Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kurus izsludinājusi Valsts prezidente, paredz nozīmīgas izmaiņas. Daļa no tām rada bažas par smagu noziegumu izskatīšanas objektivitāti, kā arī prokuroru ietekmējamību, pieņemot lēmumus.

Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad krimināllietās būs noskaidroti pierādāmie apstākļi un apsūdzētā persona piekritīs tai inkriminētā nozieguma apjomam un kvalifikācijai, prokurors pēc sava, apsūdzētā vai tā aizstāvja priekšlikuma varēs vienoties gan par vainas atzīšanu, gan sodu.
Ieguvums no šādas vienkāršotas vienošanās ieviešanas ir valsts līdzekļu tēriņu un lietu izskatīšanas ilguma samazināšana. Būtiski saīsinātos apsūdzēto uzturēšanās laiks pirmstiesas ieslodzījumā, kura nesamērīgos termiņus Latvijai pārmet arī starptautiskās organizācijas. Taču šis jaunievedums rada bažas par noziegumu izskatīšanas objektivitāti, atzīst Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka – ilggadēja kriminālistikas speciāliste. “Vienošanās process šobrīd tiek attiecināts arī uz smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēts sods līdz desmit gadiem. Tādēļ rodas bažas par kļūdu iespējamību, kas ļautu apsūdzētajiem vismaz daļēji izvairīties no soda,” norāda R.Aksenoka, piebilstot, ka tas ir viņas subjektīvais viedoklis. Latvijas prakse rādot, ka nereti par smagiem noziegumiem apsūdzētie līdz aizturēšanai pastrādājuši vairākus likumpārkāpumus un kāds no tiem, ja lietu rūpīgi neizskata tiesa, prokuroram varot palikt nepamanīts. Taču kontroles mehānisma nav. Otrkārt, šis jaunievedums rada bažas par korupcijas riska palielināšanos prokuroriem. “Lietu izskatīšanas ātrums var kaitēt kvalitātei un cīņai ar noziedzību,” atzīst R.Aksenoka, paskaidrojot, ka vienošanās procesa prakse nākot no ASV, bet Eiropā tā tiekot apgūta tikai salīdzinoši nesen.
Vienošanās process Kriminālprocesa kodeksa grozījumos ieviests, sekojot starptautisko institūciju un cilvēktiesību organizāciju ieteikumiem, skaidro Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Sandra Biseniece. Minētie grozījumi ļaušot Latvijai jau šobrīd iekļauties starptautiski akceptētajās normās, un tajā pašā laikā tie arī praksē uzrādīšot visas ar šo jaunievedumu saistītās problēmas. Radušās nepilnības, ja tādas būs, varēs novērst topošajā Kriminālprocesa likumā, tādējādi to mazāk pakļaujot izmaiņām vēlāk. Jauno Kriminālprocesa likumu paredz pieņemt šogad oktobrī vai novembrī, informē TM. S.Biseniece arī atzīst, ka vienošanās starp apsūdzēto un prokuroru, iespējams, atsevišķos gadījumos tiešām var vainagoties ar mīkstāku sodu, nekā tas būtu, tiesājoties pēc līdzšinējās kārtības. Taču, no otras puses – Latvijai starptautiski tiekot pārmests par pārāk lielajiem ieslodzījuma termiņiem.
Izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā arī paredz kā drošības līdzekli personai piemērot noteiktas nodarbošanās, ja tā bijusi par pamatu nozieguma izdarīšanai, aizliegumu. Paredzēta arī aresta uzlikšana mantai vai finanšu līdzekļiem, ja ir aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.