
Latvijā joprojām ir ievērojams satiksmes negadījumos dzīvību
zaudējušo cilvēku skaits, trešā daļa no tiem – gājēji. Operatīvie dienesti,
tajā skaitā neatliekamā medicīniskā palīdzība, izjūt materiāli tehniskā
nodrošinājuma trūkumu, kas liedz laikus ierasties un sniegt palīdzību autoavārijās
cietušajiem. Tai pašā laikā palielinās to braucēju skaits, kas pie stūres
sēdušies reibumā, auto vadījuši bez tiesībām un darījuši to agresīvā manierē.
Gandrīz 50% no ceļu negadījumos bojāgājušajiem bijuši mazaizsargātie satiksmes
dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, bērni. Tā situāciju uz Latvijas ceļiem
aizvadītajā gadā raksturo M. Gulbis un V. Puķīte.
Pērn ceļu negadījumos bojā gājuši 483, bet dažādas traumas guvuši 6 636 cilvēki.
2002. gadā šie skaitļi bijuši attiecīgi 515 un 6 320. Šā gada janvārī ceļu
negadījumos bojā gājuši jau 44 cilvēki, kas ir par 21 vairāk nekā pērn šajā
laika posmā. Galvenie nelaimju cēloņi arī aizvadītajā gadā bijuši braukšana
reibumā (15 343 gadījumi) un atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana (59 535
gadījumi). 2002. gadā šie skaitļi bijuši attiecīgi 13 523 un 97 373. Kā norāda V.
Puķīte, ievērojami palielinājies to braucēju skaits, kas auto vadījuši reibumā un
bez tiesībām vienlaikus. Turklāt daudziem tas bijis atkārtots šāds pārkāpums gada
laikā, par ko paredzēta kriminālatbildība. Tomēr reāls cietumsods, kas varētu būt
efektīvs līdzeklis šādu incidentu novēršanai, vainīgajiem netiek piemērots. Tāpat
bažas rada izplatītie rupjie satiksmes noteikumu pārkāpumi saistībā ar krustojumu
šķērsošanu un nekaunīgu braukšanas stilu, īpaši sastrēgumstundās
galvaspilsētā, kad sevišķi grēkojot maršruta taksometru vadītāji.
Lai mazinātu minēto negāciju apjomu, nepieciešamas gan izmaiņas likumdošanā,
normatīvajos aktos, gan jāturpina Ceļu policijas darba pilnveidošana, norāda A.
Lukstiņš. Daļēji satiksmes drošībai par labu varētu nākt šogad paredzētā
uzskaites punktu sistēmas ieviešana autovadītāju sodīšanā, kā arī audzinoša
rakstura līdzekļu piemērošana. A. Lukstiņš uzsver nepieciešamību patrulēšanai
ielās norīkot lielāku skaitu netrafarētu policijas mašīnu, kuru uzdevums būtu
cīņa ar nedisciplinētajiem autovadītājiem. Gājēju drošības palielināšanai CSDD
iesaka noteikumos paredzēt pie apģērba stiprināmo atstarotāju lietošanu ne tikai
ārpus apdzīvotām vietām, bet arī pilsētās, obligātu palūkošanos gan pa labi, gan
pa kreisi pirms gājēju pārejas šķērsošanas, kā arī noteikt aizliegumu šķērsot
brauktuvi, ja tajā ir vairāk par divām braukšanas joslām katrā virzienā.
Pērn ceļu satiksmes negadījumos Eiropā bojā gājuši ap 50 000 cilvēku. Izskanējusi
apņemšanās līdz 2010. gadam šo traģisko statistiku samazināt uz pusi. Jāatgādina,
ka 90. gados izstrādātajā Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā kā
optimistiskais scenārijs minēta negadījumos bojāgājušo skaita samazināšana tā,
lai 2006. gadā tas nepārsniegtu 300. Pesimistiskais – paredzēja bojāgājušo skaita
Guntars Laganovskis, “LV”