ATSAUCĒ IETVERT:
Kā ozols Latvijas zemē un kultūras debesīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.2004., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84612
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kā ozols Latvijas zemē un kultūras
debesīs
Kārļa Sebra 90.dzimšanas dienu gluži pamatoti
svinēja visa Latvija. Pie Latviešu biedrības nama, kur 18.februārī notika jubilāra
godināšana, plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, vestibilā gaviļnieku sagaidīja
cilvēku un ziedu jūra, dzirkstīja brīnumsvecītes, spēlēja armijas orķestris.
 Suitu novada dziedātāji un dancotāji jubilāram dāvināja Kurzemes zvaigžņu segu un sveica ar skanīgu priekšnesumu Foto: Andris Kļaviņš |
 |
Jubilārs ar Sebru dzimtā iedibināto dižvīra jostu |
Namā Kārli Sebri ieveda viņa uzticamā skatuves partnere Elza Radziņa,
sarīkojumu vadīja Lolita Cauka un Uldis Dumpis.
Publika ar aplausiem pievienojās augstas atzinības apliecinājumiem, ko Kārlim Sebrim
savos apsveikuma vēstījumos paudušas valsts augstākās amatpersonas un pilsētas
vadība. Apsveicēju pulkā – grāmatnieki un pedagogi, skolēni un akadēmiķi,
kolēģi no Nacionālā teātra un amata brāļi no visiem teātriem, jaunības draugi un
kuplās Sebru dzimtas pārstāvji. Jo viņš zelta graudus bēris visdažādākajos tautas
dzīves apcirkņos – bijis klāt pie Draudzīgā aicinājuma atjaunošanas, radījis
neaizmirstamus mākslas tēlus ne vien uz skatuves, bet arī filmās un radioteātrī.
Māmuļas runasvīri teica paldies par dziļi latviskām domām un dziļi latviskiem
darbiem, Valodnieki – par vārda spēka apliecināšanu, “Tēvzemes” dziedošie
vīri – par allaž taisno muguru, jaunatnes audzinātāji – par dzīves paraugu, kas
jaunās sirdis spēj uzrunāt pārliecinošāk par jebkuru grāmatas patiesību.
Jubilāru un viņa kuplo ciemiņu pulku ar mūzikas pērlēm iepriecināja Kārlis
Zariņš, Raimonds Ozols un citas slavenības, Nacionālā teātra dziedošie aktieri,
Lizuma meitenītes un Doma kora skolas zēni. Katram priekšnesumam līdzi nāca vesels
asociāciju loks, savs kultūrslānis. Tā maestro Jānis Erenštreits atgādināja tos
daudzos Dziesmu svētku gājienus, kad Kārlis Sebris no Nacionālā teātra balkoniņa ar
platu smaidu un možu balsi suminājis dziedātājus.
Drīzāk atgriezties savās īstajās mājās Nacionālā teātra dižvīram novēlēja
daudzi. Kā teica režisors Edmunds Freibergs, maijā paredzamajā atklāšanas uzvedumā
viņam paredzēta liela loma.
Novadnieki uzdeva publikai atminēt, kas tas ir – saknes Lizumā, stumbrs Rīgā,
galotne debesīs. Protams, dzimtajā pusē un visā Latvijā mīlētais un dziļi
cienītais Kārlis Sebris, ko lielu dara darbs, gods un sirdsapziņa.
Aina Rozeniece, “LV”