
Ar vienādu attieksmi pret 25 dalībvalstīm
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses paziņojumā teikts, ka
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien, 23. februārī, ES
ārējo attiecību padomē apsprieda ES attiecības ar Krieviju un pieņēma kopīgus
sanāksmes secinājumus šajā jautājumā. Ministri tajos stingri norāda, ka ES un
Krievijas attiecību pamats ir partnerības un sadarbības līgums, kas no šā gada
1.maija bez jebkādiem priekšnosacījumiem attiecināms uz visām 25 dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete pirmdien uzsvēra, ka ES attiecībās ar
Krieviju ir svarīga Eiropas valstu vienotība un 23.februārī pieņemtie kopīgie
secinājumi ir šādas vienotības apliecinājums. Eiropas Savienības secinājumos
norādīts, ka savlaicīga partnerības un sadarbības līguma paplašināšana uz
jaunajām dalībvalstīm ļaus Krievijai pilnībā izmantot ES paplašināšanās
pavērtās iespējas, tostarp arī tirdzniecības jomā. ES ir gatava diskutēt ar
Krieviju par pamatotām bažām, ko tā saista ar ES paplašināšanās ietekmi uz
Krievijas ekonomiskajām interesēm. Tomēr ES ministri pirmdien stingri norādīja, ka
šāda diskusija nekādā veidā nav saistāma ar partnerības un sadarbības līguma
attiecināšanu uz jaunajām dalībvalstīm. Runājot par pirmdien apspriesto ES
stratēģiju attiecībām ar Krieviju, ko ES līderi apstiprinās 25. un 26.martā Eiropas
Padomē, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete uzsvēra nepieciešamību šo
stratēģiju vēlāk konsekventi un vienoti īstenot tālākajās ES un Krievijas
attiecībās.
ES ārējo attiecību padomē ārlietu ministri apsprieda arī situāciju Irānā un ES
jauno kaimiņattiecību politiku. Dienas pirmajā pusē ES vispārējo lietu padomē tika
diskutēts par Eiropas Komisijas nesen prezentēto ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.
gadam, kā arī 25. un 26.marta ES līderu padomes dienaskārtību.
“LV” informācija