
Valsts sekretāru 2004.gada 12.februāra sanāksmē
Nobeigums. Sākums –“LV” Nr.24, 13.02.2004.
Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības
nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem”.
Saeimā ir pieņemts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”,
kurš stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai Ministru
kabinetam ir jāpieņem attiecīgi noteikumi, kas izriet no likuma deleģējumiem.
Pašlaik likumdošanā nav noteiktas specifiskas vides prasības nolietotu
transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem.
Noteikumu projekta mērķis ir transportlīdzekļu atkritumu rašanās profilakse, kā
arī transportlīdzekļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas
veicināšana tā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu. Projekts nosaka: vides
aizsardzības prasības, kas jāievēro apstrādes uzņēmumam; termiņus un apjomu,
kādā ražotāji, izplatītāji, nolietoto transportlīdzekļu savākšanas un apstrādes
uzņēmumi, kā arī transportlīdzekļu apdrošināšanas uzņēmumi nodrošina nolietotu
transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus — ātrās medicīniskās
palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to
detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi; nolietotu
transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas,
reģenerācijas un pārstrādes plānā iekļaujamo obligāto informāciju; kā arī
informāciju, kādu nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums iekļauj
pārskatā par iepriekšējo kalendāro gadu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Meža
likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža
apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts atbalsta un Eiropas
Savienības atbalsta saņemšanai.
Likumprojekts paredz grozīt Meža likuma 33.pantu, saskaņojot nacionālo un Eiropas
Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares
attīstībai. Likumprojektā noteikts, ka valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts
tiek piešķirts, lai sekmētu meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un veicinātu
meža nozares attīstību. Valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts nedrīkst
radīt nevienlīdzīgu konkurenci, dodot priekšroku atsevišķu produktu ražošanai un
pakalpojumu sniegšanai. Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts un Eiropas
Savienības atbalsts meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares
attīstībai, nosaka Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un
ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par kompetentās
institūcijas noteikšanu sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi”.
Zemkopības ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu, lai nodrošinātu Eiropas
Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulas (EK) Nr.178/2002, kura paredz
pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, ieviešanu. Rīkojuma
projekts nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgā institūcija
sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA – European Food
Safety Authority) regulas noteiktajā kārtībā un gadījumos.
Pārtikas un veterinārā dienesta tieša sadarbība ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma
iestādi: nodrošinās savlaicīgu un efektīvu informācijas apmaiņu par pārtikas un
dzīvnieku barības riska faktoru analīzi; radīs iespēju iesaistīties kopējā Eiropas
Savienības pārtikas drošuma zinātniskās izvērtēšanas tīklā un nodrošinās
operatīvu nepieciešamās informācijas saņemšanu; radīs iespēju Pārtikas un
veterinārajam dienestam efektīvi un profesionāli pildīt Pārtikas aprites uzraudzības
likumā noteikto funkciju – iesaistīties Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas
sistēmā.
Šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir
vienīgā institūcija, kas realizē valsts uzraudzību un kontroli visos savstarpēji
saistītos pārtikas ražošanas ķēdes posmos “no lauka (fermas) līdz galdam”, no
dzīvnieku turēšanas un barošanas līdz brīdim, kad gatavā produkcija nonāk līdz
patērētājam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Veselības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Eiropas
Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas pasākumu vispārējā
finansēšanas kārtība”.
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļa ir Eiropas
Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu finansēšanas avots, kura
maksājumu mērķi un finanšu vadības prasības ir noteiktas Eiropas Savienības regulā
1258/1999/EC, kā arī citās saistītajās ES regulās. Tomēr šīs regulas nenosaka
kārtību, kā Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā budžetā plāno regulās
noteikto maksājumu nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas
Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansēto un
līdzfinansēto pasākumu īstenošanai un kā fonda maksājumus administrējošās
iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus pasākumu īstenošanai
gadskārtējam valsts budžetam un valsts saistībām vidējā termiņā, kā arī
norēķinu kārtību starp Maksājumu aģentūru un Valsts kasi.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Veselības ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts
kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā”.
Pašreiz spēkā ir Veterinārmedicīnas likums, tā mērķis ir regulēt dzīvnieku
infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku
izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un
tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī
personu tiesības un pienākumus šajā jomā.
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā ir izstrādāti, pamatojoties uz spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar dzīvnieku veselību, labturību,
dzīvnieku barību un pārtikas apriti.
Grozījumi precizē terminus – dzīvnieku izcelsmes produkti, veterinārās uzraudzības
objekti un veterinārā ekspertīze; precizē deleģējumus Ministru kabinetam izdot
noteikumus dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības jomā; nosaka, ka Pārtikas un
veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts atrodas Zemkopības ministrijas
funkcionālajā padotībā; nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir nekavējoties jāziņo:
praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku
dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas
par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību; par dzīvnieku nobeigšanās
gadījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti izmantošanai
pārtikā, savākšanas uzņēmumam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības,
Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments