Ar vienādu attieksmi pret 25 dalībvalstīm

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses paziņojumā teikts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien, 23. februārī, ES ārējo attiecību padomē apsprieda ES attiecības ar Krieviju un pieņēma kopīgus sanāksmes secinājumus šajā jautājumā. Ministri tajos stingri norāda, ka ES un Krievijas attiecību pamats ir partnerības un sadarbības līgums, kas no šā gada 1.maija bez jebkādiem priekšnosacījumiem attiecināms uz visām 25 dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete pirmdien uzsvēra, ka ES attiecībās ar Krieviju ir svarīga Eiropas valstu vienotība un 23.februārī pieņemtie kopīgie secinājumi ir šādas vienotības apliecinājums. Eiropas Savienības secinājumos norādīts, ka savlaicīga partnerības un sadarbības līguma paplašināšana uz jaunajām dalībvalstīm ļaus Krievijai pilnībā izmantot ES paplašināšanās pavērtās iespējas, tostarp arī tirdzniecības jomā. ES ir gatava diskutēt ar Krieviju par pamatotām bažām, ko tā saista ar ES paplašināšanās ietekmi uz Krievijas ekonomiskajām interesēm. Tomēr ES ministri pirmdien stingri norādīja, ka šāda diskusija nekādā veidā nav saistāma ar partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu uz jaunajām dalībvalstīm. Runājot par pirmdien apspriesto ES stratēģiju attiecībām ar Krieviju, ko ES līderi apstiprinās 25. un 26.martā Eiropas Padomē, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete uzsvēra nepieciešamību šo stratēģiju vēlāk konsekventi un vienoti īstenot tālākajās ES un Krievijas attiecībās.
ES ārējo attiecību padomē ārlietu ministri apsprieda arī situāciju Irānā un ES jauno kaimiņattiecību politiku. Dienas pirmajā pusē ES vispārējo lietu padomē tika diskutēts par Eiropas Komisijas nesen prezentēto ES finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam, kā arī 25. un 26.marta ES līderu padomes dienaskārtību.

“LV” informācija