vai jāievieš izmaiņas līdzšinējā vēlēšanu kārtībā? Neredzu nepieciešamību. Var analizēt, kādas ir valdības veidošanas sarunas pēc būtības, var konkrēti analizēt, kā katrs politiķis izturējies – cik viņš konstruktīvs, kādi ir programmatiskie jautājumi, par ko cenšas runāt. Varētu pārmest, ka pārāk maz šajās sarunās ir skaidru vīziju iezīmēšanas, vairāk runa par mītu, stereotipu kultivēšanu.
Principā valdību veidošana, koalīciju formēšana ir pilnīgi normāls process, kurš nav iespējams bez šādām sarunām. Vienīgais, par ko mums jāuztraucas, – cik atklāti tas notiek, vai tur nav iesaistīti kādi mums nezināmi valdības veidotāji, vai sabiedrībai ir pietiekami skaidrs, par ko ir nesaskaņas partiju starpā un par ko tiek panāktas vienošanās. Tas arī ir tas, par ko būtu jāuztraucas medijiem. Publiskajā telpā parādās pārāk maz informācijas par saturiskām lietām, ar ko Induļa Emša valdība varētu būt labāka par kādu citu iespējamo valdību.
Jā, ir darbi, kas kavējas. Taču tās ir pāris nedēļas uz fona, ka ES mēs integrējamies jau gandrīz desmit gadus. Ir daudz kas tāds, kam bija jau sen jābūt izdarītam. Un tagad kost pirkstos un teikt: oi, mūs valdības veidošana kavē... Jā, droši vien ir ministrijas, kurās sēž un gaida, kas būs nākamais priekšnieks, bet darbi iestrēguši. Taču vietā arī jautājums: kas šajās ministrijās notika aizvadīto valdību laikā?
Kādas ir Induļa Emša mazākumvaldības (ZZS + TP + LPP = 46 mandāti Saeimā) perspektīvas? Ja ārpus valdības paliek lielākā, ietekmīgākā Saeimas frakcija, tad šādai mazākuma valdībai ir ārkārtīgi grūti strādāt. Un tieši raugoties uz produktivitāti. Ja valdībai svarīgu lēmumu pieņemšanai atkal un atkal jāmeklē atbalsts ārpus koalīcijas un jāielaižas kādos arvien riskantākos kompromisos, tad strauji iet uz priekšu būs ļoti, ļoti grūti.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!