Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas līdzdalību un nacionālo interešu pārstāvniecību jautājumos, kas saistīti ar ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvas īstenošanu”.
Šobrīd Latvijas Republikā darbība projekta “Ziemeļu dimensija” īstenošanai tiek realizēta saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu, izveidojot īpašu darba grupu. Sakarā ar to, ka notikušas izmaiņas iepriekšējā darba grupas sastāvā, kā arī pieņemta kārtība, kādā tiek koordinētas nacionālās pozīcijas ES jautājumos, Ārlietu ministrija atbalsta līdzšinējās darba grupas reorganizāciju.
“Ziemeļu dimensijas” (ZD) iniciatīvas aktīva izstrāde Somijas premjera Pāvo Liponena vadībā aizsākās 1996.gadā, kad pēc Somijas iestāšanās ES 1995.gadā tā vienlaikus ieguva ap 1300 km ārējo sauszemes robežu ar Krieviju. Šī procesa rezultātā ES bija kļuvusi par galveno attīstības faktoru Baltijas jūras reģionā un Eiropas ziemeļos. Tas radīja nepieciešamību formulēt ES politiku šajā reģionā, un 1998.gada decembrī ES Vīnes sammita laikā ZD iniciatīva tika apstiprināta kā oficiāla ES dalībvalstu politika. Pirmais ZD rīcības plāns (2001.-2003.gads) tika apstiprināts ES Padomes laikā Feirā 2000.gada jūnijā. Darbs pie otrā rīcības plāna sākās ES Dānijas prezidentūras laikā 2002.gada 2.pusē un tika pieņemts 2003.gada 17.oktobrī.
Lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību un nacionālo interešu pārstāvniecību jautājumos, kas saistīti ar projektu “Ziemeļu dimensija”, 1999.gada 18.februārī ar Ministru prezidenta rīkojumu tika nodibināta īpaša darba grupa, minētais rīkojums zaudēja spēku sešus mēnešus vēlāk, kad stājās spēkā jauns rīkojums Nr.386 “Par darba grupu projekta “Ziemeļu dimensija” īstenošanai”.
Sakarā ar to, ka ZD iniciatīva ir viens no ES jautājumiem, Ārlietu ministrija ierosina to koordinēt tādā pašā kārtībā kā citas nacionālās pozīcijas ES jautājumos, tas ir, atbilstoši noteikumiem “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana”.
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz uzdot Ārlietu ministrijai ar ministra rīkojumu līdz š.g. 31.maijam izveidot starpinstitūciju darba grupu. Paredzētā kārtība dos iespēju nepieciešamības gadījumos operatīvi mainīt ZD darba grupas sastāvu, kā arī ļaus izvirzīt prioritāros uzdevumus atbilstoši ES institūciju darba kārtībai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 16.septembra rīkojumā Nr.511 “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību””.
Jautājums par vēstniecību turpmāko attīstību ir cieši saistīts ar tādu politikas dokumentu kā Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni, jo atkarībā no tajā definētajām valsts ārpolitikas prioritātēm un uzdevumiem tiek plānota Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, kas tieši piedalās valsts ārpolitikas realizācijā, turpmākā attīstība.
Spēkā esošajos dokumentos “Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam” un “Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija” noteiktie būtiskākie mērķi – pilna dalība ES un NATO – ir pilnībā īstenoti. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ārlietu ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā dokumenta projektu “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni”, kurā tiek definēti valsts ārpolitiskie mērķi un stratēģija laika posmā līdz 2009.gadam. Minētais projekts ir jāizskata Saeimā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 16.septembra rīkojuma Nr.511 “Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību”” 2.punktu, Ārlietu ministrijai tika uzdots aktualizēt un papildināt Diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju, kā arī jāiesniedz minētās koncepcijas projekts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Izpildot šo uzdevumu, Ārlietu ministrija sagatavoja un 2003.gada 21.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja “Koncepcijas par Latvijas vēstniecību turpmāko attīstību” projektu. No ministrijām saņemtajos atzinumos tika norādīts, ka kvalitatīvas koncepcijas sagatavošanas priekšnoteikums ir jaunā Latvijas ārpolitikas pamatvirzienu dokumenta apstiprināšana.
Grozījums rīkojumā paredz izslēgt tā 2.punktu, ar kuru ministrijai tika dots uzdevums iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā materiālās bāzes attīstību, jo šāda satura ilgtermiņa plānošanas dokuments ir izstrādājams, pamatojoties uz Saeimā apstiprināta Latvijas ārpolitikas dokumenta pamata.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus”.
Likums “Par akcīzes nodokli” stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā. Minētais likums tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanas aktu prasībām. Ar 2004.gada 1.maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vienlaikus novērst visas atlikušās neatbilstības ES prasībām akcīzes nodokļa jomā.
