Algas pieaugums pērn apsteidzis cenu kāpumu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nule paziņojusi datus, kas ļauj izvērtēt un salīdzināt aizvadītā gada cenu un darba samaksas izmaiņas. Dati interesanti arī tādēļ, ka aizvadītajā nedēļā sabiedrības uzmanības lokā bija prognozes par gaidāmo pārtikas preču cenu pieaugumu, kas iedzīvotājos radīja galvenokārt bažas par to, ka cenu kāpumam nesekos adekvāts algu pieaugums.
Pērn strādājošo darba samaksa pieaugusi straujāk nekā patēriņa cenas. Proti, patēriņa cenas, salīdzinot ar 2002.gadu, pieaugušas gandrīz par trim procentiem, savukārt vidējā neto darba samaksa mēnesī – gandrīz par vienpadsmit procentiem, liecina CSP sniegtās ziņas. Sabiedriskajā sektorā darba samaksas pieaugums bijis nedaudz lielāks nekā privātajā sektorā. Valstī vidējā neto darba samaksa bija 138,07 lati (bruto 192,49). Salīdzinājumam – sabiedriskajā sektorā neto samaksa bija 159,91 lats, privātajā– 124,29 lati.
Patēriņa cenas aizvadītā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, pieaugušas par vairāk nekā vienu procentu. Lielākais cenu kāpums bijis pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) – par trim procentiem, bet nepārtikas precēm – par 2,2 procentiem, pakalpojumiem – par 1,4 procentiem, savukārt neto darba samaksa attiecīgajā laika posmā – par 5,2 procentiem. Arī salīdzinot pa ceturkšņiem, lielākais darba samaksas pieaugums vērojams sabiedriskajā sektorā, piemēram, budžeta iestādēs par aptuveni desmit procentiem. Latvijā pērnā gada 4.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 147,31 lats jeb 71,6 procenti no bruto darba samaksas.
Neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi, piemēram, prēmijas, bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem pērnā gada nogalē bija 205,93 lati, savukārt privātajā sektorā strādājošiem – 181,79 lati.
Tajā pašā laikā daudzi vispār nav saņēmuši nopelnīto. Proti, par iepriekšējiem gadiem un līdz pat pērna gada beigām kopumā nav izmaksātas algas 2,25 miljonu latu vērtībā. Sabiedriskā sektora darbiniekiem nav izmaksāti trīs procenti no kopējās summas. Lielāko daļu no darba samaksas nav saņēmuši apstrādes rūpniecības (1,36 miljoni), lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības (0,24 miljoni), kā arī būvniecības (0,23 miljoni) nozarēs strādājošie.