
No 16. līdz 18.februārim notiek Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Maltas Republikā
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Maltas prezidents Gvido de Marko, dodotie uz oficiālajām vakariņām Foto no Maltas informācijas departamenta |
Otrdiena, 17.februāris, valstsvizītes otrā diena, Maltā bija ļoti
saulaina – atšķirībā no lietainās, mākoņainās, drēgnās pirmdienas. Par
valstsvizīti Valletā un apkārtējās nelielajās pilsētiņās liecina Latvijas
sarkanbaltsarkanie karogi. Latvijas prezidentes valstsvizīti plaši atspoguļo Maltas
laikraksti, televīzija un radio. Valsts lielākais angļu valodas laikraksts “The
Times” otrdienas numurā uzsvēris Latvijas Valsts prezidentes vārdus, ka Latvijas,
tāpat kā Maltas, ekonomikā ļoti nozīmīgas ir ostas, kam var būt ļoti būtiska
nozīme arī Latvijas un Maltas sadarbībā. Īpaši tāpēc, ka Latvija un Malta atrodas
ģeogrāfiski ļoti izdevīgās pozīcijās – ES pretējās malās – un varētu savos
kontaktos saistīt ES ziemeļaustrumus ar dienvidu reģioniem. “The Times” arī uzsver
Latvijas prezidentes vārdus par dziļo iespaidu, ko uz viņu atstājusi Maltas senā
vēsture un kultūra, – tas varētu būt īpašs sadarbības vektors nākotnē.
Šādas stratēģijas perspektīvu apliecina arī Latvijas kultūras ministres Ingunas
Rībenas piedalīšanās mūsu valsts oficiālajā delegācijā.
Laikraksta “The Times” pirmdienas numurā ievietots plašs Latvijas goda konsula
Maltā Marka Antonija Sammuta komentārs par trešdien paredzēto diskusiju par mazo
valstu lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā – diskusija notiks Maltas
universitātē, un tajā piedalīsies abu valstu prezidenti. Šī diskusija būs
specifisks valstsvizītes noslēguma akcents. M.A.Sammuts uzsver, ka diskusijas tematu
ierosinājusi Latvijas puse, taču šī problēma – mazo valstu loma paplašinātajā
Eiropas Savienībā – ir ļoti aktuāla arī Maltai.
“Pēc referenduma retorikas mums tagad ir laiks sākt raudzīties, kādus lomus varam
rast no dalības Eiropas Savienībā,” raksta Latvijas goda konsuls Maltā, atsaucoties
uz latviešu dziļo pārliecību par ES piedāvātajām iespējām. Marks Antonijs Sammuts
analizē arī Maltas nākotni Eiropas Savienībā – tieši Latvijas pieredzes
kontekstā, atsaucoties uz faktu, ka abās valstīs bija relatīvi liels eiroskeptiķu
īpatsvars – lielākais no visām desmit Eiropas Savienības kandidātvalstīm.
Goda konsuls atzīmējis arī latviešu strādīgumu un disciplinētību – atšķirībā
no maltiešu dienvidnieciskā temperamenta. M.A.Sammuts uzsvēris arī
V.Vīķes-Freibergas augsto intelektuālo prestižu.
“Viņa tiek uzskatīta par Vāclava Havela morālo sekotāju, kas pauž Austrumeiropas
postkomunistisko valstu viedokli pasaulei,” teikts laikraksta komentārā. Laikraksts
arī uzsvēris, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir vienīgā sieviete prezidente Austrumeiropas
postkomunistiskajās valstīs.
Atgādinot, ka arī Maltas prezidents Gvido de Marko nāk no akadēmiskajām aprindām,
”The Times” trešdienas diskusijai paredz tiešām “neaizmirstamu spraigumu”.
Vakar, 17.februārī, valstsvizītes otro dienu ievadīja Vairas Vīķes-Freibergas
tikšanās ar Maltas parlamenta opozīcijas līderi Alfrēdu Santu.
Pēc tikšanās ar opozīcijas līderi Alfrēdu Santu Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga pauda iespaidu, ka opozīcijā esošā leiboristu partija, kas kopš
90.gadu sākuma iestājusies pret Maltas dalību Eiropas Savienībā, ir samierinājusies
ar zaudējumu Eiropas Savienības referendumā un sākusi saprast jaunās iespējas, ko
Maltai pavērs Eiropas Savienības dalībvalsts statuss.
