Vēršas pret policijas vardarbību

Akcija, kā jau “LV” ziņoja, veikta, pamatojoties uz cilvēktiesību organizāciju aplēstajām bažām par Latvijā izplatītu nepamatotu fizisku ietekmēšanu, kuru izdarījuši policijas darbinieki. Akcijas mērķis – iegūt informāciju par gadījumiem, kad personas cietušas no šādas vardarbības, bet nav sūdzējušās par to valsts iestādēs vai arī ir to darījušas, taču nav apmierinātas ar veikto izmeklēšanu.
Kopumā saņemtas 283 sūdzības par vardarbību, kā arī policijas dienesta pienākumu nepildīšanu un attieksmi pret cietušajiem. Tieši par vardarbību bijušas 130 sūdzības, kuras lielākoties pauduši vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, taču cietušo vidū fiksēti arī nepilngadīgie. 45% sūdzību bija par policijas nodaļām Rīgā, 51% – par nodaļām citās pilsētās un rajonos, 4% gadījumu konkrēta vieta netika minēta. 81% sūdzību attiecās uz laiku no 2002. līdz 2004. gadam. Četras piektdaļas sūdzību vērstas pret Valsts, bet 17% – pret pašvaldības policiju.

Vardarbība pielietota, aizturot personas, vedot uz policijas nodaļu, policijas nodaļās, visbiežāk – nopratināšanas laikā. Atsevišķos gadījumos tas noticis mežā, pagalmos, kratīšanas laikā, dzīvokļos. Cietušie, pēc viņu teiktā, visbiežāk sisti ar dūrēm un spārdīti ar kājām pa dažādām ķermeņa daļām. Personas sistas ar steku, dzelzs nūju vai biezu grāmatu, pielietota žņaugšana. Vairākos gadījumos likumsargi izmantojuši elektrošoku, piparu gāzi, degošas cigaretes, draudējuši ar ieroci. Reizēm tas noticis mazgadīgu bērnu klātbūtnē. Vairākas sievietes ziņojušas par seksuālu aizskaršanu. Aizturētie sūdzējušies par savu tiesību neievērošanu, neinformēšanu par tām, medicīniskās palīdzības nepieejamību policijas nodaļā.

Galvenie ieteikumi:

• Sabiedrība un policijas darbinieki jāinformē par starptautisko cilvēktiesību organizāciju secinājumiem un rekomendācijām likumsargu vardarbības novēršanai.
• Jāizveido īss aizturēto personu tiesību saraksts, kuram jābūt pieejamam visās policijas nodaļās.
• Aizturēšanas brīdī persona nekavējoties mutiski un saprotami jāinformē par tās tiesībām.
• Jāizstrādā atsevišķs procesuāls dokuments, kurā minētas visas aizturētās personas tiesības, un šai personai jāparakstās, ka ir informēta par tām.
• Praksē jānodrošina iespēja aizturētajām personām saņemt juridisko palīdzību.
• Kriminālprocesā jānostiprina aizturētās personas tiesības uz ārstu pēc paša izvēles.
• Jāinformē sabiedrība par Valsts policijā, Iekšlietu ministrijā un citur pastāvošajiem sūdzību par policijas vardarbību izskatīšanas mehānismiem un to kompetenci.
• Citām tiesību aizsardzības iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, ja rodas aizdomas par policijas vardarbību, kas vērsta pret aizturēto personu.
• Jāveido neatkarīga institūcija ar plašām pilnvarām, kuras uzdevums ir izskatīt sūdzības par policijas vardarbību.