Cik soļu sperts novadu virzienā

Saspringtais pirmais posms ir finiša taisnē

Balstoties uz 102 novadu projektu, martā sarunām ar pašvaldībām par novadu veidošanu jābūt notikušām visā valstī. Par šādu kārtību valdība vienojās 2003.gada 25.novembrī, pieņemot rīkojumu par novadu izveidi. Kā norādīja ministrs Ivars Gaters, sarunu mērķis bija precizēt 102 novadu projektu atbilstoši pašvaldību brīvprātīgai gribai. Savukārt pašvaldības sarunu procesu atbalstīja, jo tās interesēja, kas būs tā sauktajā sarunu portfelī.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotā informācija apliecina, ka martā paredzēts ļoti daudz tikšanos ar pašvaldībām, – šomēnes katru nedēļu plānotas astoņas līdz desmit. Sarunu vadītājiem, kas pārstāv ministriju, vēl jāpagūst uzklausīt viedokļus gandrīz 50 iecerēto novadu centros.

Vai bija vērts runāt?

Lai gan RAPLM sarunu portfelī neveda konkrētus un dāsnus piedāvājumu pīrāgus, notikušās sarunas apliecināja būtiskas atšķirības starp pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem 2003.gada vasarā un sarunās izteiktajiem viedokļiem.
RAPLM preses sekretārs Ansis Pūpols skaidro, ka notikušas aptuveni 40 sarunas gandrīz visos rajonu centros un lielākajās pilsētās. “Sarunu rezultāti ļauj spriest, ka Latvijā varētu būt ne vairāk kā 80 vietējo pašvaldību. Ap pilsētām apkārt esošās pašvaldības lielākoties izsaka vēlmi veidot lielus novadus. Ir priekšlikumi atbalstīt novadu izveidi esošā rajona robežās vai arī divus novadus vienā rajonā. Ņemot vērā pašvaldību pašu izteiktās vēlmes, plānotais novadu skaits varētu būt daudz mazāks, nekā bija iecerēts 102 novadu projektā,” stāsta A.Pūpols.
Sarunu laikā pašvaldības uzsver divas lietas. Tās vēlas skaidrību par likumiem, kas noteiks to turpmāko dzīvi, kā arī būt drošas, ka ir garantēts valsts finansējums atbalsta programmai novadu izveidē.
Tomēr tik stipras garantijas un solījumus, lai kā vēlētos, nevar sniegt neviens. Gan ministrs, gan citi sarunu vadītāji uzsver, ka atbalsta programma novadu veidošanai valdībā tiks lobēta visiem spēkiem. Tiks lūgts Saeimā deputātiem pasteidzināt arī saistošo likumu pieņemšanu. Atzinīgi vērtēta īpašas apakškomisijas izveide Saeimā, kas nodarbosies ar Pašvaldību likuma izstrādi.
Jau notikušās sarunas ar pašvaldībām bijušas ļoti atšķirīgas. Šādu viedokli izsaka gan RAPLM, gan par to pārliecinājās arī “LV”, piedaloties novadu veidošanas sarunās Madonā un Gulbenē. Ir pašvaldības, kuru vadītāji konstruktīvi izsaka prasības un savus priekšlikumus novadu veidošanai. Tomēr sarunu laikā var novērot arī skaļu sakliegšanos un apgalvojumus, ka „mums viss tāpat ir labi, un neko nevajag”. Ministrs Ivars Gaters tādās reizēs saka: “Pietiek izdzīvot, jāsāk attīstīties!”
A.Pūpols, apkopojot sarunu racionālo kodolu, atzīst, ka gan atklāti, gan neformāli pašvaldību vadītāji atzīst – pagasti vieni paši tomēr nespēj pildīt tās funkcijas, kuras tām uzliek Pašvaldību likums. Tādējādi iedzīvotājiem tiek liegti daudzi pakalpojumi. Bet novadu veidošanā galvenais uzdevums ir radīt lielākas iespējas iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējiem.

Novadu teritorijas
precizēs otrā sarunu kārtā

Valdības sēdē, apspriežot RAPLM izstrādāto rīkojumu par novadu izveidi, atbalstīts pašvaldību priekšlikums vajadzības gadījumā rīkot otro sarunu kārtu. Kaut arī sākotnēji ministrs I.Gaters pret to iebilda, norādot uz iespējamu apzinātu sarunu tukšgaitu, dzīve pierādīja, ka otrā sarunu kārta tomēr būs. Pirmajā uzklausīta pašvaldību attieksme pret 102 novadu projektu un daļēji iezīmējas no šā projekta atšķirīgo novadu aprises, bet otrajā sarunu reizē tiks runāts par novadu teritoriju precizēšanu un pašvaldību viedokļu saskaņošanu. Sarunas par novadu izveidi RAPLM iecerējusi pabeigt līdz šā gada vasarai.
Pēc ieceres tālākais ceļš būtu ilgtermiņā valsts finansiāli atbalstīta novadu veidošana. Tādējādi administratīvi teritoriālā reforma Latvijā brīvprātīgā ceļā tiktu pabeigta ar 2005.gada 13.marta pašvaldību vēlēšanās apstiprinātām jauno novadu domēm jauno novadu teritorijās.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv