
Avots: “Eurostat”
Latvijā mazāk
mikrouzņēmumu
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm
Latvijā vairāk nekā citās valstīs darbojas mazie, nevis mikrouzņēmumi, liecina ES
Statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija. Saskaņā ar 2003. gadā
Komisijā izstrādātajām rekomendācijām, mikrouzņēmumi ir uzņēmumi, kuros strādā
mazāk nekā 10 strādājošo un kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā 2 miljoni eiro,
savukārt mazajos uzņēmumos strādā mazāk nekā 50 strādājošo un gada apgrozījums
ir līdz 10 miljoniem eiro. Saskaņā ar definīciju par vidējiem uzņēmumiem tiek
saukti tādi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un gadā tiek apgrozīts vairāk
nekā 43 miljoni eiro.
No kopējā uzņēmumu skaita Latvijā 76,9% ir tādi, kuros nodarbināts mazāk nekā 10
strādājošo. Savukārt mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā mikrouzņēmumi veido
attiecīgi 81,5% un 78,5% no kopējā uzņēmumu skaita. Pēc “Eurostat”
informācijas, tikai Ungārijā mikrouzņēmumu ir mazāk nekā Latvijā – 51%. Ņemot
vērā mazāku mikrouzņēmumu proporciju, relatīvi lielāku daļu no kopējās
uzņēmumu struktūras Latvijā veido mazie uzņēmumi. Arī Lietuvā un Igaunijā šis
rādītājs ir līdzīgs. Kā līdz šim norādījuši ekonomisti, lai arī
mikrouzņēmumu darbība valstī ir svarīga un vitāli nepieciešama, tomēr lielāki
uzņēmumi parasti retāk izvairās no nodokļu nomaksas un ir stabilāki. Tomēr
jāatzīmē, ka ES valstīs mikrouzņēmumi vidēji veido pat 90% no kopējā uzņēmumu
skaita.
Zema uzņēmējdarbības
aktivitāte
Līdz šim nereti ticis norādīts, ka Latvijā ir ārkārtīgi zema
uzņēmējdarbības aktivitāte, proti, salīdzinoši maz reģistrētu uzņēmumu uz 1000
iedzīvotājiem. Uz šo aspektu intervijā ar “Latvijas Vēstnesi” norādījis
Ekonomikas ministrijas Tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks, Komercdarbības
attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Buhārins (skat. “Eiropas Vēstis” 4.07.2003.
– red.). “Eurostat” sniegtie dati apliecina, ka Latvijā tiešām
uzņēmējdarbības aktivitāte ir zema – 15 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. Īpaši
maz tas ir salīdzinājumā ar to vidējo skaitu ES – 36 uzņēmumi, tomēr jāatzīmē,
ka maz un pat vēl mazāk nekā Latvijai to ir arī dažas citās kandidātvalstīs.
Piemēram, Slovākijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vien 7 uzņēmumi, Ungārijā
– 6. Rezultāti Lietuvā un Igaunijā ir līdzīgi kā Latvijā. Kandidātvalstu vidū
tikai Slovēnija, Polija un Čehija izceļas ar īpaši augstiem rādītājiem (attiecīgi
36, 37 un 72 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem).
Lai arī, no vienas puses, salīdzinoši mazs reģistrēto uzņēmumu skaits uz 1000
iedzīvotājiem ir negatīva iezīme, tomēr, no otras, tas liecina par milzīgu
uzņēmējdarbības izaugsmes potenciālu tuvākajiem gadiem. Protams, vispirms
uzņēmējdarbības aktivitāte atkarīga no pašiem iedzīvotājiem, tomēr lielā mērā
šos procesus var ietekmēt arī valsts, sekmējot tādu likumdošanas un nodokļu
atlaižu ieviešanu, kas stimulētu valsts iedzīvotājus sākt savu biznesu. Arī
Tirdzniecības un rūpniecības kameras Mazo un vidējo uzņēmumu komisijas
priekšsēdētājs un Latvijas Alus darītāju savienības prezidents Jānis Dūklavs
intervijā “Latvijas Vēstnesim” (skat. “Eiropas Vēstis” 4.07.2003. – red.)
norādījis, ka svarīgākais aspekts uzņēmējdarbības veicināšanai ir labvēlīgas
vides radīšana, kā arī izpratne par to, ka mazajiem uzņēmējiem nav tādu pašu
iespēju kā lielajiem. Līdzšinējie valdības pārstāvju izteikumi liecina, ka uz
jauniem nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem nav ko cerēt. Piemēram, nu jau bijušais
ekonomikas ministrs Juris Lujāns preses konferencē 21.janvārī norādīja, ka,
viņaprāt, fiskālās politikas stimuls nereti tiek pārspīlēts, turklāt Latvijā
salīdzinājumā ar ES valstīm ir zemi nodokļi.
Kandidātvalstīs
daudz zemāks darbinieku ražīgums
Vēl būtiska nozīme ekonomikā ir darbaspēka ražīgumam, kas
izskaidro, cik vidēji saražo viens nodarbinātais gada laikā. “Eurostat”
publiskotie dati apliecina, ka nodarbināto produktivitāte kandidātvalstīs
salīdzinājumā ar ES valstīm ir daudz zemāka. Vidēji pašreizējās ES valstīs viens
nodarbinātais gada laikā saražo produkciju par vairāk nekā 50 tūkstošiem eiro.
Kandidātvalstu vidū visaugstākais tas ir Kiprā, kur viena darbinieka ražīgums gadā
ir 25 tūkstoši eiro. Šeit gan jāatceras, ka Kiprā ļoti lielu ekonomikas daļu veido
ienākumi no tūrisma.
Viens no augstākajiem rādītājiem kandidātvalstu vidū ir arī Latvijai. Pie mums
vidēji ik nodarbinātais gada laikā saražo produkciju par 10,6 tūkstošiem eiro.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā produktivitāte ir zemāka – attiecīgi 5,5 un 8
tūkstoši eiro gada laikā.
Pētījums atklāj arī kādu kopīgu tendenci gan ES, gan kandidātvalstīs: vidēji
lielajos uzņēmumos nodarbinātie strādā produktīvāk. Tiesa, ES lielajos uzņēmumos
nodarbināto produktivitāte ir sešas reizes augstāka nekā Latvijas un citu
kandidātvalstu lielajos uzņēmumos. Tajā pašā laikā “Eurostat” norāda: lai arī
kandidātvalstu darbinieku ražīgums ir zemāks, uzņēmēja izmaksas par vienu
darbinieku topošajās dalībvalstīs ir krietni mazākas.
Lielie uzņēmumi biežāk
izglīto darbiniekus
Ilze Sedliņa, “LV”