Narkobiznesa izaicinājums pasaulei

Kopaina
par narkotiku izplatību

Ar Zviedrijas valdības un Zviedrijas muitas dienesta, kā arī starptautiskās organizācijas “Eiropas pilsētas pret narkotikām” (ECAD) atbalstu sadarbībā ar Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteju 26. un 27.februārī Rīgā notika seminārs sadarbības veicināšanai starp Baltijas jūras reģiona valstu muitas un robežapsardzības dienestiem. Tajā piedalījās Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas muitas un robežapsardzības dienestu pārstāvji, kuru funkcijās ietilpst narkotisko vielu kontrabandas apkarošana un novēršana. Semināra pamatmērķis bija izstrādāt priekšlikumus, kā pilnveidot sadarbību narkotiku kontrabandas apkarošanā.
Visu struktūrvienību pārstāvji, izklāstot situācijas raksturojumu savā valstī, akcentējot būtiskākās problēmas un tendences narkotiku nelegālajā apritē, pārējiem sniedza lielisku iespēju tuvplānā iepazīt kopainu katrā valstī. Piemēram, Latvijas Valsts robežsardzes pārstāvis “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka ieguvis jaunas zināšanas par situāciju Krievijā, jo aktualitātes šajā kaimiņzemē, atšķirībā no citām minētajām valstīm, bijušas daudz mazāk zināmas. Krievijas pārstāvji īpaši akcentējuši heroīna problēmu savā valstī. Jāpiebilst, ka heroīna starptautiskais tranzīta kanāls, kas šķērso Latviju, ved tieši no Krievijas, kur savukārt tas ieplūst no Centrālās Āzijas valstīm. Semināra dalībnieki, strādājot darba grupās – muitas pārstāvji vienā, robežapsardzības dienestu – otrā –, padziļinātāk iepazinās ar Latvijas attiecīgo dienestu pieredzi.
Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem seminārā, kā atzina Valsts robežsardzes pārstāvis, ir iegūtie personiskie kontakti ar kolēģiem ārvalstīs. Iepazīšanās klātienē palīdz sekmēt turpmāko sadarbību ar dienestiem. Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Andris Vilks uzsvēra, ka nodibinātie sakari, piemēram, turpmāk palīdzēs perfektāk organizēt operatīvos pasākumus.

Pasākumi narkoepidēmijas
apturēšanai

Seminārā daudz tika spriests par Baltijas jūras reģiona valstu problēmām un mēģināts rast pareizo pieeju to risināšanai. Komentējot reģiona valstu kopējās problēmas, Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs kā vienu no tām minēja transatlantiskās organizētās noziedzības ietekmi uz dienestiem, kuru kompetencē ir cīņa pret narkotiku kontrabandu un nelegālo apriti. Starp aktuālākajām problēmām minams arī, piemēram, kvalitātes ziņā atšķirīgais tehniskais aprīkojums dažādās valstīs, kas kavē dienestu sadarbību, kā arī tas, ka valstīs vietējā līmenī ne vienmēr nodrošināta laba sadarbība starp dienestiem un to funkcijas dublējas.
Seminārā iezīmējās starptautiskās sadarbības veicināšanas aktivizācijas ceļi, uzskata A.Vilks. Lūk, daži no seminārā rastajiem secinājumiem – dienestos nepieciešami sakaru virsnieki, jāveido vienota informatīvā datu bāze, kurā būtu iekļautas visaptverošas ziņas par narkotiku nelegālo apriti reģionā, piemēram, par noziedzīgajām grupām, paņēmieniem, tranzīta kanāliem, kontrabandas īstenošanā pielietotajiem līdzekļiem, turklāt nepieciešams arī Baltijas jūras reģiona valstu operatīvais centrs, kas koordinētu dienestu sadarbību narkotiku izplatības apkarošanā. Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs akcentēja arī nepieciešamību rīkot kopīgus apmācības kursus un semināros piesaistīt arī citas Baltijas jūras reģiona valstis, piemēram, Poliju, Vāciju un Nīderlandi, kā arī turpmāk praktizēt tādas konferences, kurās piedalītos arī policijas un finanšu noziedzības apkarošanas dienestu pārstāvji. Iecerēts, ka nākamgad Sanktpēterburgā rīkos semināru, kurā dalībnieku loks no katras valsts būtu plašāks, piemēram, no Latvijas varbūt varētu piedalīties arī Noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārstāvji.
Protams, šādi semināri ir tikai daļa no nepieciešamā pasākumu kopuma narkoepidēmijas apturēšanai. Narkobiznesam neeksistē valstu robežas, tādēļ arī tik aktuāli veicināt dienestu sadarbību starptautiskā līmenī, norāda A.Vilks.
Un par to, ka pasauli gaida smags pārbaudījums narkotiku izplatības pieauguma dēļ, liecina, piemēram, ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja veiktais pētījums, kurā minētas iespējamās opija kultivācijas tendences šogad. Pērn Afganistānā saražots vairāk nekā trīs ceturtdaļas no aizvadītajā gadā visā pasaulē iegūtā opija, bet šogad kultivācija Afganistānā paplašināsies vēl vairāk. Tātad heroīna piedāvājums atkal būs milzīgs, un tas neizbēgami skars arī Latviju.