Saskaņā ar likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā tiks noteikta kārtība, kādā ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus tabakas izstrādājumus, piemērojot likumā minētos nosacījumus. Projektā paredzēts, ka ar akcīzes nodokli neapliek denaturētus tabakas izstrādājumus un tabakas izstrādājumus, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai, ja nodokļu maksātājs par minētajiem tabakas izstrādājumiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz atbilstības novērtēšanu apliecinošo dokumentu, kuru izsniegusi Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarota kompetenta institūcija vai Eiropas Komisijas sarakstā iekļauta Eiropas Savienības dalībvalstu kompetenta laboratorija. Nosacījumi, pēc kuriem ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus tabakas izstrādājumus, iestrādāti projektā, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvā noteiktajiem kritērijiem.
Noteikumu projekts nerada fiskālo efektu uz valsts budžetu, jo norma, ka ar akcīzes nodokli neapliek atsevišķus tabakas izstrādājumus, ir noteikta likumā, savukārt izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Veselības, Zemkopības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumus”.

Saskaņā ar Ministru kabinetam likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā tiks noteikta kārtība, kādā alkoholiskajiem dzērieniem piemēro likumā minēto akcīzes nodokļa atbrīvojumu.
Projektā paredzēts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro, ja persona, kurai piegādā alkoholiskos dzērienus, ir saņēmusi patērētāju atļauju. Projekts nosaka patērētāja atļaujas saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus, kā arī ziņas, kas iekļaujamas patērētāja atļaujā, un atļaujas anulēšanas iespējamos iemeslus. Atsevišķi uzskaitīti gadījumi, kad patērētāja atļauja nav nepieciešama. Noteikumu projektā paredzēts, ka katru mēnesi līdz 15.datumam alkoholisko dzērienu piegādātāji un patērētāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatus par mēneša laikā attiecīgi piegādātajiem vai izlietotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Noteikumu projekts nerada fiskālo efektu uz valsts budžetu, jo kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ir noteikta likumā, savukārt izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 10.augusta rīkojumā Nr.407 “Par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībām””.
Rīkojums nosaka atļauto izmantojamo dienesta transportlīdzekļu skaitu ministrijām savu funkciju veikšanas nodrošināšanai. Ministrijām paredzētais dienesta transportlīdzekļu skaits tika noteikts, izvērtējot ministrijas veicamās funkcijas un ņemot vērā ministrijā strādājošo darbinieku skaitu.
Saskaņā ar rīkojumu Finanšu ministrijas funkciju veikšanai dienesta transportlīdzekļu skaits šobrīd nedrīkst būt lielāks par pieciem transportlīdzekļiem (neieskaitot transportlīdzekļus, kurus dienesta pienākumu pildīšanai var piešķirt ministram, parlamentārajam sekretāram, valsts sekretāram). Kopš 2002.gada, kad Finanšu ministrijai tika noteikti pieci dienesta transportlīdzekļi, ministrijas veicamās funkcijas ir ievērojami paplašinājušās.
Finanšu ministrija no 2004.gada ir izraudzīta par iestādi, kas nodrošinās Eiropas Savienības fondu administrēšanu. Šīs prioritātes izpildei 2004.gadam papildus plānotas 35 štata vienības Eiropas Savienības fondu administrēšanas pasākumu īstenošanai, bet nodrošinājums ar dienesta transportlīdzekļiem ir nepietiekams. Ņemot vērā minēto, šobrīd ministrijā izveidojusies situācija, ka Eiropas Savienības fondu administrēšanas funkciju īstenošanai papildus esošajiem pieciem dienesta transportlīdzekļiem ir nepieciešams vēl viens dienesta transportlīdzeklis.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Saskaņā ar Ieroču aprites likumu tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ir Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim, bet glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus ir tiesības tikai Latvijas pilsonim. Likumā paredzēts, ka veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi.
Ieroču aprites likumā ir paredzēts ierobežojums ārvalstu pilsoņiem, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, piedalīties ar ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā tikai pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43.-48.pantu, aizliegts ierobežot jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver darbības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts likumi, kurā notiek šī uzņēmējdarbība. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49.–55.pantu, aizliegts ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kuras pilsoņi nav personas, kam domāti pakalpojumi.
Eiropas Savienības direktīva paredz tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem ES ir tiesības pārvietoties ar ieročiem, ja viņiem ir Eiropas ieroču pase.
