Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2004. gada 19. februāra likums "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2004., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84955

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Saeimas priekšsēdētāja biedra līdzjūtības vēstuli sakarā ar Igaunijas karavīra bojāeju sprādzienā Irākā

Vēl šajā numurā

02.03.2004., Nr. 33

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 19.02.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt 41.panta trešo daļu pēc vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar vārdiem “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.
2. Papildināt 68.pantu pēc vārdiem “vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem” ar vārdiem “izņemot šā kodeksa 69.panta trešajā daļā minēto gadījumu”.
3. 69.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:
“9) noteiktas nodarbošanās aizliegums.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1. — 5.punktā vai 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“Šā panta pirmās daļas 9.punktā minēto drošības līdzekli var piemērot arī papildus kādam citam drošības līdzeklim.”

4. Papildināt kodeksu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2 pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums
Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ka aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uz laiku tiek aizliegta noteikta nodarbošanās (darbība) vai konkrēta amata pienākumu pildīšana, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa uzdevumu sasniegšanu vai persona turpinās noziedzīgu darbību.”

5. Papildināt 95.panta trešo daļu ar vārdiem “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.
6. Izteikt 96.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par aizstāvi krimināllietā var būt:
1) zvērināts advokāts;
2) zvērināta advokāta palīgs;
3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilso-nis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;
4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.”

7. Izslēgt 155.pantu.
8. Papildināt kodeksu ar deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

“Deviņpadsmitā A nodaļa

Vienošanās piemērošana pirmstiesas izmeklēšanā

214.1 pants. Vienošanās piemērošanas pamats

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.
Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

214.2 pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu attiecīgā procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic šādas darbības:
1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīga apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, kā arī apsūdzētā tiesības vienošanās procesā un vienošanās sekas;
2) informē cietušo, civilprasītāju un civilatbildētāju par tiesībām izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.
Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīga apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.
Ja apsūdzētais un nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un nodarītā kaitējuma novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

214.3 pants. Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:
1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;
2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;
3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;
4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

214.4 pants. Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja tiesības vienošanās procesā

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

214.5 pants. Vienošanās protokols

Prokurors vienošanās protokolā norāda:
1) darbības norises vietu un datumu;
2) procesuālās darbības izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;
3) apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas gadu un datumu;
4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;
5) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;
6) ziņas par kaitējuma apmēru;
7) atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;

8) ziņas par apsūdzētā personu;
9) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.
Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu par katru noziedzīgu nodarījumu un kādu galīgo sodu prasīs. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, kad apsūdzētajam sods tiek noteikts pēc vairākiem spriedumiem.
Vienošanās protokolu paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.
Vienošanās protokola kopiju izsniedz apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim.

214.6 pants. Krimināllietas nosūtīšana uz tiesu

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest sodu.
Ierosinājumā tiesai prokurors:
1) informē par noslēgto vienošanos;
2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;
3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;
4) norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par kaitējuma atlīdzināšanu;
5) norāda tiesas izdevumus;
6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas lietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;
7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.
Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.
Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.”

9. Izslēgt 393.2 panta pirmajā daļā vārdu “zvērināts”.
10. Izteikt 393.6 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam advokātam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.”

11. Papildināt kodeksu ar devīto A sadaļu šādā redakcijā:

“Devītā A sadaļa
Tiesvedība par pirmstiesas izmeklēšanā slēgtu vienošanos

Trīsdesmit ceturtā A nodaļa
Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos

416.1 pants. Apsūdzētā nodošana tiesai vienošanās procesā

Jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai tiesnesis izlemj vienpersoniski rīcības sēdē ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad tiesā saņemta lieta, kurā pirms-tiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.
Tiesnesis, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apsūdzētā nodošanu tiesai;
2) par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots, pārkāpjot šā kodeksa noteikumus;
3) par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai šā kodeksa 235.pantā paredzētajos gadījumos;
4) par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198.pantu;
5) par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5.pantu vai Krimināllikuma 58.pantu.
Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, viņš nosaka:
1) iztiesāšanas (tiesas sēdes) laiku un vietu;
2) personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi;
3) lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
4) aizstāvja un tulka pieaicināšanu.

416.2 pants. Iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.
Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

416.3 pants. Tiesas sēdes noteikšana un tiesas sastāvs vienošanās procesā

Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne agrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai.
Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

416.4 pants. Tiesas sēdes sagatavojošā daļa vienošanās procesā

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un noskaidro tiesas sēdē klātesošo procesa dalībnieku identitāti.
Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.
Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka vārdu un uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.
Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.
Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt, pirms uzsākta lietas izskatīšana. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā noteiktajā kārtībā.

416.5 pants. Tiesājamā tiesības vienošanās procesā

Tiesājamam vienošanās procesā ir tiesības:
1) iepazīties ar visiem lietas materiāliem;
2) piekrist vai nepiekrist noslēgtajam vienošanās protokolam;
3) sniegt paskaidrojumus par vienošanās protokola noslēgšanas gaitu;
4) atteikties no noslēgtās vienošanās līdz brīdim, kad tiesa dodas uz apspriežu istabu, lai pieņemtu nolēmumu;
5) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu;
6) saņemt tiesas spriedumu;
7) pārsūdzēt spriedumu kasācijas kār-tībā.

416.6 pants. Lietas izskatīšana vienošanās procesā

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, un izskatīšana sākas ar to, ka prokurors nolasa noslēgto vienošanos.
Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienoša

nās.
Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīga tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro, vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinoties tās sekas.
Aizstāvim un prokuroram tiesnesis jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot turpmākajā procesā.
Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.
Pabeidzot lietas izskatīšanu, tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt, pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.7 pants. Tiesas aiziešana uz apspriežu istabu

Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.8 pants. Tiesas nolēmums vienošanās procesā izskatāmajā lietā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram šā kodeksa 416.1 panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos;
2) lēmumu par lietas izbeigšanu šā kodeksa 236.pantā paredzētajos gadījumos;
3) notiesājošu spriedumu.

416.9 pants. Tiesas spriedums

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko prokurors, tiesājamais un viņa aizstāvis apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316.pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.
Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tā var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.
Spriedumu pasludina un izsniedz procesa dalībniekiem vispārējā kārtībā.

416.10 pants. Vienošanās sekas

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.
Spriedumu var pārsūdzēt tiesājamais, viņa aizstāvis un likumiskais pārstāvis, kā arī prokurors.”

12. Papildināt 497.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad izdodamā persona nav apcietināta un 48 stundu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas brīža prokurors konstatējis šā kodeksa 490.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdošanas lūgumu izdodamajai personai var uzrādīt 20 dienu laikā.”

13. Aizstāt 541.pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu minis-trijai”.
14. Aizstāt 559.pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju”.
15. Papildināt kodeksu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Līdz 2004.gada 30.aprīlim kodeksa 96.panta otrās daļas 3.punktā minētās personas par aizstāvi krimināllietā var būt tikai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starp-tautisko līgumu par juridisko palīdzību.
2. Sakarā ar kodeksa 155.panta izslēgšanu prokuroriem no šo grozījumu spēkā stāšanās brīža jāatceļ savi lēmumi par apsūdzēto atstatīšanu no amata uz lietas izmeklēšanas laiku.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.martā.
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 19.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 2.martā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim