Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Cilvēktiesību tiesa, noraidot Aleksandra Kolosovska sūdzības pret Latviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2004., Nr. 29 (2977) https://www.vestnesis.lv/ta/id/84695

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru 2004.gada 19.februāra sanāksmē

Vēl šajā numurā

24.02.2004., Nr. 29 (2977)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Cilvēktiesību tiesa, noraidot Aleksandra Kolosovska sūdzības pret Latviju

Latvijas valdības pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā saņēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, ar kuru tika noraidītas Krievijas pilsoņa Aleksandra Kolosovska sūdzības pret Latviju par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) un 12.panta (tiesības stāties laulībā) iespējamiem pārkāpumiem. (skat. iepriekš “Latvijas Vēstnesī” Nr.20, 06.02.2004.)
 A.Kolosovska sūdzības pamatā bija Latvijas iestāžu atteikums piešķirt viņam pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, kā arī reģistrēt ziņas par viņu kā par bērna tēvu.
Noraidot A.Kolosovska sūdzību par Latvijas atteikumu piešķirt viņam pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, tiesa atzina, ka Latvijas iestāžu pieņemtajā lēmumā ievērots taisnīgs līdzsvars starp valsts tiesībām aizsargāt savas nacionālās drošības intereses un Konvencijas 8.pantā garantētajām A.Kolosovska tiesībām. Pieņemot šo lēmumu, tiesa balstījās uz lietā “Sļivenko un citi pret Latviju” izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz 1994.gada Latvijas-Krievijas līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu piemērošanu atbilstoši Konvencijai.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka A.Kolosovskis bija Latvijā izvietotā Krievijas aktīvā militārā dienesta karavīrs un viņa dzīve bija cieši saistīta ar padomju armiju (pēc tam – Krievijas armiju) pat pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lēmumā konstatēts, ka A.Kolosovska nodibinātās personiskās un sociālās attiecības Latvijā bija saistītas ar viņa militāro dienestu.
Tiesa noraidīja A.Kolosovska argumentu, ka kopš 1995.gada viņš ir dzīvojis kopā ar Latvijā likumīgi un pastāvīgi dzīvojošu krievu izcelsmes sievieti un viņiem ir kopīgs bērns. Tiesa neatklāja apstākļus, kas liecinātu, ka Latvija būtu vienīgā vieta, kur A.Kolosovskis, sieviete, ar kuru viņš dzīvoja kopā, un viņu abu meita varētu veidot normālu ģimenes dzīvi.
Šajā sakarā tiesa jo īpaši uzsvēra, ka A.Kolosovskis un sieviete, ar kuru viņš dzīvoja kopā, ir krievu izcelsmes un viņu abu dzimtā valoda ir krievu, tādējādi viņi nevarētu saskarties ar lielām grūtībām adaptēties Krievijā, pat ja dzīvesvietas maiņa radītu viņiem zināmas neērtības. Tiesa arī noraidīja A.Kolosovska argumentu, ka viņam ir ģimeniskas saites ar savu tēvu, kas likumīgi dzīvo Latvijā. Šis arguments tika noraidīts, jo A.Kolosovksis nebija minējis nevienu šķērsli, kas viņu kavētu apciemot savu tēvu Latvijā, saņemot iebraukšanas vīzu, vai uzņemt tēvu pie sevis Krievijā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums šajā lietā ir pieņemts franču valodā un pašlaik tiek tulkots latviešu valodā. Ar šā lēmuma tekstu franču valodā var iepazīties Eiropas Cilvēktiesību tiesas mājaslapā internetā: http://www.echr.coe.int/ Sprieduma pilns teksts latviešu valodā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!