Pēc tam Latvijas Valsts prezidente pēc valstsvizīšu tradīcijas Maltā prezidenta
Gvido de Marko pavadībā iestādīja kociņu Maltas prezidenta rezidences dārzā, kura
aizsākumi meklējami 1620.gadā. Latvijas prezidente iestādīja cipresi netālu no
kociņa, kuru pils dārzā pērnā gada oktobra valstsvizītes laikā iestādījis
Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. “Lai šis koks aug varens un zaļo,” teica
V.Vīķe-Freiberga.
Vakar priekšpusdienā Latvijas Valsts prezidente tikās ar Maltas premjerministru
Edvardu Adami. Tikšanās laikā ar Maltas premjerministru Edvardu Adami abas puses bija
vienisprātis, ka Latvijas un Maltas interesēs ir ekonomiskās sadarbības
padziļināšana. Šajā jomā jau tiek gatavots investīciju veicināšanas un
aizsardzības līgums. Abas puses pauda cerību, ka šis līgums būs labs stimuls abu
valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai un paplašināšanai.
Sarunā izskanēja viedoklis par ostu un tranzīta biznesu kā ļoti perspektīvu
sadarbības veidu abām valstīm. Apspriežot ES nākotni pēc organizācijas
paplašināšanās, Latvijas prezidente un Maltas premjerministrs konstatēja, ka abām
pusēm nav būtisku viedokļu atšķirību. Abas puses bija vienisprātis par mazo valstu
īpašo lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā. Maltas premjerministrs arī teica, ka
Malta beidzot ir apzinājusies, ko tiešām nozīmē dalība ES. Pēc Maltas
premjerministra vārdiem, tagad līdz 1.maijam ir jāpaspēj izdarīt vēl visu
nepieciešamo, lai valsts dalība Eiropas Savienībā būtu jo izdevīgāka, un mazo salu
valsts to arī dara dažādos līmeņos.
Valsts prezidente arī pastāstīja, ka Maltas puse lūgusi Latvijas atbalstu Eiropas un
Vidusjūras sadarbības fonda izveidošanā. Pagaidām vēl nav izlemts, kurā valstī
darbosies šis fonds.
| Maltas
premjerministrs Edvards Adami ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu; Valsts
prezidente pēc cipreses iestādīšanas Maltas prezidenta rezidences dārzā Foto no Maltas informācijas departamenta |
|
“Latvija vēl nav pieņēmusi savu lēmumu, mēs to apsveram,”
teica Valsts prezidente.
Pēc sarunas ar Maltas vadības vadītāju V.Vīķe-Freiberga apmeklēja Maltas brīvostu,
kur augsto viešņu sagaidīja brīvostas priekšsēdētājs M. Patelli. Vispirms
brīvostas biroja ēkā notika ostas prezentācija. Augstie viesi no skatu laukuma
apskatīja brīvostas teritoriju. Pēc tam Valsts prezidente, Imants Freiberga kungs un
Latvijas delegācija ar automašīnām devās īsā ekskursijā pa brīvostas teritoriju.
Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem pēc Maltas brīvostas apmeklējuma, Valsts
prezidente pauda pārliecību, ka relatīvi lielais attālums starp mūsu valstīm nav
šķērslis veiksmīgai sadarbībai. Kā piemēru prezidente minēja faktu, ka Maltas
brīvostai ir rosīga sadarbība ar Austrāliju un ar gandrīz visiem planētas
tālākajiem punktiem. “Mums jādomā, kas ir konceptuāli vienojošs,” teica
prezidente. “Tas ir koncepts par brīvostu un brīvostas piedāvātajiem tranzīta
pakalpojumiem. Maltas brīvostas sekmes ir vērtīga pieredze, ko vajag analizēt Latvijas
brīvostā, lai gūtu konkrētu labumu Latvijas ekonomikai.”
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai arī Latvija varētu piedāvāt savu karogu citu
zemju kuģiem, Valsts prezidente atbildēja: “Kopš stāšanās amatā esmu
interesējusies, kāpēc 45 no Latvijas kuģniecības agrākajiem kuģiem tagad kuģo zem
Maltas karoga. Tas ir jautājums par agrāko valdību lēmumiem – kā Latvijā bija
jāveido kuģu reģistrs. Manuprāt, ir pielaistas kļūdas agrāko laiku lēmumos.
Latvijai bija iespēja piesaistīt mūsu valstij vairākus kuģus, bet šīs iespējas ir
palaistas garām. Bet ir lietas, ko varam izdarīt vēl šodien, lai vairāk kuģu dabūtu
atpakaļ zem Latvijas karoga.”
Vakar Vaira Vīķe-Freiberga sniedza arī interviju laikrakstam “Malta Business
Weekly”.
Dienas vidū notika pusdienas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga
kungam, ko bija sarīkojuši Maltas premjerministrs un Mērija Adami kundze. Pusdienās
Vaira Vīķe-Freiberga un Edvards Adami teica runas. Latvijas Valsts prezidente savā
runā uzsvēra jaunās iespējas, kas pavērsies Latvijas un Maltas divpusējo attiecību
attīstībai pēc 1.maija, kad tās būs kļuvušas par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.
Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente Maltas Tirdzniecības kamerā tikās ar Maltas un
Latvijas uzņēmējiem. Augstos viesus sagaidīja Maltas Tirdzniecības kameras prezidents
Luiss Apaps Boloņja. Latvijas Valsts prezidente teica uzrunu Latvijas un Maltas
uzņēmējiem.
No Latvijas puses runāja arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras valdes
priekšsēdētājs Juris Kanels.
Latvijas un Maltas uzņēmēji dzīvā domu apmaiņā, mainoties jautājumiem un
atbildēm, apsprieda mūsu valstu ekonomiskās sadarbības potences.
Pēc tam Valsts prezidente piedalījās Latvijas Republikas Goda konsulāta oficiālajā atklāšanā. Mūsu valsts vadītāju pie konsulāta ēkas sagaidīja goda konsuls Marks Antonijs Sammuts. Valsts prezidente noņēma pārklāju no Goda konsulāta oficiālās plāksnes.
Valsts vizītes otro dienu noslēdza Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkota pieņemšana par godu Maltas Republikas prezidentam un Violetai de Marko kundzei. Valsts prezidente teica uzrunu, kam sekoja stīgu kvarteta “Difference” koncerts. Skanēja Haidna, Mocarta, Bēthovena un Šūmaņa kompozīcijas.
•
Latvijas uzņēmēju delegācija vakar darba grupā “Tūrisma un
viesmīlības industrija” iepazinās ar Maltas Tūrisma pārvaldes darbību un
diskutēja par investīciju piesaistīšanas metodēm. Maltas tūrisma industrijas
attīstība īpašu Latvijas uzņēmēju interesi izraisījusi ar savu konceptuālo
pavērsienu – mainot Maltas tēlu no eksotiskas atpūtas zemes ar siltu jūru un
saulainiem kūrortiem uz senas vēstures un unikālas kultūras zemi.
Latvijas uzņēmēji vakar apmeklēja arī Svētā Jāņa katedrāli un citus unikālus
Maltas tūrisma objektus.
Viena no dziļi katoliskās Maltas savdabīgākajām iezīmēm ir ļoti daudzās
baznīcas. Maltieši pat joko, ka katru dienu var iet pielūgt Dievu citā baznīcā –
pietiks visam gadam, un tad vēl kāda baznīca paliks neapmeklēta.
•
Valsts prezidentes ekonomikas jautājumu padomniece Madara Krūmiņa
sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Latvijas un Maltas ekonomiskās sadarbības apjoms
līdz šim bijis neliels, taču abām valstīm ir uzkrāta vērtīga pieredze, kas būs
īpaši nozīmīga pēc 1.maija, kad Latvijai un Maltai jau kā pilntiesīgām ES
dalībvalstīm pavērsies daudz plašākas sadarbības iespējas.
Valsts prezidentes padomniece uzsvēra tūrisma īpašo nozīmi Maltas ekonomikā, ko
nosaka valsts nelielā teritorija un unikālā kultūra. Maltā tūristi var aplūkot
celtnes, kas vecākas par Ēģiptes faraonu piramīdām. Unikālā kultūra ir viens no
Maltas tūrisma industrijas veiksmīgās attīstības stūrakmeņiem, tādēļ arī tik
loģiska un nozīmīga ir Latvijas kultūras ministres piedalīšanās šajā
valstsvizītē.
Lappusi sagatavojis Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša”
speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Maltā