Ņemot vērā minēto, Ieroču aprites likuma 19., 32., 34. un 36.pantā izvirzītas prasības attiecībā uz Latvijas Republikas pilsonību un Valsts policijas atļaujas saņemšanu ES pilsoņiem, kuriem ir Eiropas ieroču pases, ceļošanai uz LR, lai piedalītos ar ieročiem medībās, sporta vai treniņšaušanā, ir uzskatāmas par ierobežojumiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
Likumprojekts paredz grozīt likuma 19., 34. un 36.pantu, paredzot tiesības arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem saņemt attiecīgas atļaujas ieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai, ieroču kolekciju veidošanai, licencējamo tirdzniecības uzņēmumu vadīšanai un strādāšanai tajos, kā arī paredzēts grozīt 32.pantu par Eiropas ieroču pases atzīšanas procedūru.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.februārim;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par valsts austrumu pierobežas ceļu statusa tiesisko noteikšanu”.
Koncepcijas mērķis ir, īstenojot Latvijas ārējās robežas modernizāciju atbilstoši ES prasībām, noregulēt valsts austrumu pierobežas ceļu statusu: nosakot īpašuma tiesisko statusu; nosakot ceļu izbūves, pārvaldīšanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību; nosakot ceļu lietošanas kārtību.
Lai Latvijas Republika būtu spējīga apsargāt savas robežas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām robežapsardzības jomā, Valsts robežsardzes attīstības koncepcija 2001.–2005.gadam kā vienu no galvenajiem austrumu robežas (Latvijas Republikas robeža ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku) apsardzības nostiprināšanas virzieniem nosaka pierobežas ceļu tīkla robežsardzes vajadzībām izveidošanas nepieciešamību.
Pierobežas ceļi saskaņā ar Valsts robežsardzes attīstības koncepciju tiek ierīkoti austrumu robežai pieguļošajā pierobežas joslā (2 km josla), un šo ceļu galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt ērtu un operatīvu robežapsardzības spēku satiksmi starp robežkontroles punktiem, robežas novērošanas torņiem un citiem ar robežkontroli un robežas apsardzību saistītiem objektiem;
2) robežapsardzības mobilitātes paaugstināšana.
Normālai robežapsardzības sistēmas funkcionēšanai uz austrumu robežas ir nepieciešams izveidot pierobežas rokādes ceļu tīklu, no jauna uzbūvējot 306 kilometru, izremontējot 490 kilometru ceļu un uzceļot 44 tiltus un liela izmēra caurtekas.
Normatīvajos aktos šobrīd nav noteikts pierobežā esošo ceļu statuss, kā arī atbildīgās institūcijas, kas varētu nodrošināt šādu pierobežas ceļu izbūvēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Nav noteikta šādu ceļu lietošanas kārtība.
Jautājums par privātīpašumā esošās zemes izmantošanu pierobežas ceļu būvniecībai pilnībā nav atrisināts. Līdzekļu trūkuma dēļ nav veikta privātīpašumā esošās zemes atpirkšana valsts vajadzībām. Privātīpašumā esošās zemes īpašnieki ir informēti par paredzēto pierobežas ceļu būvniecību, kā arī saskaņojuši pierobežas ceļu izbūves projektus.
Pašreizējie normatīvie akti valsts autoceļu ierīkošanai paredz iespēju atpirkt privātīpašumā esošos zemesgabalus saskaņā ar Civillikuma normām vai, ja netiek panākta vienošanās starp valsti un fizisko personu, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” ir iespējama piespiedu atsavināšana.
Kopējais no jauna izbūvējamo ceļu garums ir 306 km, tajā skaitā:
– izstrādāti projekti un noslēgti līgumi par ceļu izbūvi 2004.gada nogalē (septembris – oktobris) 88 km;
– paredzēts projektēt un būvēt nākotnē (2005.–2006.gadā) 218 km.
Iekšlietu ministrija jau ir ieguldījusi investīciju līdzekļus 1,8 milj. latu apmērā 18 austrumu robežas objektu piebraucamo ceļu (to posmu) būvniecībā un rekonstrukcijā. 15 no šiem ceļiem (to posmiem) ar kopējo garumu 20,6 km ir pašvaldību īpašums, un 3 no šiem ceļiem (to posmiem) ar kopējo garumu 3,8 km ir valsts īpašums. Šie ceļi (to posmi) ir pamatlīdzekļi un atrodas attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju grāmatvedības uzskaitē. Būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas palielina šo pamatlīdzekļu vērtību. Ir mainīti arī ceļu tehniskie parametri.
Spēkā esošie normatīvie akti pašlaik nereglamentē izmaksu nodošanu attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, līdz ar to jau ekspluatācijā nodoto ceļu (to posmu) izmaksas vēl aizvien ir atspoguļotas Iekšlietu ministrijas grāmatvedības uzskaitē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam.