Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra sēdē

Izskatīts informatīvais ziņojums “Par Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija sēdes protokollēmuma “Par iekšējā tirgus sakārtošanas darba grupas veiktajiem pasākumiem un priekšlikumiem iekšējā tirgus sakārtošanā” izpildi”.
Izpildot Ministru kabineta dotos uzdevumus, Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests) kopā ar Zemkopības ministriju, izvērtējot normatīvo aktu normas, kas reglamentē robežkontroles punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas robežas, caur kuriem Latvijā atļauts ievest pārtikas produktus, secinājusi, ka grozījumi noteikumos par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas nav lietderīgi. 2003.gada maijā šādi grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos tika pieņemti, kā rezultātā tika samazināts robežkontroles punktu skaits, caur kuriem Latvijas Republikā atļauts ievest pārtikas produktus. Pēc šo grozījumu ieviešanas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas saņēma notas, kurās tika izteikta neapmierinātība ar minētajiem ierobežojumiem.
2003.gada 10.decembrī spēkā stājušies grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22.pantā, kas papildina kompetento institūciju pilnvaras pārtikas aprites un pārtikas uzņēmumu kontrolē un atbilstības novērtēšanā. Minētais likuma pants paredz, ka kompetento institūciju pārstāvjiem ir tiesības veikt padziļinātus kontroles pasākumus, pārtikas preču kravas novirzot uz noliktavām ar atbilstošām fiziskās pārbaudes veikšanas vietām un tehnisko nodrošinājumu.
Lai pārliecinātos par muitas noliktavu un brīvajās zonās esošo noliktavu atbilstību pārtikas preču uzglabāšanai, Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) veic regulāru muitas noliktavu un brīvajās zonās esošo noliktavu apsekošanu un padziļinātu kontroli. Atsevišķos gadījumos apsekošanā piedalās Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes) amatpersonas. Par konstatētajiem un noteiktajā termiņā nenovērstajiem pārkāpumiem Zemkopības ministrija pieņem attiecīgus lēmumus par noliktavu slēgšanu pārtikas preču ievešanai, uzglabāšanai, par ko tiek informētas attiecīgās ministriju institūcijas. Ņemot vērā minēto, spēkā esošie normatīvie akti neierobežo pastiprinātu noliktavu kontroli un atbilstības izvērtēšanu ar mērķi optimizēt to muitas noliktavu un brīvajās zonās esošo noliktavu skaitu, kurās atļauts veikt pārtikas produktu muitošanu un uzglabāšanu.
Lai nodrošinātu turpmāku Ministru kabineta doto uzdevumu izpildi, Finanšu ministrija ir sagatavojusi protokollēmumu, kurā noteikts, ka Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam) jānodrošina regulāra (vienu reizi ceturksnī) muitas noliktavu un brīvajās zonās esošo noliktavu kontrole, lai novērtētu to atbilstību pārtikas preču uzglabāšanas prasībām; kā arī jāinformē Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvalde) par muitas noliktavās konstatētajiem un noteiktajā termiņā nenovērstajiem pārkāpumiem.
Pieņemts rīkojums “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu”, kurš apstiprina Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu. Noteikts, ka par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedza Zemkopības ministrijai informāciju par zivju apstrādes uzņēmumu ierobežotajām iespējām saņemt ilgtermiņa aizdevumus ražošanas modernizācijai. Zivju pārstrādes sektoram problemātiskas ir ilgtermiņa aizdevumu ar konkurētspējīgu procentu likmi saņemšanas iespējas Latvijas komercbankās. Šo aizdevumu piesaistes iespēju trūkums būtiski kavē zivju apstrādes uzņēmumu iespējas veikt ražošanas ēku, iekārtu atjaunošanu un ražošanas nodrošināšanu atbilstoši pārtikas drošības un nekaitīguma prasībām. Līdz ar to šo uzņēmumu turpmākā darbība un nākotnes konkurences iespējas ir apdraudētas. Viens no Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšlikumiem esošās situācijas uzlabošanai ir grozījumu veikšana “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā”, paredzot iespējas arī zivju apstrādes uzņēmumiem investīcijām saņemt ilgtermiņa aizdevumus ar pazeminātu procentu likmi. Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus cita veida papildu atbalstam zivrūpniecībai, Zemkopības ministrija piekrita izvērtēt iespējas veikt grozījumus programmā.
Zemkopības ministrija, atbilstoši Lauksaimniecības likuma 4.¹pantam, konsultējoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, saņēma pozitīvu apstiprinājumu plānotajiem grozījumiem programmā. Konsultāciju rezultātā papildus tika nolemts ietvert nosacījumu, kas dos iespēju saņemt aizdevumus arī ar bioloģisko lauksaimniecības produktu apriti saistītiem uzņēmumiem un liellopu audzētājiem samazināt minimālā ganāmpulka lieluma kritēriju.
Precizētā programma palielinās aizņēmēju loku, jo uz aizdevumiem ar pazemināto procentu likmi varēs pretendēt arī zivju apstrādes uzņēmumi un ar bioloģisko lauksaimniecības produktu apriti saistītie uzņēmumi. Papildus ir arī nosacījums, ka zivju apstrādes sektoram kopējais piešķirto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 4 miljonus latu. Samazinātais liellopu ganāmpulka minimālā lieluma kritērijs dos lielākas iespējas piesaistīt papildu finansējumu liellopu audzēšanas modernizācijai. Paplašinot aizņēmēju loku, efektīvāk tiks izmantoti atlikušie kredītlīnijas resursi aptuveni 10 miljonu latu apmērā.
Pieņemts rīkojums “Par koncepciju “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas reģistrēšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda””.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Zemkopības ministrijas uzdevumā 2000.gadā uzsāka valstij piekrītošās zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz Zemkopības ministrijas vārda. Veicot uzmērīšanas darbus Rīgas jūras līča piekrastē Salacgrīvā zemes gabalam “Salacgrīvas valsts mežs Nr.6635”, LVM saskārās ar virkni jautājumu (problēmām), kuru risināšanā iesaistījās Valsts zemes dienests (VZD), Centrālā zemes komisija (CZK), Zemkopības ministrija (ZM) un Ministru prezidents.
Tika identificētās problēmas par tauvas joslu. Atbilstoši VZD Robežu uzmērīšanas instrukcijas prasībām, īpašumu robežu gar Baltijas jūru un Rīgas līci nosaka pa tauvas joslas robežu. Tā kā ar jēdzienu “josla” ir saprotams kādas noteiktas lineāras teritorijas apzīmējums, kurai ir divas robežlīnijas – joslas sākums un joslas beigas, nav viennozīmīgi saprotams, vai īpašuma robežlīnija ir nosakāma, ietverot tauvas joslu vai neietverot. Stāvkrasta gadījumā robežu uzmērīšanas instrukcija viennozīmīgi norāda, ka tauvas josla tiek ietverta zemes īpašuma teritorijā, bet lēzena krasta gadījumā tauvas joslas robežas jēdziens nav tulkojams viennozīmīgi. Tā kā tauvas joslā valsts meža masīvos pārsvarā aug mežs, tad atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību īpašumtiesību reģistrāciju zemesgrāmatā” un Meža likumam zeme tauvas joslā ir meža zeme, valstij piederoša vai piekrītoša meža zeme, kas reģistrējama uz valsts vārda ZM (vai Vides ministrijas) personā. Tādējādi VZD rīcība, izdalot tauvas joslu no kopējā uzmērāmā masīva, tikai sadārdzina un paildzina kopējo zemju uzmērīšanas un reģistrācijas procesu, jo atdalīto tauvas joslu nāksies uzmērīt un reģistrēt kā atsevišķu zemes vienību.
Tika identificētas problēmas par jūras piekrasti (pludmali). Zeme pludmales joslā un tauvas joslā ir nekustams īpašums, kuram nav noteikts izņēmuma statuss attiecībā uz tā reģistrāciju, tāpēc tas ir jānostiprina zemesgrāmatā, pretējā gadījumā tiek ierobežotas šā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības, jo Civillikuma 994.panta noteikumi paredz, ka “par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā”. Arī Satversmes 105.pants garantē īpašnieka (tajā skaitā arī valsts) tiesības uz īpašumu. Izvērtējot situāciju, konstatēts, ka zemes reformas laikā zemes komisijām ir bijusi dažāda nostāja, piešķirot lietošanā Valsts meža dienesta (VMD) virsmežniecībām to valstij piekrītošo meža zemi, kas robežojas ar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslu: ~ 83 kilometri piekrastes joslas ir piešķirta VMD kopā ar tai pieguļošo valsts meža zemi, bet ~ 160 kilometros meža zeme piešķirta līdz piekrastes joslai.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas kopgarums ir ~ 503 kilometri. Piekrastes joslā atrodas Satiksmes ministrijas objekti, savukārt ar piekrastes joslu robežojas uz valsts vārda Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas personā reģistrējamās valstij piederošas vai piekrītošas zemes (tabula).
Pieņemta koncepcija un tās risinājuma variants, visa Baltijas jūras un Rīgas Jūras piekrastes josla, ja normatīvajos aktos nav noteikts savādāk, ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Tieslietu ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. Tieslietu ministrijai uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” līdz 2004.gada 1.februārim.
Tieslietu ministrijai uzdots nodrošināt precizējumu izstrādāšanu un apstiprināšanu Valsts zemes dienesta Zemes vienību uzmērīšanas instrukcijā līdz 2004.gada 1.martam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments