Valsts sekretāru 2004.gada 26.februāra sanāksmē

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Latvijas grāmatvedības standartiem”, kuri noteiks obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus, sagatavojot komersanta, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības – likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” subjekta – gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus.
Finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem uzņēmums piemēro šādus Latvijas grāmatvedības standartus: Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes; Latvijas grāmatvedības standarts Nr.2 “Naudas plūsmas pārskats”.
Pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un konsolidēto pašu kapitāla izmaiņu pārskatu uzņēmums sagatavo saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta XIII nodaļas “Pašu kapitāla izmaiņu pārskats” prasībām.
Naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto naudas plūsmas pārskatu uzņēmums sagatavo saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta prasībām.
Noteikumi piemērojami gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2004.gadā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus”.
Noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadības nosacījumus Latvijas Republikā – Ietvara dokumenta sagatavošanu, projektu sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu, uzraudzību, finanšu kontroli un auditu.
Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 19.decembrī saskaņotā Kohēzijas fonda Ietvara dokumenta Ieviešanas sadaļas, Eiropas Padomes regulas par Kohēzijas fonda izveidi un Eiropas Komisijas regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Eiropas Padomes Regulai attiecībā uz Kohēzijas fonda piešķirtās palīdzības vadības un kontroles sistēmām un kārtību finanšu korekciju veikšanai nosacījumiem.
Noteikumu projektā norādīts, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vadības funkcijas īsteno šādas valsts pārvaldes iestādes: vadošās iestādes funkcijas – Finanšu ministrija; maksājumu iestādes funkcijas – Valsts kase; starpniekinstitūcijas funkcijas – Vides ministrija un Satiksmes ministrija.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.martam.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu I.Zālītim”.
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglamentu, kurā noteikts, ka robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma.
Robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanai izvirzītais kandidāts robežsardzes pulkvedis Ivars Zālītis, Valsts robežsardzes koledžas direktors, atbilst visām prasībām dienesta pakāpes “robežsardzes ģenerālis” saņemšanai.
Robežsardzes ģenerāļa kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir pēc iecelšanas augstākā komandējošā sastāva darbinieka amatā darbiniekam, kuram ir triju gadu izdiena pulkveža dienesta pakāpē.
Robežsardzes pulkvedis Ivars Zālītis augstākā virsnieka amatā – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieka amatā – iecelts 2002.gada 9.jūlijā un Valsts robežsardzes koledžas direktora amatā iecelts 2003.gada 21.novembrī.
Robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe I.Zālītim piešķirta ar Ministru kabineta 1999.gada 10.novembra rīkojumu Nr.525.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par konvenciju, ar kuru nosaka valsti, kura ir atbildīga par vienā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu”.

1990.gada 15.jūnijā Dublinā tika parakstīta Konvencija, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm (Dublinas konvencija). Dublinas konvencija tika noslēgta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nodrošinātu brīvas personu kustības garantijas, kā arī nodrošinātu, ka patvēruma meklētāja pieteikums kādā no dalībvalstīm tiks izskatīts pēc būtības.
Ievērojot, ka līdz ar Amsterdamas līgumu Eiropas Savienības kompetencē tika nodoti patvēruma jautājumi, 2003.gada 18.februārī tika pieņemta regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešo valstu pilsoņu patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas regula).
Dublinas regulā reglamentētie nosacījumi faktiski ir identiski Dublinas konvencijā paredzētajiem nosacījumiem, un tajā ir paredzēti arī mehānismi, kas nodrošina Dublinas konvencijā paredzētās sistēmas un tās nodrošināšanas mehānismu darbības nepārtrauktību un pārņemamību. Vienlaikus, saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānijai Dublinas regula nav saistoša un Dānija šo regulu nepiemēro. Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu vienotas sistēmas, ar kuru nosaka dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, darbību visā Eiropas Savienības telpā, starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm spēkā paliek un ir saistoša arī Dublinas konvencija.
Dublinas regulā ir paredzēts, ka Dānija un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis savā starpā var noslēgt nolīgumu, kas pieļautu Dānijas līdzdalību šajā regulā, lai nākotnē nodrošinātu šo jautājumu regulējumu vienā tiesību aktā. Tikai pēc šāda nolīguma noslēgšanas spēku zaudēs Dublinas konvencija. Šobrīd šāds nolīgums vēl arvien nav noslēgts, un acīmredzot līdz Latvijas pievienošanās dienai Eiropas Savienībai šāds nolīgums netiks noslēgts.
Saskaņā ar Pievienošanās līguma Aktu, jaunajām dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamās darbības, lai no pievienošanās dienas Eiropas Savienībā pievienotos visiem nolīgumiem, ko noslēgušas pašreizējās dalībvalstis attiecībā uz Eiropas Savienības darbību vai saistībā ar to, tiekoties ārpus Padomes, tostarp arī Dublinas konvencijai.
Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Dublinas konvenciju, kā arī nodrošināt tās publikāciju. Dublinas Konvencijā paredzēts mehānisms, kā nosaka dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Līdz ar to tiek garantēts, ka katra patvēruma meklētāja pieteikumu izskatīs kāda no dalībvalstīm, kā arī novērsts, ka patvēruma meklētāja pieteikumu nosūta no vienas dalībvalsts uz citu un ka neviena no dalībvalstīm neatzīst sevi par kompetentu izskatīt patvēruma pieteikumu. Dublinas konvencija atbilst 1951.gada 28.jūlija Ženēvas konvencijai, kas grozīta ar 1967.gada 31.janvāra protokolu Ņujorkā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 3.martam.

Labklājības ministrija

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL”.
Noteikumu projekts nosaka Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas kārtību, EQUAL vadībā, uzraudzībā, kontrolē un novērtēšanā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus.
Projekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu, kas nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondu vadību un Eiropas Komisijas regulu, kas reglamentē padomes regulas izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtās palīdzības nosacījumiem, kā arī Ministru kabineta šā gada 3.februāra sēdē atbalstīto EQUAL programmu. EQUAL programmas ieviešanu finansē Eiropas Sociālais fonds un valsts budžets. EQUAL programmas ieviešanā var izmantot arī projektu pieteicēju rīcībā esošos finanšu līdzekļus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.martam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Ogres rajona Ikšķiles novada izveidošanu”.
Ogres rajona Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņēmusi lēmumu par Ikšķiles novada izveidošanu. Novadus izveido Ministru kabinets saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. Pamatojoties uz minēto likumu, sagatavots noteikumu projekts par Ikšķiles novada izveidošanu. Ikšķiles novadā būs 6403 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 132,1 km².
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (transportlīdzekļi) valsts tehniskā apskate un tehniskā kontrole uz ceļiem. Valsts tehniskā apskate netiek veikta mopēdiem un sniega motocikliem.
Transportlīdzekļu tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tā aprīkojumu, kā arī lai aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē.
Transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem tiek veikta, lai pastāvīgi kontrolētu to transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kuri piedalās ceļu satiksmē un kurus izmanto komercpārvadājumiem.
Transportlīdzekļa tehniskā apskate veicama ne vēlāk kā 5 dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk atbilstoši termiņam, līdz kuram transportlīdzeklim ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu (vieglo taksometru un autobusu), kā arī autoapmācības iestādēs transportlīdzekļu vadītāju apmācībai izmantojamo un attiecīgi reģistrēto transportlīdzekļu tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda tehniskās apskates uzlīmē (tehniskās apskates protokolā, vienas dienas atļaujā).
Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros un tehnisko kontroli uz ceļiem veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (inspektors). Tehnisko apskati veic speciāli šim nolūkam paredzētās transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijās (tehniskās apskates stacija). Prasības transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoram un šo personu atestācijas kārtību, kā arī prasības tehniskās apskates stacijai apstiprina satiksmes ministrs.
Tehniskā apskate veicama jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas un transportlīdzekļa īpašnieka (vadītāja) dzīvesvietas.
Ne biežāk kā reizi gadā tehnisko apskati autobusam, kas paredzēts pasažieru komercpārvadājumu veikšanai valsts teritorijā, var veikt tehniskās apskates stacijā, kas nav ierīkota atbilstoši autobusa kategorijai vai konstrukcijas parametriem. Šādā gadījumā autobusa tehniskais stāvoklis tiek novērtēts nepilnā apjomā, proti, netiek veikta bremžu iekārtas, balstiekārtas un stūres iekārtas darbības pārbaude.
Veicot transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, pārbaude tiek veikta tādā apjomā, kā to atļauj kontroles vietā pieejamās iekārtas, bet ne lielākā kā pamatpārbaudē.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.