Lai mazinātos nepilsoņu skaits

Autore Ilze Brands-Kehre pētījuma prezentācijā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Vakar, 17.februārī, Naturalizācijas pārvaldē, klātesot vairāku valstu vēstniekiem, tika prezentēts pētījums “Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā”, kuru finansiāli atbalstīja Somijas vēstniecība Latvijā. Prezentācijā piedalījās Somijas vēstniece Latvijā Kirsti Eskelinena, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Tieslietu ministrijas Padotībā esošo iestāžu departamenta direktors Ronalds Ratfelders un pētījuma autore Ilze Brands-Kehre.
Latvijā ir 481 000 (jeb 21%) nepilsoņu, no kuriem ik gadu pilsonību iegūst 1,6%. Kā atzina I.Brands-Kehre, naturalizācijas gausie tempi bija par iemeslu pētījuma tapšanai. Bija arī vēlme noskaidrot, kā šo procesu varētu paātrināt. Pētījuma gaitā apsekota 81 pašvaldība, aptaujāti 204 eksperti – pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī 6825 nepilsoņi. Tikai 14% no aptaujātiem nepilsoņiem nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, 20% par to nav domājuši. 18% uzskata, ka pilsonības iegūšanas procedūra ir viņiem pazemojoša, liela daļa uzskata, ka viņiem pilsonība pienākas automātiski. Vairums nepilsoņu uz jautājumu, kāpēc savus bērnus nereģistrē kā pilsoņus, atbildēja, ka to jau izdarījuši. Savukārt 20% norādīja, ka viņiem trūkst informācijas par šādu iespēju.
Pētījums rāda, ka ir cieša saistība starp ekonomisko situāciju konkrētajā pagastā un naturalizēties gribošajiem. Jo vairāk cilvēkus nomāc bezdarbs, rūpes par izdzīvošanu, jo viņi ir pasīvāki vēlmē iegūt pilsonību. Jaunieši, protams, ir aktīvāki pilsonības ieguvē nekā vecāka gadagājuma cilvēki. Ir pagasti, kuros vecumā virs 60 gadiem vairāk ir nepilsoņu nekā pilsoņu. Vislielākās problēmas ar naturalizāciju un tās tempiem ir tieši pierobežu pagastos. Kā kavējošus faktorus pilsonības ieguvei autore min valodas nezināšanu, motivācijas trūkumu, bailes no eksāmena, kā arī apsvērumus, kas saistīti ar ceļošanu uz NVS valstīm. Savukārt veicinošie apstākļi ir ceļošana uz rietumvalstīm, piederības sajūta valstij, kā arī iespēja iegūt zemi īpašumā.
Vislielākās problēmas ar latviešu valodas apguvi ir Latgalē, lai gan, kā rāda pētījums, turienes iedzīvotāji ir pozitīvāk noskaņoti apgūt valsts valodu nekā dažu Kurzemes pagastu iedzīvotāji. E.Aldermane atzina, ka pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ļoti liels, diemžēl valstij nav pietiekami finanšu resursu, lai to pilnībā apmierinātu.
Pētījums pārliecinoši atklāj, ka etniskās integrācijas darbs vissvarīgākais ir tieši pašvaldībās, jo tās vistuvāk iedzīvotājiem.
I.Brands-Kehre izstrādājusi arī pētījuma tapšanas gaitā izkristalizējušās rekomendācijas nepilsoņu skaita samazināšanai. Piemēram, bērniem pilsonību piešķirt automātiski, izņemot gadījumus, kad vecāki no tās atsakās. Tā neveidotos jauna nepilsoņu paaudze. Tāpat automātiski pilsonība būtu jāpiešķir tiem vēsturisko minoritāšu pārstāvjiem, kas Latvijā dzīvo paaudzēs, taču kaut kādu iemeslu dēļ nav ieguvuši pilsonību.
Kā pastāstīja E.Aldermane, Naturalizācijas pārvalde kopā ar Veselības ministriju ir sagatavojusi izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka invalīdiem un pensionāriem, kuru veselības stāvoklis neatļauj kārtot naturalizācijas eksāmenus, pilsonība tiktu piešķirta automātiski.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv