Partiju intereses
ārkārtīgi konfliktējošas

Viens no iemesliem, kādēļ tas tā, – cilvēki adaptējas jaunajā sistēmā, bet nedemokratizējas. Politiķi pieņem formālos spēles noteikumus, piesedzot lietu patieso būtību, bet tas ir tālu no tā, kas tiek sagaidīts no demokrātiskā režīmā dzīvojošiem politiķiem un sabiedrības, norāda I. Ostrovska.
Valstī trūkst politiskās atbildības, atskaitīšanās un tā, ko sauc par politisko kultūru un konsensu jautājumu risināšanā. Vadošo politisko grupu intereses ir vērstas vienā virzienā, bet ārkārtīgi konfliktējošas, jo vienu un to pašu “spēļmantiņu smilšu kastē” vēlas visi. “Spēļmantiņa” ir liela izmēra ar sešām vai pat septiņām, astoņām nullēm rakstāmas summas un darījumi, bet to grib visas aktīvās grupas. Tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi, un, ja tā, tad tā ir nāve demokrātijai, secina politoloģe.

Ilgstošu valdību izveidot
nav iespējams

Jautāta, kādas ir izredzes pašreizējā politiskajā situācijā izveidot ilgstoši stabilu valdību, I. Ostrovska pauž pārliecību, ka šobrīd ir izveidojusies situācija, kurā ilgstoši strādātspējīgu valdību izveidot nav iespējams. “Intereses, kas stāv aiz katras no politiskajām partijām, ir pārāk konfliktējošas, tādēļ vienprātīga jautājumu risināšanas kultūra nav un nevar būt,” uzskata politoloģe.
Savu zīmogu politiskajiem lēmumiem uzliek arī pavisam drīzā pievienošanās Eiropas Savienībai, jo nav skaidrības par to, kādas būs adaptācijas iespējas jaunajā sistēmā. Mūsu politiķiem ir skaidri formālie noteikumi, bet nav skaidrības par to, kādas būs iespējas pielāgoties, un turpināt virzīties pa iesākto kursu. Tādēļ šobrīd valda viegla panika un, pieņemot lēmumus vai rīkojoties, racionalitāte ir samazināta līdz minimumam, atzīst I. Ostrovska.
Politoloģe uzskata, ka līdzšinējais valdības modelis, balstoties uz pašreizējo parlamenta sastāvu, bija optimālais. To pierāda arī pašreizējās partiju sarunas. Ja nerēķinās ar sabiedrības viedokli, tad valdību var izveidot ļoti ātri. Bet cena šādai valdībai būs ļoti augsta, un to kārtējo reizi samaksās sabiedrība.
“Ja par mērķi uzskatīs par katru cenu kaut ko izveidot, lai būtu ko atrādīt 1.maijā, tas, protams, ir iespējams, tikai jautājums, uz cik ilgu laiku un par kādu cenu. Ja mērķis ir izveidot ilgstoši strādātspējīgu valdību, kas spētu sakārtot valsti, tad es pievienojos tiem, kas uzskata, ka vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas,” teic I. Ostrovska.

TP un JL sadarbība
apšaubāma

Atbildot uz jautājumu, vai tuvākajās nedēļās, meklējot jaunās valdības modeli, ir iespējama politiska vienošanās starp “Jauno laiku” un Tautas partiju, I. Ostrovska norāda, ka viss, ko dara jebkura cita partija, lai sev piesaistītu “Jauno laiku”, ir izdevīgi šai partijai, bet totāli neizdevīgi “Jaunajam laikam”. “Ja “Jaunais laiks” sasaistīsies kopā ar Tautas partiju, uz kuras kritikas un konkrētām KNAB darbībām tika uzbūvēts “Jaunā laika” augstais reitings par vismaz 80 procentiem, tad “Jaunā laika” reitings kritīsies par tiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka, vienalga, cik ilglaicīga būs šī koalīcija, pirmie, kurus pacentīsies no tās izmest, būs tieši “Jaunais laiks”,” prognozē I. Ostrovska, piebilstot, ka “Jaunajam laikam” šāda sadarbība nozīmētu pilnīgu sevis iznīcināšanu.
Arī tālāko politisko attīstību pēc šāda valdības modeļa izjukšanas politoloģe prognozē visai drūmās krāsās, norādot, ka visai drīz mēs tomēr nonāktu pie tā, ka tautas spiediena rezultātā būtu nepieciešams rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Bet, ņemot vērā iepriekš prognozētos politiskos notikumus, visi labējie spēki būs diskreditējuši sevi sabiedrības aacīs, un tā būs laba augsne, lai uz politiskās skatuves baltā zirgā parādītos kreisais spārns ar jaunu partiju, kas lielai daļai iedzīvotāju, iespējams, būs vienīgā alternatīva, ko izvēlēties. Tā iespējamo politisko notikumu attīstību tuvākajā nākotnē saskata I. Ostrovska.

Kas būs jaunajā valdībā

Aicināta tomēr prognozēt, kāds ir visreālākais nākamās valdības modelis, I. Ostrovska secina, ka opozīcijā visdrīzāk paliks “Jaunais laiks”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā arī desmit deputāti, tā saucamie kreiso spēku pārstāvji, kas atšķēlās no PCTVL. Valdošajā koalīcijā varētu ieiet arī PCTVL vai atsevišķi šīs partijas deputāti, līdzīgi kā pieci pirms nedēļas, pievienojoties kādai no labējām partijām. Tīri tehniski šobrīd koalīcijā vairs nekombinējas frakcijas, bet gan indivīdi. “Man kā profesionālei šajā jomā ir visai smagi uz to noskatīties, jo tas norāda, ka Latvijā brūk proporcionālā vēlēšanu sistēma,” norāda politoloģe.