ATSAUCĒ IETVERT:
Bažas par sekmīgu Eiropas lietu koordināciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2004., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84982
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Bažas par sekmīgu Eiropas lietu koordināciju
Ar Eiropas Savienību (ES) saistītu jautājumu koordinācija līdz šim Latvijā veikta nepilnīgi, un pastāv bažas, vai tā uzlabosies arī pēc 1.maija, kad Latvija pievienosies ES. To piektdien, 27. februārī, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputāti, uzklausot atbildīgo institūciju ziņojumus par ES lietu koordinācijas un nacionālo pozīciju izstrādāšanas kārtību. ELK sēdē ziņojumus sniedza Eiropas lietu biroja, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji.ELK deputāti pauda šaubas par Eiropas lietu biroja gatavību nodrošināt valsts politikas izstrādes un īstenošanas koordināciju ES jautājumos. Deputāte Vineta Muižniece vēlējās zināt, kādēļ birojā strādā tikai divi darbinieki. Eiropas lietu biroja vadītājas vietniece Elīna Melngaile paskaidroja, ka 1.martā savus pienākumus sāks pildīt vēl trīs darbinieki.
Tomēr ELK priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns pauda šaubas, vai
arī ar pieciem darbiniekiem Eiropas lietu birojs spēs panākt izvirzītos mērķus.
E.Melngaile atzina, ka biroja darbinieku skaits varētu būt palielināms, tomēr tas būs
skaidri redzams tikai gada beigās. ES jautājumu koordināciju ierobežo arī
nepietiekamās finanses, kas neļauj atbildīgo struktūru darbā iesaistīt
visaugstākās klases speciālistus, rezumēja ELK priekšsēdētājs Guntars Krasts.
Labu speciālistu trūkumu atzina arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Ministrija no
reorganizētā Eiropas integrācijas biroja pārņēmusi ES tiesību pārņemšanas
koordinācijas un kontroles funkcijas. Tomēr zemā atalgojuma dēļ no visiem Eiropas
integrācijas biroja darbiniekiem uz Tieslietu ministriju strādāt pārgājuši tikai
četri. Pārējie par pieņemamākiem atzinuši privātā sektora piedāvājumus.
ELK sēdē tika konstatēts, ka koordinācija, piemēram, brīvas preču aprites
nodrošināšanas jautājumos, ir visai vāja. Par šo jautājumu atbildīgās Ekonomikas
ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrijas apņēmušās no tām atkarīgo ES
likumdošanas ieviešanu paveikt līdz 1.maijam. Tomēr nav zināms, vai ar šo datumu
domāta likumu stāšanās spēkā vai arī tikai uzsaukšana Valsts sekretāru sanāksmē
un iesniegšana Ministru kabinetā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzina, ka tie nav spējīgi pasteidzināt vai citādi
ietekmēt citu nozaru ministriju darbu šajos jautājumos. G.Krasts secināja, ka līdzās
Iepirkuma likuma grozījumiem šī ir otra lielākā problēma, gatavojoties dalībai ES.