mūsu fotosabiedrību. Bet autoram šis notikums nesa arī rūgtus mirkļus. Parādījās kritikas, kas apgalvoja, ka Binde attēlojis drūmu, ciešanu pārņemtu padomju cilvēku un par to tad viņam ārzemnieki piešķīruši balvu. “Šausmas, šausmas” – tā kritizētāji bija nosaukuši šo fotogrāfiju. Vēlāk noskaidrojās, ka to safabricējusi kāda Bindem nelabvēlīga žurnāla “Sovetskoje foto” redaktore un mūsu pašu Ilmārs Īverts.
“Subjektīvā enciklopēdija” aptvers vairāk nekā 40 gadu darbību foto jomā. Subjektīva tāpēc, ka atlasi veic autors. Viņš uzskata, ka apmēram 1000 fotogrāfiju ir vērts rādīt sabiedrībai. Enciklopēdija tāpēc, ka ir visaptveroša un veidojas alfabēta kārtībā. Pirmā izstāde, kuras darbu nosaukumi sākas ar “A”, līdz marta beigām vēl būs atvērta Latvijas Fotogrāfijas muzejā. “Ābols”, “Akts”, “Abuladze” (gruzīnu režisors) un citi cilvēki un daudz kas cits redzams ekspozīcijā.
Galerijā “Bonham S. S” šonedēļ vēl var apskatīt izstādi “Erotika”. Interesanti, ka galerijas vadītāja Sarmīte Sīle ir Gunāra Bindes modele jau 50 gadu, jau kopš viņas bērnības. Iespējams, šī saskarsme ietekmējusi viņas izvēli kļūt par mākslas zinātnieci.
Vēl būs daudz izstāžu. Iecerētas arī akcijas, piemēram, vienas dienas demonstrējumi kādā Liepājas ielā vai tikšanās ar lauku ļaudīm. “Varbūt varētu izkaisīt nelielas fotogrāfijas no helikoptera virs kāda ciemata un paziņot, ka esmu tā izdarījis, lai cilvēki paceļ un apskata,” gudro Gunārs Binde. Viņam padomā ir arī pēc katras izstādes laist klajā fotoattēlu burtnīciņu. Beigu beigās, pēc gadiem pieciem, septiņiem varētu tapt enciklopēdija vienā kopīgā grāmatā.
Fotomāksliniekam Bindem raksturīgs kustīgs dzīvesveids. Īpaši tas izpaužas foreļu makšķerēšanā. Tur viņš gūstot sešus labumus: “Tā es tieku vaļā no pilsētas stresa, no radošā darba sasprindzinājuma. Iešana pa upēm man sagādā azartu, un tas dzēš stresu. Otrkārt, tas ir sports. Pa upi piecus, septiņus kilometrus turp un atpakaļ brienot, kāpjot pa akmeņiem, pāri kokiem un pa brikšņiem, tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas. Treškārt, tas ir dialogs dabā. Es ar to zivi sarunājos. Zinu, kur un kā viņa dzīvo, kā es viņu un kā viņa mani var piemuļķot. Un dialogs notiek ne tikai ar zivi, bet arī ar putniem un visādiem kukainīšiem, ar visu dzīvo pasauli. Ceturtkārt, tas ir estētisks prieks. Aiz katra līkuma paveras burvīgas ainas. Piektkārt, tā braukājot un ejot, praktiski apgūstu Latvijas ģeogrāfiju. Un beidzot – esmu noķēris kādu zivi, ko var uzcept vai iesālīt.”
Bet pāri visam, protams, ir fotografēšana. Gunāram Bindem ir līgums ar bruņotajiem spēkiem par nozīmīgu notikumu fiksēšanu. Bet mākslas foto joma ir neizsmeļama. Meistars saka: “Fotogrāfija ir bezgala daudzveidīga. Savos 70 gados es varētu ar to tikai sākt nodarboties. Ir liels neaparts lauks priekšā. Ar vienu mūžu nepietiek pat tādai šaurai tēmai kā, piemēram, tauriņa lidojums. Kur nu vēl tik plašai tēmai kā manējā – cilvēks! Cik cilvēku, tik pasauļu.”